Foto – AFP/LETA

Latvijas ukraiņi aicina mācīties no Ukrainas kļūdām 15

Latvijas ukraiņu biedrības aicina Saeimas deputātus neatkārtot Ukrainas pieļautās kļūdas. Pretējā gadījumā arī Latvija var piedzīvot Krimas scenāriju. Viņu ieteikumi – turpināt integrācijas politiku, apturēt Krievijas propagandas kanālu darbību un ierobežot Krievijas pilsonības dalīšanu vietējiem iedzīvotājiem, kā arī pievērst pastiprinātu uzmanību vietējiem politiķiem, kuri uzdodas par Latvijas pārstāvjiem, bet savā darbībā realizē Krievijas imperiālās idejas.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija vakar uz savu sēdi bija aicinājusi dažādu ukraiņu nevalstisko organizāciju pārstāvjus. Ukraiņu diaspora Latvijā ir tikpat sašķelta kā dzimtenē dzīvojošie, un nav tādas vienas organizācijas, kas varētu runāt visu Latvijas ukraiņu vārdā. Ievērojamākā ir Ludmilas Belincevas vadītā Latvijas Ukraiņu biedrību apvienība, bet arī tā nepārstāv visas organizācijas. Tādēļ uz tikšanos deputāti bija aicinājuši arī pārstāvjus no ukraiņu kultūras un izglītības biedrības “Dņipro”, Vangažu ukraiņu biedrības “Jatraņ”, Latvijas Ukraiņu kongresa un Ukrainas centra jauniešiem un bērniem, bet tās ne tuvu nav visas ukraiņu organizācijas Latvijā. “Mēs konsultējāmies ar Kultūras ministrijas speciālistiem un izvēlējāmies tās ievērojamākās,” uzaicināto viesu atlasi pamatoja Saliedētības komisijas vadītājs Ilmārs Latkovskis (NA).

“Runāt par pēdējo mēnešu notikumiem Ukrainā mums ir ļoti grūti, jo arī diasporā tie tiek vērtēti ļoti atšķirīgi, tāpat kā pašā Ukrainā,” teica Ukraiņu biedrību apvienības vadītāja Ludmila Belinceva. Revolūcijas laikā viesojoties Ukrainā, Belinceva joprojām ir pārsteigta par to, cik ļoti šīs valsts rietumu iedzīvotāju vērtējums un vērtību orientācija atšķiras no austrumu un dienvidu iedzīvotāju nostājas. Viņasprāt, Latvijas iedzīvotāji ikdienā neapzinās un nespēj novērtēt tos augļus, ko nesušas dažādas integrācijas pro­grammas. “Tas saliedētības darbs varbūt ikdienā nav ļoti pamanāms, bet, salīdzinot ar sašķeltību, kas valda tur, tas ir nenovērtējams. Tādēļ integrācijas programmas noteikti jāturpina un, daloties ar šo savu vērtīgo pieredzi, Latvija ļoti palīdzētu Ukrainai,” uzskata Belinceva.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijas Ukraiņu kongresa pārstāve Oksana Sič­ko brīdina, ka arī Latvijā Krievija īsteno līdzīgu politiku kā savulaik Dienvid­osetijā un Krimā – masveidā dala pilsoņu pases, pretī solot visādus labumus. “Šos Krievijas pilsonības saņēmējus es arvien vairāk satieku savā ikdienas darbā medicīnā. Kad būs sasniegta noteikta kritiskā masa, Krievija jebkurā brīdī varēs šeit ienākt ar ieganstu, ka tai jāaizstāv savi pilsoņi,” raizējās Sičko. Savukārt Ukraiņu kongresa vadītājs Nikolajs Pavļuks aicināja pievērst īpašu uzmanību tādiem politiķiem kā Tatjana Ždanoka (“PCTVL”), kas, viņaprāt, nodarbojas tikai ar sabiedrības šķelšanu. “Politiķiem, kas vēršas pret valsts teritoriālo vienotību, nedrīkst būt vietas šīs valsts politikā,” teica Pavļuks, atgādinot, ka tieši Ždanoka ar domubiedriem savulaik kūdīja uz Latgales autonomiju un atdalīšanos. Visbeidzot ukrainiete Oļena Federova, pati pēc izglītības žurnāliste, aicināja stingrāk ierobežot Krievijas propagandas kanālu darbību Latvijā.

Kā novēroju, ukraiņu nevalstisko organizāciju padomus un vērtējumus visgrūtāk klausīties bija “Saskaņas centra” pārstāvim Artūram Rubikam. Kad ukraiņi uzdrošinājās ierunāties par Krievijas agresiju Krimā, viņš saniknojās pavisam un pārtrauca runātāju, pieprasīdams faktus un pierādījumus, ka Krievija būtu izmantojusi militāru spēku Ukrainā. Tas izvērtās par niknu vārdu apmaiņu, drīz pēc kuras Rubiks jaunākais komisijas sēdi pameta.

Šeit gan jāsaka, ka arī pašu ukraiņu organizāciju starpā nav vienotības, kā rast izeju no krīzes. Belincevas vadītā Ukraiņu biedrību apvienība uzskata, ka ekonomiskās sankcijas Krievijai būs tikai “oda kodiens” un daudz vairāk cietīs Latvijas iedzīvotāji. Turpretim Ukraiņu kongresa pārstāvji uzskata, ka pasaulei jādod ­stingrs pretspars šādam imperiālismam, jo pretējā gadījumā Putina apetīte tikai pieaugs. “Šeit nav īstais brīdis rēķināt, cik procentus zaudējumu sankcijas radīs uzņēmējiem. Ja nebūs stingru sankciju, tad mēs visi zaudēsim visu!” uzskata Ukraiņu kongresa pārstāve Sičko.