Latvijas un Izraēlas attiecības ir lieliskas. Saruna ar Izraēlas vēstnieci Orli Gilu 0
Par attiecībām ar palestīniešiem, miera izredzēm Vidējos Austrumos un darbu Latvijā stāsta Izraēlas vēstniece Orli Gila.
Šajās dienās mēs pieredzam kārtējo krīzi attiecībās starp palestīniešu apdzīvoto Gazas joslu, kur valda organizācija “Hamas”, un Izraēlu. Vai novembra vidū panāktais trauslais pamiers būs ilgstošs?
Orli Gila: Mēs tā ceram. Vienmēr esam bijuši par to. Mēs negribam uzbrukt mērķiem Gazas joslā, bet ir jāsaprot:
ja izraēliešu bērni nevar mierīgi gulēt naktī, arī palestīniešu bērniem Gazā nebūs mierīgs miegs naktī.
Gribu piebilst, ka grupējums “Islāma džihāds” (ne “Hamas”) izdara divkāršu kara noziegumu – pirmkārt, viņi šauj uz civiliedzīvotājiem, otrkārt, viņi veic apšaudes no rajoniem, kur uzturas civiliedzīvotāji un ir izvietotas civilās iestādes – skolas u. c. Cietēji ir arī palestīnieši.
Organizācija “Hamas” pēdējos piecos gados ir izturējusies pārsteidzoši savaldīgi. Vai tās vadība spēs neitralizēt stingrās līnijas džihādistus savās rindās un kļūt par Izraēlas partneri miera sarunās?
Nezinu, vai viņi to spēs, bet varu teikt, ka Izraēla uzskata “Hamas” par suverēnu spēku Gazas joslā, kam jāspēj kontrolēt citus tur atrodošos grupējumus. Viens no tiem ir “Islāma džihāds”, kas nerīkojas atbilstoši “Hamas” lēmumiem. Mēs gaidām “Hamas” piekrišanu sākt sarunas, bet līdz šim tas nav noticis. Otra puse apgalvo, ka neatzīst Izraēlas valsts tiesības uz pastāvēšanu un neiesaistīsies sarunās ar Izraēlu par līdzāspastāvēšanu. Šādā situācijā sarunas nav iespējamas, bet, ja tā mainītos, mēs esam gatavi sākt sarunas jebkurā laikā.
Starp organizāciju “Hamas”, kas pārvalda Gazas joslu, un organizāciju “Fatah” Rietumkrastā ir saspīlētas attiecības, kas dažkārt pat izvērtušās apšaudēs. Kāda līmeņa kontakti ir starp šiem grupējumiem? Vai Izraēla mēģina izmantot taktiku “skaldi un valdi”?
Nē, Izraēla neizmanto šādu taktiku. Izraēla uzskata, ka tiesības valdīt palestīniešu teritorijās ir grupējumam, kas uzvarējis vēlēšanās, un tā nav mūsu darīšana. Ja kāds no šiem grupējumiem gribētu kaitēt Izraēlas civiliedzīvotājiem, tad Izraēla, protams, iejauktos. Tās (“Hamas” un “Fatah”) ir divas lielākās palestīniešu partijas, bet mums ir jārisina savas iekšpolitiskās problēmas, nevis palestīniešu iekšlietas.
ASV prezidents Donalds Tramps ir atzinis Izraēlas anektētās Golanas augstienes, ebreju apmetnes okupētajās palestīniešu teritorijās un pārcēlis ASV vēstniecību uz Jeruzalemi. Šādu Izraēlas politiku neatzīst ANO un ES. 1948. gadā pēc Izraēlas valsts izveidošanas tūkstošiem palestīniešu tika padzīti no mājām, kur viņi bija dzīvojuši gadsimtiem. Vai Izraēla turpinās izaicināt pasaules sabiedrības viedokli?
Prezidents Tramps ir liels Izraēlas draugs, un mēs esam pateicīgi par viņa palīdzību Golanas augstieņu un Jeruzalemes jautājumos. Pēc 1948. gada Izraēla absorbēja simtiem tūkstošu palestīniešu, daudz vairāk nekā arābu bēgļu, un ebrejus, kas atgriezās no Irākas, Ēģiptes, Libānas, Ziemeļāfrikas un citām zemēm. Daļa no šiem ebrejiem bija turīgi, bet nesaņēma nekādu kompensāciju. Karā cilvēki cieta un zaudēja īpašumus. Manuprāt, vienīgā iespēja, kā risināt šo problēmu, ir sarunas par varbūtēju kompensāciju. Mēs esam gatavi šādām sarunām, bet otra puse atsakās sēsties pie sarunu galda.
Vai islāmistu radikāļu grupējums “Hezbollah” Libānā pārgrupē spēkus? Agrāk tas bija apliecinājis sevi kā ietekmīgākais spēks cīņā pret Izraēlu.
Izraēlas aizsardzības spēki ir atklājuši sazarotu pazemes tuneļu sistēmu, kas ved no Libānas uz Izraēlas teritoriju. Pa tuneļiem, kas tika sagrauti, bija paredzēts pārvietot “Hezbollah” kaujiniekus. Ēģiptes spēki ir applūdinājuši tuneļus, kas veda no Gazas joslas.
Ēģipte un Jordānija ir vienīgās arābu valstis, kas parakstījušas oficiālus miera līgumus ar Izraēlu.
Miera līgumi ar šīm valstīm tiek ievēroti, un attiecības ir stabilas.
Dažreiz Izraēlas tūristiem netiek dota atļauja doties uz Sīnāja pussalu drošības apsvērumu dēļ, bet citādi attiecības ir stabilas.
Latvijā 1928. gadā dzimušais ebrejs Franks Gordons, kurš 1972. gadā izceļoja uz Izraēlu un joprojām aktīvi darbojas žurnālistikā, reiz man teica, ka Izraēlas un palestīniešu konfliktu ir tik grūti atrisināt tāpēc, ka abām pusēm ir daļa taisnības.
Es piekrītu. Bet mēs esam vairākkārt pierādījuši, ka esam gatavi sarunās apspriest abu pušu taisnības un censties atrisināt domstarpības.
Kā jūs jūtaties, strādājot Latvijā, un kā jūs vērtējat Latvijas un Izraēlas attiecības?
Latvijas un Izraēlas attiecības ir lieliskas. Tās ir ļoti atklātas, man ir iespēja tikties ar jebkuru valdības pārstāvi vai citu amatpersonu. Raksturojot Izraēlas un Latvijas kā divu nelielu valstu attiecības, mēs uzskatām, ka latviešu labā griba pret Izraēlu ir ārkārtēja. Jūsu valsts ir tik skaista, zaļa un mierīga. Man ir nodoms veicināt kontaktus starp Izraēlas un Latvijas vides aizsardzības organizācijām, jo klimata pārmaiņas skar visu pasauli.
Ko jūs teiktu Latvijas tūristiem, kas plāno apmeklēt Izraēlu, bet bažījas par drošību?
Uzturēšanās Izraēlā ir droša, par spīti spriedzes pagaidu eskalācijai. Viss atkal ir normāli, silti, omulīgi un jautri uz ielām.
