Ekonomika
Darbs un nauda

Latvijas uzņēmumi kavē gandrīz katru desmito rēķinu0

Latvijas uzņēmumi kavē gandrīz katru desmito rēķinu, un šai praksei ir tendence pieaugt, liecina 2019. gada Eiropas maksājumu ziņojums (European Payment Report), ko jau 21. gadu pēc kārtas veic Eiropas vadošais kredītu pārvaldības uzņēmums “Intrum”.

Apjomīgais pētījums, kurā piedalījās teju 12 000 Eiropas uzņēmumu, vienlaikus tika veikts 29 Eiropas valstīs periodā no šī gada janvāra beigām līdz aprīļa sākumam.

Uzņēmumi visā Eiropas kontinentā ziņo par negatīvām pazīmēm, kas saistītas ar maksājumu kavējumiem un parādiem kompāniju savstarpējos norēķinos.

Latvijā uzņēmumi rēķinus kavē vidēji 2 dienas, tos apmaksājot vidēji 20 dienu laikā.

Vislielākie rēķinu kavētāji Eiropā ir Grieķijas uzņēmēji, kas kavē līdz pat 20 dienām, kamēr visgodprātīgāk rēķinus maksā Vācijas un Norvēģijas uzņēmēji.

“Ikviens uzņēmējs zina, ka kavēti maksājumi apgrūtina uzņēmuma naudas plūsmu un rada daudzus citus sarežģījumus, piemēram, uzņēmumiem pazeminās likviditāte, rodas grūtības samaksāt saviem piegādātājiem, norēķināties ar darbiniekiem un investēt attīstībā. Līdz ar to svarīgi ir saprast, ka maksājumu disciplīna ietekmē ne tikai konkrētu uzņēmumu finansiālo veselību, bet visu biznesa ekosistēmu un tālāk arī valstu ekonomiku,” norāda “Intrum” ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Visizplatītākie kavētu maksājumu iemesli, pēc Latvijas uzņēmēju sacītā, ir debitoru finansiālās grūtības, tīša rēķinu nemaksāšana un administratīvā neefektivitāte jeb trūkumi rēķinu piestādīšanas un apmaksas procesos.

Tīšu rēķinu kavēšanu kā problēmu norādījusi gandrīz piektā daļa Latvijas uzņēmēju, kamēr Eiropā vidēji to par rēķinu kavēšanas iemeslu min puse uzņēmēju, kas nozīmē, ka apzināta rēķinu kavēšana vai nemaksāšana ir izplatīta prakse visur Eiropā, tās izplatība gan atšķiras no valsts uz valsti.

Lai pasargātu sevi no finanšu zaudējumiem, 25% Eiropas uzņēmumu izmanto kredītu pārvaldības kompāniju sniegtos pakalpojumus, kamēr Latvijā šādu iespēju izmanto vien 6% uzņēmumu.

Pārsteidzoši, ka 47% Latvijas uzņēmumu neveic nekādus piesardzības pasākumus, lai novērstu novēlotus maksājumus.

Rezultātā daļa uzkrāto parādu ar laiku ir jānoraksta zaudējumos.

Latvijā bezcerīgo debitoru dēļ norakstītais naudas apjoms pēdējo 4 gadu laikā lēnām pieaug. 2019. gada Eiropas maksājuma ziņojuma rezultāti liecina, ka 2018. gadā Latvijas uzņēmumi norakstījuši vidēji 1,6% no saviem gada ieņēmumiem (gadu iepriekš 1,3%).

“Jo ilgāk kavēti rēķini tiek atstāti bez ievērības, jo dārgāk uzņēmumam tas izmaksā. Ilgi gaidot un tā arī nesaņemot apmaksu, uzņēmums spiests norakstīt parādu zaudējumos. Protams, risks ir daļa no jebkura biznesa un ar zināmiem zaudējumiem uzņēmējiem ir jārēķinās nepārtraukti, taču es gribētu norādīt, ka efektīva rēķinu pārvaldība var ievērojami uzlabot situāciju un šādus zaudējumus samazināt,” norāda Ilva Valeika.

Baltijas valstis ir īpašas ar to, ka tām ir visīsākie rēķinu apmaksas termiņi salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm.

Piemēram, Latvijā vidējais rēķinos norādītais apmaksas termiņš starp uzņēmumiem ir 18 dienas, kamēr vairākumam no aptaujātajām Eiropas valstīm tas ir tuvu 30 dienām vai pat vairāk.

Viedokļi:

Andris Strazds, Latvijas Bankas padomnieks:

“Lai gan par recesiju jeb lejupslīdi runāt ir pāragri, varam gaidīt, ka šogad Latvijas ekonomika tiešām augs lēnāk nekā divos iepriekšējos gados. Būtiskākais iemesls tam ir izaugsmes sabremzēšanās pārējā Eiropā, kas ir Latvijas eksportējošo uzņēmumu galvenais noieta tirgus.”

“Šis noteikti ir labs brīdis pievērst pastiprinātu uzmanību sava uzņēmuma naudas plūsmas vadībai un izveidot vismaz nelielu drošības spilvenu, lai gadījumā, ja kādā brīdī pašnovērtējums kļūst par realitāti un tiešām iestājas lejupslīde, varētu to vieglāk pārvarēt.”

Katrīna Zariņa, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle:

“Uzņēmumiem ir nozīmīgi, ka līdzekļu aprite notiek raiti un paredzami, nodrošinot pieeju apgrozāmajiem līdzekļiem. Tendences norāda, ka maksājumu kavējumi ir problēma gan vietējos, gan ārējos tirgos, tādēļ riskam pakļauti gan tie uzņēmumi, kas strādā iekšējā, gan ārējā tirgū.”

“Šo risku apzināšana un laicīga novēršana ir ļoti svarīga uzņēmumiem plānojot to stratēģisko darbību – vai paplašināt eksporta valstis un apjomus vai saglabāt esošos. Nenoliedzami, ekonomikas augšupejai svarīgi, ka uzņēmumi palielina savu ekonomisko darbību un paplašina eksporta tirgus. Tādēļ nozīmīgi, ka šāds pētījums apzina esošo situāciju un sniedz uzņēmumiem informāciju par izaicinājumiem gan Latvijā, gan ārvalstīs.”

Latvijas rezultāti ir balstīti uz datiem, kas iegūti no 225 vietējiem uzņēmumiem.

Uzņēmumi tika izvēlēti nejaušas izlases veidā atkarībā no to lieluma un nozares.

Baltijā par datu savākšanu atbildīga bija kompānija UAB “TNS LT”, bet ziņojuma saturu izstrādāja Intrum sadarbībā ar “Prime & United Minds”. Pētījuma laikā tika aptaujātas personas, kas uzņēmumos ieņem finanšu direktora, kredītdaļas vadītāja, biznesa kontroliera pozīciju vai atrodas līdzīgos amatos.

“Intrum” ir Eiropas vadošais kredītu pārvaldības uzņēmums, kas darbojas 25 valstīs. “Intrum” veicina citu uzņēmumu izaugsmi, rūpējoties par viņu klientiem un piedāvājot risinājumus, kas uzlabo uzņēmumu naudas plūsmu un ilgtermiņa rentabilitāti.

Saistītie raksti

“Intrum” grupā strādā vairāk nekā 9000 darbinieku, kas nodrošina pakalpojumus vairāk nekā 80 000 klientiem visā Eiropā.

“Intrum” galvenais birojs atrodas Stokholmā, Zviedrijā, un uzņēmuma akcijas ir kotētas “Nasdaq” Stokholmas biržā.

LA.lv