Latvijā
Izglītība

LU īpašumos īrnieki dzīvo Rīgas centrā par nieka 60 eiro mēnesī 16

LU pieder māja arī Barona ielā. Foto no lui.lv

Ja Latvijas Universitāte (LU) būtu saimnieciskāk rīkojusies ar saviem nekustamajiem īpašumiem, tās ienākumi būtu varējuši būt par 400 000 lielāki, secinājusi Valsts kontrole, kas LU pārmet nekustamo īpašumu izīrēšanu un iznomāšanu krietni zem tirgus cenas.
Kopumā LU rīcībā ir 62 nekustamie īpašumi ar vairāk nekā 100 ēkām.

LU pieder ne tikai dažādas ēkas, kas izmantotas studiju vajadzībām, bet arī dzīvokļi, tostarp komunālie. Kopumā LU ir 94 dzīvokļi 7626 kvadrātmetru apmērā. Pat istabas komunālajos dzīvokļos, revidentu ieskatā iznomātas krietni zem tirgus cenas. Piemēram, par istabu Rīgas centrā Baznīcas ielā īrnieks maksājot vien 60 eiro mēnesī, jo LU noteiktā maksa ir 1,50 eiro kvadrātmetrā, kamēr tirgus cena ir seši eiro par kvadrātmetru.

LU amatpersonas revidentiem teikuši, ka baidās paaugstināt īres maksu, jo tad nebūšot īrnieku. Toties Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne apšauba, ka pēc saprātīgas īres maksas pacelšanas nebūs īrnieku. Daļa no LU īpašumā esošajiem dzīvokļiem ir denacionalizētās mājās. Kamēr citur namīpašnieki pēdējos gados centās strauji celt īres maksu, LU dzīvokļu īrnieki maksājuši 0,683 līdz 1,195 eiro par kvadrātmetru. Kopumā īres maksas bijušas tik zemas, ka nav segušas pat apsaimniekošanas maksu un LU to apmaksājusi no saviem līdzekļiem, izlietojot tam vismaz 7463 eiro. Par vienu lielu īpašumu – dzīvokli 180 kvadrātmetru platībā – īres maksa samazināta (kopumā par 100 000 eiro), jo īrnieks esot veicis dzīvoklī nozīmīgus ieguldījumus, taču ne vienmēr šos ieguldījumus bija iespējams apliecināt ar dokumentiem.

Valsts kontrole secinājusi, ka bieži īres un nomas maksas noteiktas kļūdaini, pārsvarā, ne LU par labu. Turklāt izīrēšanas un iznomāšanas process nav bijis atklāts un caurspīdīgs, tātad katrs gribētājs nav varējis pieteikties uz lētajiem dzīvokļiem vai biroju telpām. Uz jautājumu, vai LU dzīvokļos dzīvo kādas LU vai tās vadībai pietuvinātas personas, I. Kalvāne skaidri neatbildēja, norādot, ka tādu informāciju, lai būtu pamats vērsties tiesībsargājošās iestādēs vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts kontrole LU revīzijas laikā nav guvusi.

LU Infrastruktūras departamenta direktora pienākumu izpildītājs Marģers Počs atzīst, ka daļā īpašumu dzīvo LU esošie vai bijušie darbinieki, taču vārdus un adreses viņš atklāt nevarot. Viņš arī uzsver: tā gluži nav, ka informācija par nekustamajiem īpašumiem nav bijusi atklāta. Ir likti sludinājumi par iznomājamām vai izīrējamām telpām, taču nav bijis vienotas kārtības, kā šī informācija jāizplata. Izveidota mājas lapa www.lui.lv, kur var redzēt, kādus īpašumus no LU var nopirkt un kādus iznomāt. M. Počs gan arī neslēpj, ka visi īpašumi portālā nav piedāvāti visi tukšie īpašumi. Piemēram, dažas istabas komunālajos dzīvokļos tiek turētas tukšas, jo “daudzi mūsu īpašumi ir avārijas stāvoklī: ja tur plīsīs trubas vai notiks kas cits, nāksies īpašniekus kaut kur pārvietot”.

Kā zināms, LU patlaban ir vērienīgi attīstības plāni – tiek celts akadēmiskais centrs Torņakalnā. Jau uzcelta Dabas māja, tiek celta Zinātņu un Rakstu mājas. Pēdējās celšanai LU plāno ņemt kredītu: pat 45 miljonus eiro. Tas vairākkārt palielinās LU kredītsaistības, kas patlaban ir 5,3 miljoni eiro. Valsts kontrolē uzskata: LU jāsaved kārtībā nekustamo īpašumu apsaimniekošana, tad arī labāk veiksies ar kredītu atmaksu.

Augstskolas attīstības stratēģija paredz atbrīvoties no neperspektīvajiem vai zaudējumus nesošajiem nekustamajiem īpašumiem, kopumā 13, lai iegūtu finansējumu Akadēmiskā centra attīstībai, taču divu gadu laikā izdevies atsavināt tikai trīs īpašumus. LU ir arī 14 nekustamie īpašumi – viesu nami, atpūtas centrs “Ratnieki”, Morberga vasarnīca Jūrmalā u.c., no kuriem var gūt regulārus papildu ienākumus, taču LU neizmanto visas iespējas palielināt ieņēmumus no šiem īpašumiem. Piemēram, 2016. gadā ieņēmumi tik tikko nosedza izdevumus, bet 2017.gadā ieņēmumi gan pieauguši, bet Valsts kontroles ieskatā tos varēja palielināt vēl vairāk.

LU augsti novērtējot Valsts kontroles ieteikumus un atzīst, ka nekustamie īpašumi jāizmanto efektīvāk, teic M. Počs. Viņš gan arī skaidro, ka īpašumi LU rīcībā nonākuši jau apgrūtināti ar dažādām saistībām, līgumiem vai uzlikumiem, tāpēc to sakārtošanai ir nepieciešams laiks. Tāpēc ir izstrādāts un 2016. gadā Senātā apstiprināts Infrastruktūras attīstības perspektīvais plāns, kas paredz sistēmisku un LU stratēģiskajām interesēm atbilstošu nekustamo īpašumu pārvaldīšanu. Tomēr sakārtošanas process nav ātrs, jo īpašumi ir daudz un dažādi. M. Počs apgalvo, ka īpašumu stāvoklis ne vienmēr ir tāds, lai par tiem prasītu tirgus cenu. Reaģējot uz revīzijas ziņojumu, LU turpināšot uzlabot savu darbību ar nekustamajiem īpašumiem.

LA.lv