Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
12. augusts, 2015
Drukāt

Latvijas psihoterapeiti sniedz atbalstu Ukrainas brīvprātīgajiem kolēģiem

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Saasināto notikumu laikā Ukrainā karadarbības zonā brīvprātīgi strādā ukraiņu psihoterapeiti. Šāds darbs intensīvos apstākļos kā cietušajiem – tā arī palīdzību sniegušajiem, ietekmē ne tikai fizisko, bet arī garīgo veselību. Latvijas Psihoterapeitu biedrība (LPB) šovasar organizēja divas psihoemocionālās rehabilitācijas nometnes Ukrainas psihoterapeitiem, kuri vairāk kā gadu intensīvi strādājuši karadarbības reģionā.

Nometņu mērķis bija palīdzēt ukraiņu psihoterapeitiem pārstrādāt traumatisko pieredzi, mazināt izdegšanas sindroma riskus, kā arī atjaunot veselīgu fizisko un psihoemocionālo stāvokli, lai, atgriežoties savā zemē, varētu turpināt iesākto brīvprātīgo darbu. Tikko noslēgusies otrā šogad organizētā nometne.

Šī projekta ideja tika attīstīta, sadarbojoties LPB un LR Saeimas Deputātu darba grupai sadarbībai ar Ukrainas parlamentu.
Psihoemocionālās rehabilitācijas nometnes norisinājās no 20. līdz 28.jūlijam un no 1. līdz 9.augustam. Katrā nometnē piedalījās 16 psihoterapeiti no Ukrainas. Nometņu ietvaros notika intensīvs darbs dažādos LPB organizētos semināros un profesionāla atbalsta sesijās – supervīzijās. Seminārus vadīja pieredzējuši un profesionāli dažādu virzienu LPB psihoterapeiti – psihodinamiskie un eksistenciālie psihoterapeiti, psihoorganiskās analīzes, psihodrāmas un geštaltterapijas speciālisti,ka arī psihiatri.

“Ir svarīgi apzināties, ka arī profesionāļu resursi nav neizsmeļami. Daži no viņiem strādā uz izdegšanas robežas, bet, atjaunoties situācijā, kad apkārt šauj un cietušo skaits pieaug, ir ļoti grūti, bet dažkārt pat neiespējami”, uzsver Baiba Purvlīce, Latvijas Psihoterapeitu biedrības vadītāja. “Šāda veida projekts, kad rehabilitācija, kas ietver gan resursu atjaunošanas pasākumus, gan atbalstu un izglītošanos, kas tiek sniegta speciālistiem pēc būtības kolēģis – kolēģim, ir unikāla psihoterapijas vēsturē kopumā.”

LPB palīdzība Ukrainas kolēģiem aizsākās jau 2014.gada 22.februārī ar lekcijām Kijevā par krīžu intervencēm, posttraumatiskā stresa sindromu un tamlīdzīgām tēmām. No 2014.g. septembra LPB psihoterapeiti Ukrainas kolēģiem bez maksas nodrošina profesionālā atbalsta konsultācijas (supervīzijas) virtuāli caur Skype. Kopumā sniegtas aptuveni 200 konsultācijas. Šī palīdzības forma turpinās.

Inese Putniece, LPB pārstāvis Eiropas Psihoterapijas asociācijā (EPA) un EPA darba grupā Ukrainas atbalstam: “Strādājot individuālās supervīzijās ar kolēģiem Skype, nācās secināt, ka daudzi no viņiem atrodas uz izdegšanas robežas, jo bez brīvprātīgā darba ar karadarbībā cietušajiem, veic arī savus tiešos pienākumus savās darbavietās. Tomēr tikai sastopoties ar kolēģiem klātienē, šeit Latvijā, kur vide un atmosfēra tik ļoti atšķiras no situācijas Ukrainā, bija iespējams redzēt, cik ļoti daudzi no profesionāļiem paši ir ārkārtīgi traumēti.”

Kā uzsver Aiga Abožina, LPB sertificēta psihoterapeite ar ilggadēju pieredzi krīzes palīdzībā, guvusi apmācības Starptautiskajā kritisko negadījumu Stresa fondā (UMBC–ASV) darbā ar katastrofās cietušajiem: „Gan akūta, gan ilgstoša traumatiska stresa rezultātā indivīds var ciest no dažādām psihes un ķermeniskām reakcijām, kurām būtu jābūt pienācīgi un profesionāli aprūpētām. Cilvēki, kas sakaras ar masu vardarbību, liela mēroga dabas katastrofām, negadījumiem, kas atnes milzu zaudējumus, vai nu tā būtu aviokatastrofa, lielveikala sabrukšana vai karadarbība, saskaras ar akūtu stresu. Profesionāļi, kas strādā ar smagos incidentos cietušajiem, arī nevar izvairīties no negadījuma ietekmes un līdz ar to arī no akūta stresa vai pēctraumatiskā stresa riska. Vienīgais veids, kā var pasargāt indivīdu, ir attīstīt reaģēšanas programmu uz kritisku negadījumu. Gan cietušais, gan profesionālis var uz incidentu reaģēt vienādi, piemēram, ar uzmācīgām domām un vīzijām, kad negadījums turpina riņķot cietušā vai profesionāļa prātos līdzīgi kā video, kas var būt ļoti mokoši. Atbalsts, saruna, informēšana un izglītošana par akūta stresa reakcijām, krīzes palīdzība šai brīdī kļūst neatsverama. Pieredze parāda, ka tie cilvēki, kuri saņem psiholoģisku atbalstu pēc liela mēroga negadījumiem, daudz ātrāk tiek galā ar šīs krīzes reakcijām un ātrāk ir spējīgi atgriezties normālā dzīvē.”

Psihoemocionālās rehabilitācijas nometnes atbalstījuši arī daudzi Latvijas uzņēmēji: Privat banka, Grindeks, OZO golfa klubs un Armands Puče personīgi, Stenders, Madara cosmetics, Liepkalni, Lielezers, Rīgas Miesnieks, Gaļas nams Ādaži, Coca – Cola, Fazer, Pūre, Siguldas dome un Turaidas muzejrezervāts, Brīvdabas muzejs.

Pievienot komentāru

Kad un kāpēc sievietes sāka skūties? Mazs atskats vēsturēJā, sievietes to dara katru dienu, tomēr ne visas zina, kādēļ vispār sabiedrībā sievietēm ir pieņemts skūt, piemēram, paduses un kājas.
Draugiem Facebook Twitter Google+