Mobilā versija
+1.6°C
Otīlija, Iveta
Otrdiena, 12. decembris, 2017
13. septembris, 2017
Drukāt

Latvijas skolotāji turīgi, lai arī saņem vismazāk (15)

Foto FotoliaFoto Fotolia

Skolotāju algu lielums “ir relatīvs jēdziens”,  ļauj secināt vakar publicētais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums par izglītības situāciju dalībvalstīs.

Pētījumā, balstoties uz pēdējo gadu datiem, salīdzinātas valstis dažādos izglītības jomas aspektos. Daļa secinājumu sākotnēji šķiet paradoksāli un pretrunīgi. Piemēram, attiecībā uz skolotāju algām OECD pētnieki secinājuši, ka absolūtajos skaitļos vidējās Latvijas skolotāju algas gadā ir zemākās starp visām OECD dalībvalstīm un partnervalstīm. Latvijā vidējās izglītības skolotāja vidējā alga gadā ir 18 400 ASV dolāru (ap 15 337 eiro). Tas ir apmēram 2,5 reizes mazāk nekā OECD valstīs vidēji. Jāpiebilst, ka priekšpēdējā vietā OECD šajā ziņā ir Igaunija, kur vidējās izglītības skolotāji pelna ap 22 000 dolāru (18 338 eiro) gadā. Tomēr Igaunija saskaņā ar OECD skolēnu sasniegumu mērījumu PISA, spēj skolēniem piedāvāt kvalitatīvu izglītību OECD valstu vidū. Toties, kas attiecas uz Latvijas skolotāju algām, OECD pētnieki arī secinājuši, ka, salīdzinot ar citiem tikpat izglītotiem valsts iedzīvotājiem, skolotāji ir labāk atalgoti nekā citu OECD valstu kolēģi. Proti, pedagogi Latvijā pelnot par 20 procentiem vairāk nekā līdzcilvēki ar tādu pašu izglītības līmeni. Tikai Portugāles un Polijas skolotāji ir vēl turīgāki, salīdzinot ar citiem. OECD pētnieki ņēmuši vērā skolotāju ienākumus pilnībā, ieskaitot bonusus un piemaksas. Vērtējot tikai samaksu par likmi, Latvijas pedagogu atalgojums svārstās ap 8500 dolāriem (7086 eiro) gadā un tas ir četras reizes mazāk nekā OECD vidēji.

Pētījuma prezentācijā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga iebilda pret secinājumiem par Latvijas skolotāju turību, norādot, ka vidējā alga Latvijā ir 900 eiro, bet liela daļa pedagogu tik daudz nepelna. OECD Izglītības un prasmju direktorāta eksperte Kamila de Moraesa atzina, ka skolotāju algas ir zemas, tomēr, salīdzinot ar algām Latvijā, tās nemaz tik zemas nav. Tomēr galu galā viņa secināja, ka “liela alga vai maza alga – tas ir relatīvs jēdziens”.

OECD ziņojumā apgalvots, ka relatīvi augstās algas esot svarīgs faktors, lai piesaistītu un paturētu skolās augsti kvalificētus skolotājus. Tajā pašā laikā pētījuma dati par skolotāju vecumu nerada iespaidu, ka pedagoga profesija Latvijā būtu ļoti iekārota. Dati liecina, ka Latvijas skolām ir grūti piesaistīt jaunus skolotājus. Latvijas sākumskolās 39 procentiem pedagogu ir 50 gadi un vairāk, bet vidusskolās šādu vecumu sasnieguši pat vairāk nekā puse – 51 procents – pedagogu. Salīdzinājumam: vidēji OECD šāda vecuma skolotāju ir attiecīgi 32 un 40 procenti. Latvijā ir trešie vecākie pedagogi OECD valstīs. Vēl gados cienījamāki skolotāji ir tikai Itālijā un Lietuvā. Secināts arī, ka mūsu skolotājiem ir daudz mazākas iespējas karjeras laikā piedzīvot būtisku algas pieaugumu nekā viņu kolēģiem citās valstīs, kur līdz ar profesionālās pieredzes uzkrāšanu pieaug arī alga. OECD valstīs vidēji skolotāju alga par likmi sākotnēji ir teju 30 000 dolāru (25 006 eiro) gadā, bet pēc 15 gadu darba jau gandrīz 40 000 dolāru (33 342) eiro gadā. Tikmēr Latvijā atalgojums gadu laikā pieaug tikai par dažiem simtiem.

Secināts arī, ka pirmsskolu skolotāji Latvijā strādā vairāk nekā viņu kolēģi citās valstīs. Savukārt Latvijas skolu pedagogu kopējais darbalaiks ir lielāks nekā ārvalstu kolēģiem, tomēr kontaktstundu skaits ir mazāks.

 

Vairāk datu par Latvijas izglītības sistēmu OECD skatījumā: http://www.izm.gov.lv/images/OECD/EAG2017_CN_LVA_DATU_IZLASE.pdf

 

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. tīrā milglas pūšana!

  2. “Latvijas skolu pedagogu kopējais darbalaiks ir lielāks nekā ārvalstu kolēģiem, tomēr kontaktstundu skaits ir mazāks.”- kāpēc nav paskaidrojums, ka daudzās skolās skolotājiem maksā tikai par kontakta stundām klasē, pārējais ir “brīvprātīgo darbs” – arī gatavošanās mācību stundām, mācību un metodisko materiālu veidošana, neskaitāmās obligātās sanāksmes, apspriedes u.tml.

  3. Skumji atzīt, bet, strādājot skolā, pēc rēķinu nomaksas paliek mazāk kā studiju laikā stipendija. Lai arī skola liela, Rīgā, virs slodzes noslodze, ir audzināmā klase. Klasē virs 30 skolēniem… Izskaidrojiet man šo! Katrreiz, kad izlasu, cik “patiesībā” nopelna kolēģi, raudiens nāk . Ja šis nebūtu sirds darbs, paliktu depresīvi.

  4. Es atvainojos par tiešumu, bet kurš idiots to ir rēķinājis? Ja paši pētnieki atzīst, ka Vērtējot tikai samaksu par likmi, Latvijas pedagogu atalgojums svārstās ap 8500 dolāriem (7086 eiro) gadā, un tai pašā laikā saka, ka Latvijā vidējās izglītības skolotāja vidējā alga gadā ir 18 400 ASV dolāru (ap 15 337 eiro), tad kā to saprast, ja likmdošana (un tarifikācijas) neļauj tarificēt pedagogu, kuram ir vairāk par 1,3 slodzēm???

  5. jo vairāk par 15 000 EUR gadā (1250 mēnesī) var saņemt vien tāds skolotājs, kuram mēnesī ir 80 stundu darba nedēļa, bet atļautas ir vien 40 stundas un par 30 stundām valsts noteiktā likme ir 680 EUR. Nevajag pūst pīlītes un muļķot cilvēkus! Pie kam vēl stāsta, ka tā esot skolotāju vidējā alga!

    • kā ķīmiķo statistiku Atbildēt

      Datus ir sadzejojuši tie LR ierēdņi, kas gatavoja un nosūtīja statistiku OECDE pētnieku kantorim . Lai labi izskatītos , jo patiesos datus ir kauns sūtīt. Tie atbilst mazkvalificēta darba darītāja ienākumiem.

  6. Te lkm tiek pētīti skolotāji pilsētas skolās,vidusskolās un ģimnāzijās.tos varētu arī saukt par turīgiem.mani,kā strādājošu pirmskolā, par turīgu nenosauksi.tā pati alga,kas citiem.bikiņ pāri 400€

  7. Nevajag skolu vadībām pa 3 vai 4 vietniekiem un algas būs normālas . Sanāk remontatslēdznieks arī skolas direktora vietnieks

  8. Bet kad, piem., varēs sākt iet pie zobārstiem, nez, kad izaugs tie, kam būs kompetence?

  9. stagnācija turpinās Atbildēt

    Un kas par to, ka Latvijā skolotāju algas zemākās, toties mums (iespējams) ir LIELĀKAIS IZGLĪTĪBAS SISTĒMĀ STRĀDĀJOŠO IERĒDŅU SKAITS. Vadītājs, eksperts, galvenais speciālists, koordinators, projektu vadītājs, viņu neskaitāmie asistenti, konsultanti vietnieki un viņu vietnieki IZM, Izglītības pārvaldēs, Skolu valdēs, Departamentos … Birokrātiskais aparāts, iespējams, lielāks ne kā t.s. Brežņeva stagnācijas gados. Nevajag TV rādīt BalticAirlines vadītāju, ko viņš dara darba laikā, vajag nofilmēt, piemēram, IZM un RDIKSD ierēdņu “darba gaitas” ikdienā

    • bet uz visiem ari ministrijā bļaut nevajag, es zinu vairākus projektu vadītājus kas eiropas naudu apgūst. suņa darbs, kas neiekļaujas nekādos darbalaikos, melnu muti par visai niecigu samaksu. tiesa ir savi plusi- komendejumi pa eiropu apmaksāti, izbraukuma semināri….. viss apmaksāts, viss iekļauts (nejaukt, tā nav musu nodokļu nauda, tā ir briseles un citādi viņu nedrīkst tēret kā tikai projekta ietvaros stingri noteiktammērķim) bet ar visiem bonusiem es tādu darbu negribētu

    • Es zinu, ko viņi dara! Ar katru gadu aug augumā atskaišu, pārskatu, vērtējumu utt. skaits, kas ir jāsagatavo skolu un interešu izglītības iestāžu administrācijām…kā gads paiet, tā vēl kāds papīrs klāt… tos tad arī ministrijā kontrolē, bet darbu tas neuzlabo, tikai traucē strādāt…

    • Kā tad savādāk lai IZM ierēdņi iztērē 14 eur miljonus mācību satura reformēšanai un ,,modulēšanai ,, un 32 eur miljonus individuālo kompetenču attīstībai ? Lai atsaucas tie skolotāji , kas aprobē jaunos modeļus un moduļus un padalās , vai par apbrobāciju palielināta alga ? Nebūs brīnums, ka dara to entuziasma vārdā .

  10. skaldi un valdi piemers. politiķi nekādi nespēj ietekmet ārvalstu statistiķus, un publicetie dati par vismazākām algām kautkā jāretušē. tad nu atiecigi mūsu statistiķiem pasutits rezultāts ka musu skolotāji ir relativi dārgāki. musu statistiķi ar to jau ari slaveni ka spēj iegut jebkādus pasutitos rezu;tātusatlasot vajadzigos kritērijus kā videjo algu valstī teikim viens ministrs + viena sētniece dala ar divi un gatavs.
    ar šiem statistikas meliem uzreiz iegūst 2 labumus- 1 skolotājiem cenšas atņemt iespēju prasit lielākas algas jo galu galā taču tā jau trekni dzīvo. 2 sarīda sabiedribu savā starpā, un kamervillojas kurš tu vairāk saņem kurš mazāk kas ir kas nav pelnijis, tikmēr var mierigi šepteties un neviens netraucē. šadurskis piemeram var mierigi turpināt graut izglitibas sistēmu, un jebkurus protestus norakstit uz alkatigo skolotāju , un protams ka skaudigais letiņš viņam piekritīs

    • Ko nu ministrs grauj? Tieši otrādi vēlas uzlabot,taču vecie stagnāti mainīties negrib un pretojoties ministru kritizē(faktiski ķengā)

Draugiem Facebook Twitter Google+