Foto – LETA

Latvijas Radio satraucas par finansējuma samazinājumu nākamgad 0

Samazinot nākamgad Latvijas Radio finansējumu, tiks ietekmēts radio veidotā satura apjoms, paziņojumā medijiem norāda Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš.

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 170
Lasīt citas ziņas

Kā norāda Pauliņš, iepriekšējos gados Latvijas Radio pieejamā valsts budžeta dotācija ir veidojusies no divām daļām – no bāzes finansējuma un papildu piešķīrumiem vienreizējo pasākumu finansēšanai. Abas šīs daļas vienādā mērā esot izmantotas Latvijas Radio satura veidošanai un infrastruktūras uzturēšanai sabiedriskajā pasūtījumā noteiktajā apmērā.

Ja netiek atbalstīti Latvijas Radio priekšlikumi 2016.gadam, raidorganizācijai 2016.gadā faktiski esot jārēķinās ar jūtamu kopējo valsts dotācijas līdzekļu samazinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem – par 7%, salīdzinot ar 2015.gadu, un 10%, salīdzinot ar 2014.gadu. Tas nozīmējot aptuveni 800 000 eiro iztrūkumu Latvijas Radio budžetā nākamajam gadam. Šāda apjoma samazinājums uzskatāms par pietiekami būtisku, kas var radīt riskus darbības nodrošināšanai līdzšinējā apmērā un Latvijas Radio uzdevumu un funkciju pienācīgai izpildei, teikts paziņojumā.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Ja būtiski tiks samazināts Latvijas Radio finansējums, tas neizbēgami ietekmēs Latvijas Radio veidotā oriģinālsatura apjomu. Ņemot vērā, ka Latvijas Radio tirgus daļa radio programmu apraidē Latvijā ir ap 40%, satura apjoma samazinājums neapšaubāmi rada riskus īstenot Latvijas informatīvās telpas stiprināšanas stratēģiju,” savu viedokli pauž Pauliņš.

Papildu pieprasījumi bāzes finansējumam jau iepriekš noraidīti, savukārt priekšlikumus jauno politikas iniciatīvu finansējuma ietvaros atbildīgā ministrija nav atbalstījusi, teikts Latvijas Radio paziņojumā.
Latvijas Radio ir lūdzis Ministru kabinetu ņemt vērā šos apsvērumus, veidojot un lemjot par 2016.gada valsts budžetu.

“Latvijas Radio ir nosūtījis vēstuli Ministru kabinetam, Kultūras ministrijai un Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP). Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Pauliņa paziņojumā ir paustas bažas, ka finansējuma samazināšanas gadījumā Latvijas Radio var ietekmēt sabiedriskā pasūtījuma izpildi,” aģentūru LETA informēja Latvijas Radio preses sekretāre Laura Elizabete Vanaga.

VSIA “Latvijas Radio” 2014.gada finanšu pārskatā norādīts, ka valsts dotācijas piešķīrums 2014.gadā bija 7 928 353 eiro un veido 76,5% no visiem naudas plūsmas ieņēmumiem. Pašu saimnieciskās darbības gūtie ieņēmumi bija 2 440 829 eiro jeb 23,5% no visiem ieņēmumiem, no tiem ieņēmumi no reklāmas un sludinājumu izvietošanas bija 1 653 790 eiro jeb 67,8% no saimnieciskās darbības rezultātā gūtajiem ieņēmumiem. Reklāmas ieņēmumi veido 16% no visiem naudas plūsmas ieņēmumiem 2014.gadā.

Kā ziņots, pateicoties piešķirtajiem līdzekļiem “Latvijas Radio 5 – “Pieci.lv”” izveidošanai, kā arī vienreizējo pasākumu atspoguļošanai programmās – “Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014”, Eiropas Savienības prezidentūras, Soču olimpiskās spēles, studentu dziesmu svētki “Gaudeamus” un citiem – saņemtās valsts dotācijas apjoms 2014.gadā pieauga kopumā par 1 909 226 eiro jeb par 31,7%, salīdzinot ar 2013.gadu, liecina 2014.gada pārskata dati.

Reklāma
Reklāma

Papildus piešķirtais finansējums “Latvijas Radio 4” apraides tīkla uzlabošanai un paplašināšanai Latgalē ir ļāvis uzstādīt jaunus raidītājus un uzlabot esošo darbību, tādējādi panākot “Latvijas Radio 4” 52% teritorijas pārklājumu un ļaujot sasniegt 78% Latvijas iedzīvotāju.

Papildus piešķirtais finansējums 2014.gadā “lsm.lv” portālam ļāvis būtiski palielināt apjomus un kvalitāti saturam. 2014.gadā divkāršots līdzekļu apjoms satura ražošanai internetā – iekļaujot papildu finansējumu krievu un angļu satura attīstībai. Portālā pieaudzis arī Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas radītais satura apjoms, kā arī strādāts pie “lsm.lv” žurnālistu oriģinālmateriālu un projektu attīstības, liecina 2014.gada pārskata dati.

Daļa līdzekļu sabiedrisko mediju vienotajam ziņu portālam “lsm.lv” ir novirzīti no Sabiedrības saliedēšanas, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīciju nostiprināšanas pasākumiem un informatīvās telpas stiprināšanai paredzētā finansējuma, aģentūru LETA iepriekš informēja Latvijas Radio preses sekretāre Laura Elizabete Vanaga.

2014.gadā tika piešķirti papildu valsts dotācijas līdzekļi vienreizējo pasākumu atspoguļošanai – 1 781 929 eiro apmērā, tai skaitā – 32 546 eiro pasākumu, kas veltīti Baltijas ceļa 25.gadskārtas atceres, atspoguļošanai programmās, 44 781 eiro – Soču olimpisko spēļu atspoguļošanai, 217 432 eiro – sabiedrības saliedēšanas, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīciju nostiprināšanas pasākumiem, 326 965 eiro – “Rīga – 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsēta” pasākumu atspoguļošanai, 763 883 eiro – jauniešu multimediālās platformas “Latvijas Radio 5 – “Pieci.lv”” izveidošanai, 150 160 eiro – Eiropas Savienības Padomes prezidentūras notikumu atspoguļošanai, 42 202 eiro vēlēšanu atspoguļošanai programmās, 5371 eiro – Baltijas studentu dziesmu un deju svētku “Gaudeamus” pasākumu ietveršanai programmās, 198 589 eiro – Informatīvās telpas stiprināšanai un “Latvijas Radio 4” apraides teritoriālajai paplašināšanai, liecina 2014.gada pārskata dati.

Kā ziņots, VSIA “Latvijas Radio” 2014.gadā apgrozījis 9 176 443 eiro, kas ir pieaugums par 24% salīdzinājumā ar 2013.gadu, kad radio strādāja ar 7 391 659 eiro apgrozījumu, liecina “Firmas.lv” informācija.

Pērn Latvijas Radio nopelnījis 147 877 eiro, kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar 2013.gadu, kad Latvijas Radio nopelnīja 4822 eiro, liecina “Firmas.lv” informācija.

Latvijas Radio ir nacionāla mēroga radiouzņēmums, kas dibināts 1925.gada 1.novembrī. Pašreiz tas nodrošina piecas pamatprogrammas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.