Latvijas un Baltkrievijas sadarbību kultūras jomā stiprinās starpministriju sadarbības programma 0
Šodien kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) un Baltkrievijas kultūras ministrs Boriss Svetlovs parakstīja starpministriju sadarbības programmu 2013.-2015.gadam, kas stiprinās abu valstu sadarbību kultūras jomā.
Baltkrievijas kultūras ministrs atzina, ka starpministriju parakstītā programma viņam patīk, jo tajā ir atrunātas konkrētas lietas. Viņš cer, ka šajos divos gados sadarbība tiks labi īstenota, lai darbs pie programmas tiktu pagarināts un turpinātos arī pēc 2015. gada.
Sadarbības programma ar reāliem darbiem sāksies jau šajā mēnesī, kad Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris dosies uz Baltkrieviju, lai piedalītos teātra festivālā, savukārt Jaunzeme-Grende minēja, ka maijā Daugavpilī notiks pasākums, kurā būs baudāmi jaunās sadarbības programmas augļi.
Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis aģentūrai LETA sacīja, ka kultūras jomā jebkura starpvalstu sadarbība ir lietderīga. Pagājušajā gadā Nacionālais teātris devās uz Minsku, lai starptautiskajā teātra forumā “Teart” demonstrētu režisora Kirila Serebreņņikova izrādi “Mirušās dvēseles”.
“Šajā festivālā vienkopus pulcējās tādi spoži režisori kā Kristians Lupa, Romeo Kasteluči un citi, kuriem līdzās festivālā tika aicināts piedalīties arī mūsu teātris. Tas apliecināja, ka kultūrā nav robežu starp valstīm un politiskajām nostājām,” pauda Rubenis.
Viņš minēja, ka starpministriju sadarbības programma varēs veicināt meistarklašu un viesizrāžu apmaiņu. Tajā pašā laikā viņš skaidroja, ka šādas sadarbības programmas parakstīšana dod cerības par valsts finansiālo atbalstu, jo jebkura viesošanās ārvalstīs maksā naudu un starp valstīm parakstīta sadarbības programma apliecina, ka tas ir svarīgi arī valstij.
Šodien parakstītā sadarbības programma paredzēs abu valstu kultūras institūciju sadarbības paplašināšanu, attīstību un tiešu kontaktu veidošanu, kultūras pasākumu un kultūras nozaru profesionāļu un informācijas apmaiņu.
Latvijai un Baltkrievijai ir daudz saskares punktu, kas attīstījušies un pilnveidojušies gadsimtu gaitā. Baltkrievijas teritorijā dzimuši, mācījušies un dzīvojuši daudzi izcili Latvijas kultūras darbinieki, tostarp rakstnieki Veronika Janelsiņa un Eduards Salenieks, filologs Pēteris Ķikauka. Vitebskā ir apglabāta Raiņa māte Dārta Pliekšāne. Rainis uzskatīja, ka baltkrieviem Latvijā jādod iespēja attīstīt savu kultūru. Ar Raiņa atbalstu Latvijā tika izveidota baltkrievu izglītības pārvalde.
Nozīmīga vieta Latvijas un Baltkrievijas kultūras saskares veidošanā ir Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta profesores Ilgas Apines pētījumam “Baltkrievi Latvijā”, kā arī Latvijas Baltkrievu savienības izdotajai Mirdzas Ābolas pirmajai un vienīgajai baltkrievu-latviešu un latviešu-baltkrievu vārdnīcai.
Līdz šim abu valstu sadarbībā visvairāk uzmanības tika veltīts partnervalsts kolektīvu uzaicināšanai piedalīties starptautiskos pasākumos, piemēram, festivālos, konkursos un mākslinieku plenēros.
