Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
5. oktobris, 2016
Drukāt

Latvijas skolēni – lielākie bastotāji pasaulē? (2)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Latvijas skolēni ir vislielākie stundu kavētāji pasaulē! Šādu skaļu paziņojumu, bal­stoties uz Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) datiem, izteicis bijušais Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs, tagad Latvijas Bankas padomnieks Mareks Gruškevics.

Viņš pauda, ka Latvijas izglītības samērā zemā kvalitāte saistāma ne tikai ar izglītībai paredzētā finansējuma neracionālo izlietošanu, bet arī skolēnu disciplīnas trūkumu.

Aptaujājot Latvijas skolēnus, OECD atklājis, ka aptuveni 60 valstu skolēnu vidū tieši Latvijas izglītojamie visbiežāk kavē skolu. 62,8 procenti Latvijas skolēnu aptaujā atklājuši, ka vismaz reizi vai divas reizes pēdējo divu nedēļu laikā nokavējuši kādu mācību stundu. Vidējais OECD valstu stundu kavēšanas rādītājs toties ir tikai 18 procenti! Skolu kavēšanas pētījumā gan bija iekļautas ne tikai OECD valstis, bet arī daudzas citas – piemēram, Krievija, Kostarika, Urugvaja. Otrs lielākais stundu kavējumu skaits aptaujā konstatēts Turcijā, taču tur tikai 45 procenti skolēnu apliecinājuši, ka pēdējo divu nedēļu laikā nokavējuši kādu stundu.

Izpēti par to, cik bieži skolēni pēdējos gados kavējuši skolu, veicis arī Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD). Tas secinājis, ka skolēnu kavējumu skaits pēdējos gados tomēr samazinājies. Saskaņā ar IKVD datiem, 2015./2016. mācību gadā neattaisnotu kavētāju skaits vispārējā vidējā izglītībā salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem mācību gadiem samazinājies no 3,5 procentiem līdz 1,4 procentiem no kopējā skolēnu skaita. Profesionālajā izglītībā 2015./2016. mācību gada pirmajā semestrī neattaisnoti kavējumi reģistrēti 4,2 procentiem skolēnu.

IKVD pēdējos gados gan neaptaujāja skolēnus un skolas, bet gan pašvaldības. Turklāt datus dienestam sniedza ne visas vietējās varas – daļa pašvaldību apgalvoja, ka skolēni skolu kavē ļoti reti. To, ka neattaisnoti stundu kavējumi ir reta parādība, apgalvoja arī “Latvijas Avīzes” aptaujātie skolu direktori.

IKVD un OECD dati var atšķirties arī tāpēc, ka starptautiskajā aptaujā skolēniem nav jautāts, vai viņi skolu kavējuši attaisnoti vai neattaisnoti. Ja lielākā daļa skolēnu stundas nav apmeklējuši attaisnoti – slimības dēļ, ir pamats uztraukties par Latvijas skolēnu veselības stāvokli. Jāpiebilst, ka 2014. gadā IKVD veica plašāku pētījumu par neattaisnotu stundu kavēšanu, 388 skolēniem vaicājot, kāds bijis kavējuma iemesls. Izrādījās, ka arī neattaisnoti jaunie cilvēki skolu visbiežāk kavē slimības, sliktas pašsajūtas vai ārsta apmeklējuma dēļ. Otrs biežākais iemesls neattaisnotai stundu kavēšanai bija aizgulēšanās. Interesanti gan, ka tad, kad skolēniem vaicāja, kāpēc, viņuprāt, mācības kavē viņu skolasbiedri, biežāk minētais iemesls bija “dažādas aktivitātes ārpus skolas”.

IZM pārstāve Inta Bērziņa atzīst: skolēnu kavējumu uzskaite līdz šim nav bijusi pilnīga: “Nepilnības kavējumu uzskaitē, datu apkopošanā un neattaisnotu kavējumu novēršanā joprojām pastāv, jo īpaši – profesionālajā izglītībā, tāpēc bija nepieciešams precizēt institūciju kompetenci un atbildību. Neattaisnoti kavējumi ir viens no riska faktoriem bērnu un jauniešu priekšlaicīgai mācību pārtraukšanai, tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija šīs problēmas risināšanai izstrādājusi kompleksu pasākumu plānu.”

Jau septembrī valdība nolēma, ka turpmāk informācija par skolēnu ilgiem neattaisnotiem kavējumiem, to iemesliem un veicamo rīcību izglītības iestādēm būs jāievada Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS). Turklāt jāuzskaita būs visu, arī pilngadīgo skolēnu neattaisnotie kavējumi. Savukārt IKVD reizi gadā apkopos un analizēs informāciju, lai sniegtu atbalstu pašvaldībām un izglītības iestādēm priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku mazināšanai. Jācer, ka jaunā kārtība ļaus iegūt objektīvākus datus par skolēnu kavējumiem un to iemesliem.

Jāpiebilst, ka jau 2011. gadā normatīvajos aktos tika noteikts, ka skolai nekavējoties jāziņo skolēna vecākiem par bērna neierašanos skolā. Taču praksē šis noteikums ne vienmēr darbojās.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Bērni tiešām izvairās no skolas apmeklējuma, jo redz, ka skolā tiek nelietderīgi pavadīts laiks. Skola ir kā cietums, kur jāatsēž noteikts laiks. Ir pedagogi, pie kuriem neviens nebasto un tādi, pie kuriem jādzen ar varu. Un tieši tie otrie pauž sašutumu. Bet vispirms jāpadomā par saturīgu piedāvājumu. Uzsveru – saturīgu, nevis atraktīvu, kad skolotājs sevi pataisa par klaunu un cenšas skolēniem izpatikt. Ir nožēlojamas (stulbas) mācību grāmatas, skolotāji paši raksta ar kļūdām, bieži pat nevīžo kulturāli (nevis dārgi) apģērbties. Vai vecāki paši gribētu mācīties šādos apstākļos?

  2. Ļoti nekorekta aptauja un salīdzinājums. Redzu no personīgās pieredzes, ka ir periodi, kad skolēni pastiprināti slimo. Pēdējos 2 gados tas notiek jau septembrī. Loģiski, ka ļoti daudzi tādā periodā dažas dienas ir kavējuši. Tad salīdzina datus ar neattaisnotiem kavējumiem citās valstīs – un nu var bļaut. (Būtu paskatījušies, kādas rindas bija pie ģimenes ārstiem, un cik tajās sēdēja redzami slimu bērnu, bet daļai vecāki zīmi uzraksta.)

Draugiem Facebook Twitter Google+