×
Mobilā versija
Brīdinājums +25.8°C
Hermīne, Estere
Pirmdiena, 16. jūlijs, 2018
4. janvāris, 2018
Drukāt

Latvijas radio kora pārlaicīgās pareizticīgo lūgšanas (6)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Ziemassvētku festivāla noslēgumā Dzintaru koncertzālē 7. janvārī klausītājiem būs iespēja baudīt pārlaicīgās “Pareizticīgo lūgšanas un dziedājumus” balsu virtuozu – Latvijas Radio kora izpildījumā. Koncerta programmā – izcilā krievu komponista Georgija Sviridova skaņdarbi, diriģenta Sigvarda Kļavas lasījumā.

Līdzās ievērojamajam krievu komponistam Georgijam Sviridovam koncertā tiks izdziedāti arī pareizticīgā latviešu komponista Andreja Selicka “Zīmju dziedājumi” un Sergeja Rahmaņinova kora koncerts “V Molitvah Neusïpayushchuyu Bogoroditsu”.

G. Sviridovs ir ierakstīts krievu ģēniju pulkā un tiek raksturots kā ikoniskā reālisma, dimantskaidrās vienkāršības un augstās lirikas meistars. Visplašāko atzinību viņš ieguva ar mūziku, kas tika rakstīta labākajās tautiskajās tradīcijās, izmantojot Aleksandra Puškina dzeju, kas viņam nodrošināja tautas mīlestību. G. Sviridova daiļradē “Dziedājumi un lūgšanas” ieņem īpašu vietu ne tikai tādēļ, ka ir komponista pēdējais darbs, tas vienlaikus ir 30 gadu ilga radošā ceļa noslēgums. To var uzskatīt par kora tembrālo krāsu enciklopēdiju, kur ģeniālā meistara radītajā šedevrā katra intonācija ir dziļa satura piepildīta un katrā frāzē jūtama Svētā Gara klātbūtne.

Komponists A. Selickis nedzenas pēc slavas un atzinības. Cilvēks, kurš sevi dēvē par nekomunikablu, tomēr ir ļoti atsaucīgs un labprāt dalās savās pārdomās, stāsta par savu ticības dzīvi un kalpošanu baznīcā. Stāstot par visbūtiskākajām ietekmēm un interesēm radošajā darbā, viņš, pirmkārt, atsaucas uz muzikālajām ikonām – baznīcas mūzikas senākajiem slāņiem, tostarp bizantiešu – baznīcslāvu zīmju dziedājumiem, gregoriku, armēņu un rumāņu garīgo mūziku, kā arī Arvo Perta daiļradi un personību un, otrkārt, latviešu mūziku, kurā saskata daudz izcilu darbu: “Sirds šedevri, tādi apslēpti mežezeri šajā pasaulē.”

Savukārt par S. Rahmaņinova sakrālo mūziku baznīcas pārstāvji ir teikuši, ka tā ir pārāk laicīga, bet padomju muzikologi to pieminējuši nelabprāt pārlieku dievišķās ievirzes dēļ. Gadsimta sākumam netipiski minimālistiskiem, lakoniskiem, mierīgiem un tomēr ietilpīgiem izteiksmes līdzekļiem radītajos darbos izskan tikai S. Rahmaņinovam raksturīgās cēlās skumjas un meistara izcilās, pat unikālās spējas radīt formā nevainojamu, gandrīz bezgalīgu mūziku, kas rosina gan prātu, gan dvēseli. Pēc paša teiktā, S. Rahmaņinovs tā arī nespējis noticēt, ka komponējis kaut ko tik spēcīgu.

 

7. I 17.00 Dzintaru koncertzāle, Jūrmala

Biļetes “Biļešu servisa” kasēs, www.bilesuserviss.lv

Cena: EUR 7 – 15

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Ticība ir Civilizācijas pazīme, jo Mazie brāļi tic tikai tādam saimniekam, kas dod ēst.

  2. Kāds ir klausījies Rahmaņinovu. Paklausieties,dzīve kļus dvēseliskāka.

  3. Tās nav krievu ,bet pareizticīgo lūgšanas. Skat. googlē par pareizticību,kur radusies un uz kurieni iet.

  4. Kārtējais Krievijas reklāmpasākums.
    Kāpēc latviešiem jādzied pareizticīgo “pārlaicīgās” lūgšanas?
    Tas koris ir valsts finansēts nevis privāts SIA.

  5. Super, iešu klausīties, jo patiesībā varēs dziedāat arī līdzi, Pareizticīgo lūgšnas dziedot ir milzīgs spēks.

  6. Kļava pamazām iet sviestā

Draugiem Facebook Twitter Google+