Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
15. marts, 2013
Drukāt

Latvijas veikumu Eiropas ārpolitikā novērtē ar atzīmi “slaists”

Latvijas veikums Eiropas ārpolitikā pagājušā gadā piecās kategorijās vērtējams ar atzīmi “slaists” un tikai vienā – “līderis”, liecina piektdien Rīgā prezentētais Eiropas Ārlietu padomes pētījums “Eiropas ārpolitikas vērtējums 2013”.

Pētījumā, pie kura strādājuši vairāki desmiti eksperti, pēc dažādiem kritērijiem novērtēta Eiropas dalībvalstu ārpolitika. Dalībvalstis dažādos aktuālos Eiropas ārpolitikas dienas kārtības jautājumos iedalītas trīs kategorijās – “līderi”, “atbalstītāji” vai “slaisti”.

Latvija piecos jautājumos nodēvēta par “slaistu” un vienā par “līderi”. Par slaistiem pētījumā tiek dēvētas valstis, kuras nespēj atbalstīt Eiropas realizētās politikas vai pat tās traucē un bloķē. Visbiežāk atzīmi “slaists” pētījumā izpelnījusies Grieķija, Latvija, Rumānija un Spānija.

Latvija šogad par “slaistu” atzīta piecās kategorijās – Eiropas stratēģiskā dialoga ar Ķīnu uzlabošanā, cilvēktiesību ievērošanas Ķīnā veicināšanā, kopīgajos aizsardzības projektos NATO vai kopīgajā drošības un aizsardzības politikā, lai ierobežotu tēriņu samazināšanas ietekmi, spiediena veikšanā uz Baltkrieviju, lai panāktu tās politikas liberalizāciju, kā arī kopīgas nostājas atbalstīšanā attiecībā uz produktu marķēšanu. Savukārt “līdera” titulu Latvija izpelnījusies ar atbalstu vīzu režīma liberalizācijai ar Krieviju, Ukrainu un Moldovu.

Pērn līdzīgā pētījumā Latvija par “slaistu” tika nodēvēta četros jautājumos un nevienā par “līderi”. Vienlaikus arī šogad mūsu valsts saglabājusi Baltijas ”slaistu” galvaspilsētas titulu, jo Lietuva, lai arī līdzīgi kā Latvija par “līderi” atzīta tikai vienu reizi, tomēr “slaista” atzīmi izpelnījusies vien četrās kategorijās. Savukārt Baltijas valstīm visbiežāk jeb četros jautājumos par “līderi” atzīta Igaunija, kura par Eiropas ārpolitikas “slaistu” nodēvēta vien divas reizes.

Ārlietu ministrijas politiskais direktors Andrejs Pildegovičs, komentējot pētījuma secinājumus, nevarēja piekrist Latvijas ārpolitikai sniegtajam vērtējumam. Piemēram, pētījumā liela vērība pievērsta politikai pret Ziemeļāfrikas valstīm, vērtējot vienu valsti pēc otras, bet apdalīta ir dalībvalstu politika pret Centrālāziju, kas ir mūsu valsts uzmanības centrā. Tāpat Pildegovičs norādīja, ka diskutabli ir piešķirt Latvijai ”slaista” atzīmi tās politikā pret Baltkrieviju. Diskusiju par pētījuma metodoloģiju izvērsa arī Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas docents Toms Rostoks, tostarp rosinot diskusiju par “slaista” definīciju.

Kopumā pētījumā kā Eiropas ārpolitikas “līderi” 2012.gadā visbiežāk minēta Vācija, Francija un Lielbritānija. Pērn mazāk bijusi vērojama Vācijas un Francijas dueta līderība. Toties Lielbritānija, kurā aktualizējusies diskusija par dalību blokā, neskatoties uz publiskiem paziņojumiem, joprojām bijusi aktīva ES dalībvalsts. Turklāt šogad “lielais trijnieks” atstājis plašāku darbības lauku arī mazajām dalībvalstīm, sacīja Eiropas Ārlietu padomes politikas analītiķe Sūzija Denisone.

“Trešo gadu pēc kārtas Eiropas līderi turpināja veltīt vairāk laika, uztraucoties par Eiropas finansiālo veselību, nevis ģeopolitisko lomu. Eiropas tēls un maigā vara turpināja noplukt visapkārt pasaulē, kamēr izdevumi aizsardzībai un starptautiskajām lietām turpināja samazināties. Bet Eiropas ārpolitika 2012.gadā netika izārdīta,” secināts pētījumā, skaidrojot, ka ES izdevies saglabāt diplomātiskā kopuma būtību caur Eiropas Ārējās darbības dienestu, kurš, lai arī neeksistēja pirms pāris gadiem, turpināja attīstīties un konsolidēt savu lomu. Iepriekšējie divi līdzīga veida pētījumi par Eiropas ārpolitiku bija visai pesimistiski, taču 2013.gada ziņojuma vēstījums ir optimistiskāks, atzina vairāki pētījuma prezentācijas dalībnieki.

Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura arī ir Eiropas Ārlietu padomes locekle, pauda gandarījumu, ka šī pētījuma veikšana jau kļuvusi par tradīciju, jo ir būtiski novērtēt Eiropas vietu pasaules politisko varu vidū.

Šis ir jau trešais pētījums, kura mērķis ir sniegt novērtējumu ES ārējām attiecībām un atsevišķu valstu ieguldījumam kopīgas ārpolitikas veidošanā. Diskusiju par pētījumu Latvijā organizē Eiropas Ārlietu padome, Latvijas Politologu biedrība, “Sorosa fonds – Latvija” un Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Latvijas veikums Eiropas ārpolitikā pagājušā gadā piecās kategorijās vērtējams ar atzīmi “slaists” un tikai vienā – “līderis”, liecina piektdien Rīgā prezentētais Eiropas Ārlietu padomes pētījums “Eiropas ārpolitikas vērtējums 2013”.

Pētījumā, pie kura strādājuši vairāki desmiti eksperti, pēc dažādiem kritērijiem novērtēta Eiropas dalībvalstu ārpolitika. Dalībvalstis dažādos aktuālos Eiropas ārpolitikas dienas kārtības jautājumos iedalītas trīs kategorijās – “līderi”, “atbalstītāji” vai “slaisti”.

Latvija piecos jautājumos nodēvēta par “slaistu” un vienā par “līderi”. Par slaistiem pētījumā tiek dēvētas valstis, kuras nespēj atbalstīt Eiropas realizētās politikas vai pat tās traucē un bloķē. Visbiežāk atzīmi “slaists” pētījumā izpelnījusies Grieķija, Latvija, Rumānija un Spānija.

Latvija šogad par “slaistu” atzīta piecās kategorijās – Eiropas stratēģiskā dialoga ar Ķīnu uzlabošanā, cilvēktiesību ievērošanas Ķīnā veicināšanā, kopīgajos aizsardzības projektos NATO vai kopīgajā drošības un aizsardzības politikā, lai ierobežotu tēriņu samazināšanas ietekmi, spiediena veikšanā uz Baltkrieviju, lai panāktu tās politikas liberalizāciju, kā arī kopīgas nostājas atbalstīšanā attiecībā uz produktu marķēšanu. Savukārt “līdera” titulu Latvija izpelnījusies ar atbalstu vīzu režīma liberalizācijai ar Krieviju, Ukrainu un Moldovu.

Pērn līdzīgā pētījumā Latvija par “slaistu” tika nodēvēta četros jautājumos un nevienā par “līderi”. Vienlaikus arī šogad mūsu valsts saglabājusi Baltijas ”slaistu” galvaspilsētas titulu, jo Lietuva, lai arī līdzīgi kā Latvija par “līderi” atzīta tikai vienu reizi, tomēr “slaista” atzīmi izpelnījusies vien četrās kategorijās. Savukārt Baltijas valstīm visbiežāk jeb četros jautājumos par “līderi” atzīta Igaunija, kura par Eiropas ārpolitikas “slaistu” nodēvēta vien divas reizes.

Ārlietu ministrijas politiskais direktors Andrejs Pildegovičs, komentējot pētījuma secinājumus, nevarēja piekrist Latvijas ārpolitikai sniegtajam vērtējumam. Piemēram, pētījumā liela vērība pievērsta politikai pret Ziemeļāfrikas valstīm, vērtējot vienu valsti pēc otras, bet apdalīta ir dalībvalstu politika pret Centrālāziju, kas ir mūsu valsts uzmanības centrā. Tāpat Pildegovičs norādīja, ka diskutabli ir piešķirt Latvijai ”slaista” atzīmi tās politikā pret Baltkrieviju. Diskusiju par pētījuma metodoloģiju izvērsa arī Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas docents Toms Rostoks, tostarp rosinot diskusiju par “slaista” definīciju.

Kopumā pētījumā kā Eiropas ārpolitikas “līderi” 2012.gadā visbiežāk minēta Vācija, Francija un Lielbritānija. Pērn mazāk bijusi vērojama Vācijas un Francijas dueta līderība. Toties Lielbritānija, kurā aktualizējusies diskusija par dalību blokā, neskatoties uz publiskiem paziņojumiem, joprojām bijusi aktīva ES dalībvalsts. Turklāt šogad “lielais trijnieks” atstājis plašāku darbības lauku arī mazajām dalībvalstīm, sacīja Eiropas Ārlietu padomes politikas analītiķe Sūzija Denisone.

“Trešo gadu pēc kārtas Eiropas līderi turpināja veltīt vairāk laika, uztraucoties par Eiropas finansiālo veselību, nevis ģeopolitisko lomu. Eiropas tēls un maigā vara turpināja noplukt visapkārt pasaulē, kamēr izdevumi aizsardzībai un starptautiskajām lietām turpināja samazināties. Bet Eiropas ārpolitika 2012.gadā netika izārdīta,” secināts pētījumā, skaidrojot, ka ES izdevies saglabāt diplomātiskā kopuma būtību caur Eiropas Ārējās darbības dienestu, kurš, lai arī neeksistēja pirms pāris gadiem, turpināja attīstīties un konsolidēt savu lomu. Iepriekšējie divi līdzīga veida pētījumi par Eiropas ārpolitiku bija visai pesimistiski, taču 2013.gada ziņojuma vēstījums ir optimistiskāks, atzina vairāki pētījuma prezentācijas dalībnieki.

Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura arī ir Eiropas Ārlietu padomes locekle, pauda gandarījumu, ka šī pētījuma veikšana jau kļuvusi par tradīciju, jo ir būtiski novērtēt Eiropas vietu pasaules politisko varu vidū.

Šis ir jau trešais pētījums, kura mērķis ir sniegt novērtējumu ES ārējām attiecībām un atsevišķu valstu ieguldījumam kopīgas ārpolitikas veidošanā. Diskusiju par pētījumu Latvijā organizē Eiropas Ārlietu padome, Latvijas Politologu biedrība, “Sorosa fonds – Latvija” un Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+