Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
22. decembris, 2015
Drukāt

Latvijas simtgadē izdziedās “Zvaigžņu ceļu”

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Kad naktī no 31. decembra uz 2016. gada 1. janvāri šausim gaisā šampanieti, būsim tieši pusceļā uz XXVI Vispārējiem latviešu dziesmu un XVI deju svētkiem 2018. gadā, līdz kuriem no tradicionālā piecu gadu cikla būs palikuši tieši divarpus gadi un kurus ceram piedzīvot kā spilgtāko un varenāko Latvijas simtgades notikumu.

 

Caur laiku lokiem

Palūkojoties atpakaļ svētku jaunāko laiku vēsturē, Noslēguma koncerta koncepcija tika sakņota Saules idejā. 2008. gadā Noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais balstījās idejā “Latvija – saules zeme”, bet iepriekšējos svētkos 2013. gadā Aira Birziņa un Ivars Cinkuss bija izvēlējušies vasaras saulgriežu sasaisti ar valsts attīstību “Līgo – lai top!”.

2018. gada svētku Noslēguma koncerta mākslinieciskās koncepcijas ideju konkursā uzvarēja radošā komanda – diriģents Mārtiņš Klišāns, režisors Uģis Brikmanis un scenogrāfs Aigars Ozoliņš ar ideju “Zvaigžņu ceļā”. Iecere nesaraujami saistīta ar Latvijas simtgadi, dabas, laika, dzīves un likteņa lokiem, kā arī vairākām Dziesmu svētku paaudzēm, kas uzrunās kopkori un tautu. “Kā dziedājušas iepriekšējās paaudzes, kā pati pirmā 1873. gadā. Kā dziedājis puika Neikena kalnā, kā – vīri un sievas Eslingenē, kā tie, kuri dibināja atmodu, un arī tie, kuri vēl nāks pēc mums, kad Dziesmu svētki 2023. gadā svinēs savu 150 gadu jubileju – šī ideja tiks īstenota caur mūziku, aizkadra tekstiem un vizualizācijām,” atklāj režisors Uģis Brikmanis.

Koncerts balstīts uz būtiskiem jauninājumiem. Tas sāksies ar trīspadsmit līdz septiņpadsmit minūšu izvērstu uvertīru apvienotajam pūtēju orķestrim, kas ieskandinās dažādus repertuāra motīvus un stūrakmeņus. Skanot uvertīrai “Stabules sapnis”, tiks uznests “Līgo” karogs, simboliski paverot pirmo laika loku. Jaunums arī tas, ka pirmais dziedās apvienotais vīru koris. Pēc Dieva dēliem (lasi – vīru koriem) nāks Saules meitas (apvienotie sieviešu kori), kopā izdziedot otro laika loku. Trešais laika loks ir pati dziesma kā vērtība, caur kuru saglabāts tautas gars vissmagākos likteņ­griežos. Un tad iemirdzēsies zvaigžņu ceļš. Ar sākumu 1918. gadā, kad tika dibināta Latvijas valsts – mūsu nācijas pirmais zvaigžņu mirklis. Pēc tā sekos saules loks kā apliecinājums dzīvei savā brīvvalstī un divi likteņa loki ar traģisko iznākumu Latvijai pēc Otrā pasaules kara, ar krustcelēm un Dziesmu svētku simtgadi 1973. gadā. Otrais zvaigžņu mirklis ir valsts atjaunošana. Un visa vainagojumā – trešais zvaigžņu ceļš vedīs uz nākamību.

Jaunums ir dziesmas, ko dziedās kopā visas sievas – kā viendabīgo, tā jaukto koru dziedātājas –, un dziesmas visiem vīriem – kā viendabīgo, tā jaukto koru tenoriem un basiem.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+