Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
16. decembris, 2014
Drukāt

Latvijas sievietes – visaktīvākās jaunās uzņēmējas Eiropā

Foto - FotoliaFoto - Fotolia

Latvijas iedzīvotāju pārliecība par savu uzņēmējdarbības potenciālu pieaugusi par 9%, turklāt Latvijas sievietes ir aktīvākās starp jauno uzņēmumu dibinātājām Eiropā un veido 10% no pieaugušo sieviešu (vecumā no 18 līdz 64 gadiem) skaita. Tomēr plaisa starp vīriešu un sieviešu iesaistīšanos biznesā joprojām saglabājas, informē jauna pētījuma autori.

Vienlaikus būtiski audzis iedzīvotāju optimisms attiecībā uz biznesa iespēju saskatīšanu, savu uzņēmējdarbības spēju un prasmju novērtēšanu, kā arī jaunu darbavietu radīšanu, liecina jaunākais Uzņēmējdarbības globālā monitoringa 2013-2014 (Global Entrepreneurship Monitor – GEM) ziņojums, ko izstrādājis Baltijas Starptautiskais Ekonomikas politikas studiju centrs (BICEPS) sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu (SSE Riga).

48% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņiem piemīt nepieciešamās prasmes, lai vadītu uzņēmumu, savukārt 23% no tiem, kuri pagaidām nav saistīti ar uzņēmējdarbību, plāno uzsākt savu biznesu jau tuvāko trīs gadu laikā, – tas ir trešais augstākais rādītājs starp 28 Eiropas GEM projekta dalībvalstīm. Savukārt 13,3% Latvijas iedzīvotāju jau ir iesaistīti agrīnās stadijas uzņēmējdarbībā, kas ir augstākais rādītājs starp 28 Eiropas valstīm, apsteidzot Igauniju (13,1%) un Lietuvu (12,4%).

Lai arī pēdējo divu gadu laikā nedaudz samazinājies (no 19% uz 17%) jauno uzņēmēju-vīriešu īpatsvars, vidējais agrīnās stadijas uzņēmējs Latvijā 2013. gadā bija 34 gadus vecs vīrietis, pēc tautības latvietis, ar vidējo profesionālo izglītību, kurš dzīvo Rīgā un vada uzņēmumu pakalpojumu sektorā. “Vienlaikus palielinājies agrīnās stadijas uzņēmēju-sieviešu īpatsvars – salīdzinot ar 2012. gadu, kad biznesu uzsāka 8% sieviešu vecumā no 18 līdz 64 gadiem, pērn uzņēmējdarbībai pievērsušās 10%. Tas ir augstākais rādītājs starp visām GEM pētījumā iesaistītajām Eiropas valstīm, Latvijai apsteidzot tādas valstis kā Igaunija (9%), Šveice (8%), Zviedrija (6%) un Vācija (4%),” norāda pētījuma autore, BICEPS pētniece Marija Krūmiņa.

Salīdzinājumā ar 2012. gadu (33%), pēdējo divu gadu laikā augusi Latvijas iedzīvotāju spēja saskatīt jaunas biznesa iespējas (35%), apsteidzot Lietuvu, kur potenciālu sava biznesa uzsākšanai saredz 29% iedzīvotāju, taču joprojām atpaliekot no Igaunijas, kur labas uzņēmējdarbības iespējas saskata 46% iedzīvotāju. “Tajā pašā laikā no 35% iedzīvotāju, kas spēj saskatīt uzņēmējdarbības iespējas, tikai mazliet vairāk kā puse jeb 60% uzskata, ka viņiem piemīt nepieciešamās biznesa vadības prasmes. Tas skaidri norāda uz neizmantotā uzņēmējdarbības potenciāla esamību,” skaidro Krūmiņa.

Lai arī vairums Eiropas uzņēmēju savas iespējas palielināt darbavietu skaitu vērtē visai pieticīgi, Latvijā gandrīz 30% agrīnās stadijas uzņēmēju turpmāko piecu gadu laikā plāno radīt vismaz 20 jaunas darbavietas. Turklāt pērn ievērojami mainījusies arī iedzīvotāju motivācija iesaistīties uzņēmējdarbībā – visās trijās Baltijas valstīs palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri biznesā saredz iespējas, savukārt samazinājies nepieciešamības spiesto agrīnās stadijas uzņēmēju skaits. Ja Latvijā 2012. gadā uzņēmējdarbībā nepieciešamības spiesti iesaistījās 25% uzņēmēju, tad pērn tie bija tikai 20%, savukārt iespēju motivēto uzņēmēju īpatsvars palielinājies no 46% līdz 53%. Vienlaikus visās Baltijas valstīs palielinājušās iedzīvotāju bailes no neveiksmes.

Kā galvenais iemesls uzņēmējdarbības pārtraukšanai pērn joprojām visbiežāk jeb 42% gadījumu tiek minēta uzņēmuma nespēja strādāt ar peļņu. Turklāt gandrīz par trešdaļu pieaudzis to uzņēmēju skaits, kuri uzņēmējdarbību pārtraukuši personīgu iemeslu dēļ (28% gadījumu), kam seko problēmas iegūt finansējumu (11%).

Politisko procesu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pētījuma autore raksturo kā visai ierobežotu un kā galvenos iemeslus, kas uzņēmējiem Latvijā liedz pilnībā īstenot savu potenciālu, min administratīvo slogu un bieži mainīto, kā arī neprognozējamo tiesisko regulējumu. “Turklāt tādiem uzņēmējdarbības veicināšanas instrumentiem kā, piemēram, mikrouzņēmumu nodoklis, ir bijusi salīdzinoši ierobežota ietekme uz jauno uzņēmumu veidošanu. Kā piemēram, tādos rādītājos kā bailes no neveiksmes, spēja saskatīt iespējas un nepieciešamās prasmes biznesa uzsākšanai nav vērojama pietiekoša pozitīvā ietekme. Drīzāk lielākā daļa izmaiņu skaidrojamas ar biznesa cikla ietekmi,” atzīst Krūmiņa.

Globālais uzņēmējdarbības monitorings Latvijā tiek veikts jau devīto gadu, ļaujot analizēt valsts uzņēmējdarbības attīstības tendences vairāku gadu griezumā, kā arī veikt secinājumus par ekonomikas attīstības vai stagnācijas korelāciju ar uzņēmēju aktivitāti mūsu valstī.

Pievienot komentāru

Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+