Foto: LETA

Latvijas Rakstnieku savienības paziņojums. Par čekas maisiem 22

ARNO JUNDZE, Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Latvijas Rakstnieku savienības valde ar izpratni izturas pret pēdējās nedēļās sabiedrībā uzvirmojušo diskusiju tā sauktajā čekas maisu lietā.

Latvijas Rakstnieku savienība aicina Latvijas pilsoņus, iestādes izrādīt pilsonisku attieksmi un prasīt no politiķiem skaidru, nepārprotamu rīcību, lai gadiem nerisinātais un atliktais sāpīgais jautājums tiktu sakārtots atbilstoši mūsdienu sabiedrības interesēm, bet vecie skeleti netraucētu valsts attīstībai un nākotnei. VDK mantojums nav skatāms atrauti no PSRS sistēmiskā mantojuma (komunistiskā partija, cenzūra, citas represīvās struktūras). Tāpēc ir ļoti svarīgi ne vien atklāt ziņotāju un aģentu vārdus, bet arī profesionāli izvērtēt iespējamos nodarījumus un to sekas. Tam būtu nepieciešama padziļināta materiālu izpēte, kurā tiktu iesaistīti ne tikai vēsturnieki, kā tas ir šobrīd, bet arī atzīti citu nozaru eksperti. Valstij un tās pilsoņiem, nodokļu maksātājiem, ja tie grib atbrīvoties no pagātnes važām, ir jāatrod finansējums šādas komisijas ātrai, produktīvai un pilnvērtīgai darbībai. Jāatrod arī civilizēts risinājums tam, ko darīt personām, kas šī sasāpējušā jautājuma novilcināšanas laikā ir aizgājušas viņsaulē vai arī cienījamā vecuma dēļ nav spējīgas paskaidrot savu rīcību.

CITI ŠOBRĪD LASA

LRS ir pret paviršām un sasteigtām raganu medībām, neizvērtējot konkrētos nodarījumus. Mēs respektējam tos, kas izlēmuši iznākt no skapja, un aicinām sabiedrību izturēties ar izpratni pret cilvēkiem, kas izlēmuši runāt par savu pagātni.

Vēlamies norādīt, ka rakstnieku vidē ar totalitārisma mantojumu saistītie jautājumi ir izskatīti daudz rūpīgāk, biežāk un kvalitatīvāk nekā Latvijas sabiedrībā kopumā. Ir izdoti vairāki pētījumi, kuros aplūkotas visdažādākās sāpīgās tēmas. Lūk, tikai daži nozīmīgāki piemēri: Ilgonis Bērsons. “Auseklītis zem āmura un kāškrusta. Rakstnieku soļi divos lūzumgados” (2006), Eva Eglāja-Kristsone. “Dzelzsgriezēji. Latvijas un Rietumu trimdas rakstnieku kontakti” (2013). Silvija Radzobe. “”Kosmopolītu” lieta un Aleksandrs Čaks” (2017).

Par dzejnieka Leona Brieža izslēgšanu no Latvijas Valsts universitātes rakstījusi Silvija Radzobe grāmatā Uz skatuves un aiz kulisēm. (2011), par atsevišķām ar latviešu inteliģenci un Valsts drošības komiteju saistītām epizodēm – Andris Grūtups un citi autori – gan Latvijas Rakstnieku savienības biedri, gan pētnieki, kam ir tuva literatūra un tās vēsture.

Latvijas Rakstnieku savienība būtu pateicīga, ja autoru un pētnieku darbs totalitārās pagātnes izpētē tiktu atbalstīts valstiski, nevis tā būtu individuāla iniciatīva, kas nereti īstenota par pašu pētnieku un autoru līdzekļiem.