Kultūra
Mūzika

Latvijas Radio koris un diriģents Sigvards Kļava dosies koncertturnejā uz Japānu0

Publicitātes foto

No 2. līdz 8. jūnijam Latvijas Radio koris sava mākslinieciskā vadītāja Sigvarda Kļavas vadībā koncertēs Japānā. Pateicoties veiksmīgiem koncertiem 2017. gadā, šī vizīte ir turpinājums sadarbībai ar “M. Hirasa Artist Management” aģentūru, kas arī šoreiz organizē koncertturneju. Koncerti notiks četrās Japānas pilsētās – Tokijā, Jokohamā, Tso un Macumoto.

Jūnija sākumā Latvijas Radio koris vairākās ievērojamās koncertzālēs, trīs atšķirīgās programmās, atskaņos izcilus Eiropas kormūzikas piemērus, tostarp būtisku akcentu liekot uz latviešu komponistu skaņumākslu.

Līdz ar spilgtiem mūsdienu kormūzikas opusiem Japānas klausītājus LRK uzrunās arīdzan ar lappusēm no romantisma mūzikas – skanēs gan vācu meistara Johannesa Brāmsa liriskie un sapņainie mīlas valši, gan austriešu ģēnija Gustava Mālera dziļi aizkustinošās dziesmas ar vācu dzejnieka Frīdriha Rikerta vārsmām, kā arī kora balsīm pārliktais smeldzes pilnais Adagietto no viņa Piektās simfonijas.

Uzsvars likts arī uz Ziemeļvalstu komponistu mūziku. Līdzās 1980. gadu pirmajā pusē tapušajai zviedru laikmetīgās mūzikas zvaigznes Andersa Hillborga sonoristiski fascinējošajai partitūrai “muo:aa:yiy::oum”, kas nu jau kļuvusi par minimālisma klasiku, skanēs ap to pašu laiku tapusī ievērojamā dāņu skaņraža Pēra Nergorda neparastā “Šūpuļdziesma”, kā arī viens no spilgtākajiem somu kormūzikas paraugiem – Einojuhani Rautavāra 1993. gadā komponētā “Pirmā elēģija” ar Rainera Marijas Rilkes vārsmām. Tāpat Japānā skanēs “Hear my Prayer, Oh Lord” – angļu baroka meistara Henrija Pērsela iedvesmotā zviedru mūsdienu mūzikas leģendas Svena Dāvida Sandstrēma partitūra, un arī 20. gadsimta norvēģu klasiķis Knuts Nīstets savā daiļradē apliecinājis dziļu interesi par senās mūzikas krāšņumu, tās bagātības radoši savijot ar sava laika skaņumākslas iespējām, ko atklāj arīdzan kompozīcija “Immortal Bach”, kurā viņš atsaucas uz baroka dižgara korāli.

Uz aizvadīto laikmetu bagātībām savā daiļradē radoši un cieņpilni atsaucas arīdzan leģendārais igauņu skaņradis Arvo Perts, kura kompozīcijas “Virgencita” tapšanai par iedvesmu kalpojusi leģenda par Jaunavas Marijas parādīšanos Gvadalupē, un Dievmātei veltīta arīdzan lietuviešu vecmeistara Vītauta Barkauska smalkā kompozīcija “Stabat Mater”.
Visās trīs koncertprogrammās iekļauta pasaulē pazīstamākā latviešu komponista Pētera Vaska mūzika, tostarp pirms teju četrām desmitgadēm tapušās dzimtās zemes un tās skaistās dabas apdziedošās dziesmas “Zīles ziņa” un “Māte Saule”, kā arī 2013. gadā ar Mātes Terēzes vārdiem rakstītā kompozīcija “Klusuma auglis”, par kuru autors teic: “Tā ir pavisam klusa meditācija par ceļu. Uz šī ceļa stabiņiem ir piecas norādes – lūgšana, ticība, mīlestība, kalpošana, miers. Ar šo darbu vēlos atgādināt par šāda ceļa esamību.” Par līdzīgām tēmām runā arī Ēriks Ešenvalds, kormūzikas lietpratējs, kurš uzskatāms par visbiežāk atskaņoto Latvijas komponistu. Viņa 2006. gadā radītā emocionāli satricinošā partitūra “Piliens okeānā” atsaucas uz Svētā Asīzes Franciska rindām un Tēvreizi, arī Kalkutas misijas māsu dziedājumu un Mātes Terēzes vārdiem: “Viss, ko mēs darām ir tikai piliens okeānā. Bet, ja mēs to nedarītu, okeāns būtu par vienu pilienu mazāks.” Japānā skanēs arīdzan viņa kompozīcija “Zvaigznes”, kurā skaņās tērptas amerikāņu dzejnieces Sāras Tīsdeilas vārsmas. Un zvaigznēs raudzījies arī Juris Karlsons, strādājot pie apcerīgā skaņdarba “Le lagrime dell’anima” (“Dvēseles asaras”), kura teksta divrindi – uzrunu Dievam – autors radis pats sevī: “Dvēseles asaras izgaist zvaigžņu mirdzumā. Vai Tu esi tur, kurp raugās mana sirds?” 2013. gadā komponētais opuss veltīts diriģentam Sigvardam Kļavam, un tieši pēc viņa ierosinājuma pirms desmit gadiem tapusi arī kompozīcija “chu dal” – Santas Ratnieces maģiskais klusa ūdens gleznojums skaņās, kas no jauna apliecināja, ka šīs komponistes tembrāli krāšņā, novatoriskā un spēcīgi uzrunājošā skaņu valoda veido veselu laikmetu un stila zīmi latviešu kormūzikā.

Tūlīt pēc atgriešanās Latvijā, Rīgas Festivāla ietvaros, atkārtoti notiks Latvijas valsts simtgades projekta “Latvijas gredzens” koncertuzvedumi, kuros realizējās diriģenta Sigvarda Kļavas lolotā ideja – četros konceptuāli atšķirīgos gredzenos izcelt un parādīt katra Latvijas novada īpatnības, bagātības un enerģiju caur vietējo cilvēku skata punktu. Visas izrādes notiks Dailes teātrī: 12. jūnijā “Vidzemes gredzens” – muzikāla izstāde “Kalns uz augšu ies”; 14. jūnijā “Zemgales gredzens” – kino koncerts “Vēstures palos”, kas saņēma Lielo mūzikas balvu 2018 kategorijā “Gada uzvedums”; 18. jūnijā “Kurzemes gredzens” – lielkoncerts “Pūt, vējiņi” un 21. jūnijā “Latgales gredzens” – koncertizrāde “Rakstiem un skaņai”.

LA.lv