Latvijā
Vēsture

Latvijas vēsture pirms valsts dibināšanas: 18 jautājumi un atbildes 0

Foto: Zane Bitere/LETA

Kā 100 gadus pēc dzimtbūšanas atcelšanas latviešiem izdevās nodibināt savu valsti? Atbilde uz jautājumu slēpjas vēstures zināšanās. Latvijas jubilejas mēnesī piedāvājam pārbaudīt savējās 18 jautājumos “Valsts pirms valsts”, kuriem iedvesmojāmies no šīs vasaras izstādes Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

1. Cariskās Krievijas varas iestādes aizliedza dziedāt tagadējo Latvijas himnu oriģinālā tekstā. Ar kādu vārdu tekstā bija jāaizvieto “Latvija”, lai to drīkstētu izpildīt publiski?

Iespējamās atbildes: Dzimtene, Baltija, Krievija

Pareizā atbilde: Krievijas varasiestādes skaņdarbā “Dievs, svētī Latviju!” vārda “Latvija” lietojumu uzskatīja par atklātu izaicinājumu cariskajam režīmam un pieprasīja dziesmas nosaukumā to aizstāt ar “Baltiju”. Baumaņu Kārļa komponēto latviešu himnu publiski pirmo reizi dziedāja I Vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku svinīgajā atklāšanā, Rīgas Latviešu biedrības zālē 1873. gada 26. jūnijā. 1918. gada 18. novembrī tā izskanēja Latvijas valsts proklamēšanas sarīkojumā, oficiāli par himnu tika apstiprināta 1920. gada 7. jūnijā.

2. Kurā hronikā pirmo reizi pieminēts sarkanbaltsarkanais karogs?

Iespējamās atbildes: Indriķa, Nestora, Atskaņu

Pareizā atbilde:  Mūsu valsts karoga pirmsākumi atrodami Atskaņu hronikā aprakstītajā notikumā, kā 1279. gadā Cēsu komturejas vienība ar simts karavīriem devusies palīgā rīdziniekiem, kuriem gatavojies uzbrukt zemgaļu vadonis Namejs. Cēsnieki kaujas laukā ieradās ar sarkanbaltsarkanu karogu – hronikas tekstā uzsvērts, ka tas ir letu jeb latviešu karogs. 19. gs. vidū šīs krāsas sāka lietot Tērbatas latviešu studenti, arī pirmais dziesmu svētku karogs tika šūdināts sarkanbaltos krāsu toņos, Pirmajā pasaules karā tās izmanto latviešu strēlnieku vienības. Oficiāli sarkanbaltsarkano karogu pirmo reizi paceļ 1917. gadā Vidzemes sapulces laikā. Latvijas valsts karoga karmīnsarkano toni Saeima ar likumu nosaka 1923. gadā.

3. Kurš pirmais nosauca neatkarīgas Latvijas ideju?</strong

Iespējamās atbildes: Miķelis Valters, Jānis Zālītis, Kronvaldu Atis

Miķelis Valters
Foto no nekropole.info, Liepājas un “LM” krājuma

Pareizā atbilde:  Ideju par suverēnas Latvijas valsts izveidošanas nepieciešamību pirmo reizi atklāti pauž jaunstrāvnieks Miķelis Valters 1903. gadā savā rakstā “Patvaldību nost! Krieviju nost!”, ko publicēja Šveicē žurnālā “Proletārietis”. Ideja sākotnēji neguva lielu atsaucību, jo pragmatisku apsvērumu dēļ latviešiem drošāka šķita Latvijas autonomija Krievijas paspārnē, kas sniedza darbu un pārticību, jo Rīga bija kļuvusi par vienu no bagātākajām impērijas pilsētām, Vidzemes un Kurzemes iedzīvotāju dzīves līmeni varēja samērot ar tā laika Beļģiju un Franciju. Krievijā gan trūka brīvības un demokrātijas gara, bet to cerēja labot ar reformām.

M. Valters vēlāk kļuva par vienu no neatkarīgās Latvijas dibinātājiem, pirmo iekšlietu ministru, nonācis diplomātiskajā dienestā, 30. gadu otrajā pusē kritiski vērtēja ārpolitikas vadību, īpaši ārlietu ministra Vilhelma Muntera darbību.

4. Kura līdz mūsdienām saglabājusies grāmata pirmo reizi Latvijas teritorijā izdota latviešu valodā?

Iespējamās atbildes: Ernesta Glika Bībeles tulkojums, Gotharda Fridriha Stendera sastādītā laicīgā latviešu ābece – “Latviešu valodas vārdnīca”, Baznīcas rokasgrāmata

Pareizā atbilde: 1615. gadā iespiestā Baznīcas rokasgrāmata ir senākā saglabājusies grāmata latviešu valodā. Greznais izdevums 360 lappusēs apvieno evaņģēlijus, psalmus, garīgās dziesmas, 100 attēlus un ilustrācijas, kā arī 41 nošu melodijas. Grāmatu pēc Rīgas rātes rīkojuma iespieda ienācējs no Antverpenes, pirmais pilsētas grāmatu drukātājs Nikolauss Mollīns.

Ernesta Glika Bībeles tulkojums 2500 lappušu apjomā iznāca 1694. gadā, G. F. Stendera sastādītā latviešu ābece – 1782. gadā.

5. Kad pirmo reizi drukātā veidā nosaukts vārds “Latvija”?

Iespējamās atbildes: 1873. gadā, 1862. gadā, 1918. gadā

Pareizā atbilde: Vārds “Latvija” pirmo reizi parādās 1862. gada laikrakstā “Pēterburgas Avīzes”. Latviešu literatūrā to pirmie ieviesa jaunlatvieši – Auseklis, Andrejs Pumpurs, Kronvaldu Atis u. c.

Vārdu ”Latvija” latviešu literatūrā pirmie ieviesa jaunlatvieši. Attēlā: Tērbatas universitātes latviešu studenti, vidū – Atis Kronvalds.
Foto no nekropole.info, Liepājas un “LM” krājuma

13. gadsimtā rakstītajās liecībās pieminēts letu jeb latvju vārds, taču teritorijai nebija vienota nosaukuma. Indriķa hronikā izmantots sentautas nosaukums, kas apdzīvoja konkrētu teritoriju. Pāvesta kanceleja lietoja nosaukumu “Lettia”, vēlāk – “Livonija”, “Lettland”, arī “Lothavia”. Jānis Langijs izmantojis nosaukumu “Latviešu zeme”, G. F. Stenders – “Latvju zeme”.

Latviešu vidū aktīvākas diskusijas par zemes nosaukumu iesākās ap 19. gadsimta vidu. Juris Alunāns ieteica “Latva”, tomēr ļaudis biežāk izmantoja “Baltija”, priekšroku dodot ģeogrāfiskai, nevis etniskai piederībai. Apzīmējums “Latvija” 1905. gada revolūcijas laikā ieguva politisku nozīmi, ko nostiprināja latviešu strēlnieku Brīvības cīņas.

6. Cik zemnieku piedalījās Kauguru nemieros 1802. gadā?

Iespējamās atbildes: 800, 1700,3000

Kauguru nemieros piedalījās ap trīs tūkstoši latviešu zemnieku.
Foto no nekropole.info, Liepājas un “LM” krājuma

Pareizā atbilde: Trīs tūkstoši latviešu zemnieku 1802. gada oktobra sākumā bija gatavi cīnīties par taisnību, taču savu pārspēku ar 120 cara armijas karavīriem viņi neprata izmantot, jo noticēja miermīlīgu sarunu solījumam. Sapulcinot papildspēkus, dumpiniekus izdevās izklīdināt, sadursmē dzīvību zaudēja desmit cilvēku, daudzus sodīja ar rīkstēm, nāves sodu nomainīja ar izsūtījumu uz Sibīriju. Kauguru nemieri bija sākušies ar Valmieras apkaimes zemnieku nepakļaušanos jaunajai klaušu un nodevu sistēmai.

7. Lielākie latviešu svētki 1818. gadā?

Iespējamās atbildes: Mārtiņi, Latviešu brīvlaišana, Jāņi

Foto no nekropole.info, Liepājas un “LM” krājuma

Pareizā atbilde: 1818. gadā 30. augustā Krievijas cars Aleksandrs I Jelgavas pils pagalmā pasludināja Kurzemes guberņas zemnieku brīvlaišanu – šis tiešām bija ne tikai gada svētku, bet arī gadsimta svinību cienīgs notikums. Dzimtbūšanas atcelšana Vidzemē sekoja 1819. gadā, bet Latgalei, kura tolaik atradās Vitebskas guberņas pakļautībā, brīvība pienāca tikai 1861. gadā. Zemnieku brīvlaišana nenotika uzreiz pēc likuma pieņemšanas, vispirms ļaudīm atļāva brīvi pārvietoties pagasta un tikai vēlāk arī guberņas robežās. Uz pilsētu pārcelties bija ļauts pārdesmit gadu vēlāk.

8. Kāpēc latvieši un arī igauņi bija vienas no retajām tautām Eiropā, kas 18. gadsimta beigās – 19. gadsimta sākumā bija apguvuši ne tikai lasīšanu, bet arī rakstītprasmi?

Iespējamās atbildes: Zinātkāras tautas, Zviedru valdīšanas laika ietekme, Brāļu draudžu jeb hernhūtiešu ietekme

Pareizā atbilde: Latviešu un igauņu zemnieku vidū aktīvi darbojās Brāļu draudzes jeb hernhūtieši un mudināja apgūt ne tikai lasītprasmi, bet arī rakstīšanu. Aktīvākajos Vidzemes Brāļu draudzes novados lasītpratēju skaits zemnieku vidū 19. gadsimta sākumā sasniedza 70%.

Foto no nekropole.info, Liepājas un “LM” krājuma

Brāļu draudzes centās ticību padarīt saprotamu un pieejamu jebkuram cilvēkam un ieviest dzīvē reliģijas desmit baušļus un tuvākā mīlestību. Hernhūtiešu pirmsākumi meklējami Čehijā, kad pēc nacionālā varoņa Jana Husa sadedzināšanas sārtā sākās spēcīga evaņģēliska un arī sociāli nacionāla kustība. Nežēlīgas vajāšanas dēļ tā patvērumu rada Saksijā un neilgā laikā izvērsās plašumā – pievilkšanas spēks bija līdzvērtīga attieksme, iejūtība un sapratne pret jebkuru cilvēku, akcentējot kristīgo mīlestību, darba tikumu un kārtīgu dzīvesveidu. Atšķirībā no tradicionālās baznīcas hernhūtisma sludinātāji mudināja savus klausītājus būt aktīviem, dažādos draudžu pašpārvaldes amatos iesaistīja zemniekus. Latvijā kustība piedzīvoja gan ziedu laikus, gan varas un baznīcas aizliegumu. No Brāļu draudzēm latvieši iemantojuši kopā dziedāšanu, ziedu mīlestību, kapu svētku tradīciju.

9. Kas notika 1864. gadā Dikļos?

Iespējamās atbildes: Brāļu draudžu jeb hernhūtiešu sapulce, Latviešu Dziesmu svētki, Latviešu biedrības dibināšana

Viens no pirmo latviešu Dziesmu svētku dalībniekiem – Dikļu vīru koris.
Foto no nekropole.info, Liepājas un “LM” krājuma

Pareizā atbilde:1864. gada Vasarsvētkos Dikļu mācītājmuižas parkā pēc vietējā mācītāja Jura Neikena ierosmes notika pirmie latviešu Dziesmu svētki. Pasākums, kurā no apkārtnes pagastiem ar sešiem vīru un vienu bērnu kori sapulcējās 120 dziedātāji, izraisīja tik lielu sajūsmu, ka jau nākamajā vasarā tādus organizēja arī Rūjienā un Bauņos. Sarīkojuma nozīme pieauga, līdz 1873. gadā latvieši Rīgā sabrauca jau uz I Vispārējiem dziedāšanas svētkiem, kas mūsdienās kļuvuši par nozīmīgu Latvijas tradicionālās kultūras sastāvdaļu.

10. Četru muižu īpašnieks, viens no turīgākajiem 18. gadsimta latviešiem?

Iespējamās atbildes: Jānis Šteinhauers, Vents, Kristaps Kaktiņš

Hermeliņa muiža ar kokzāģētavu bija viens no četriem muižu īpašumiem, kas piederēja Jānim Šteinhaueram. J. K. Broces 1779. gada zīmējums.
Foto no nekropole.info, Liepājas un “LM” krājuma

Pareizā atbilde: Kroņa mastu šķirotāja dēls Jānis Šteinhauers, par spīti Rīgas rātes aizliegumam dzimtļaužu pēcnācējiem nodarboties ar tirdzniecību,18. gadsimta vidū kļuva par vienu no bagātākajiem Rīgas latviešiem tieši kā tirgotājs. Viņš izvērsa plašu koku biznesu, apgādājot ar kokmateriāliem arī Kurzemes hercoga rezidences celtniecību Rundālē. Kļuva par četru muižu īpašnieku, no kurām vienā ierīkoja papīrfabriku. Vadīja Rīgas Brāļu draudzi, arī tās aizliegšanas laikā, atjaunoja Lielā Ziemeļu kara gados pārtraukto tradīciju svinēt Zāļu vakaru, bija 12 bērnu tēvs un savās zelta kāzās dāvāja brīvību muižu dzimtļaudīm.

11. Kādu biedrību Ēdolē 1848. gadā dibināja Krišjānis Valdemārs?

Iespējamās atbildes: Sātības, Jūrskolas, Baltijas jūras izsmelšanas

Krišjānis Valdemārs.
Foto no nekropole.info, Liepājas un “LM” krājuma

Pareizā atbilde: Kad topošais jaunlatviešu kustības līderis, izcilais jūrniecības darbinieks Krišjānis Valdemārs vēl strādāja par rakstvedi Ēdolē, viņš nodibināja Baltijas jūras izsmelšanas biedrību. Par organizācijas mērķi statūtos bija norādīta ideja jūras ūdeni novadīt pa kanāliem uz Sahāras tuksnesi, lai to apūdeņotu un pārvērstu izmantojamā zemē. Zem šīs dīvainās izkārtnes sanāca vietējās jaunatnes aktīvākā daļa un sapulcēs, kas notika arī uz romantiskās dzirnavu dīķa saliņas, sprieda par aktuāliem sabiedriskiem un tautsaimnieciskiem jautājumiem. Mānīšanās bija nepieciešama muižniecības dēļ, kas traucēja latviešiem dibināt savas biedrības. Piemēram, viņi ātri vien slēdza sātības jeb atturībnieku organizācijas, jo daudzi zemnieki to ietekmē pārstāja dzert grādīgos dzērienus un muižu krogos saruka ienākumi no alkohola tirdzniecības. Jūras smēlēji pulcējās vien dažus mēnešus, jo muižnieki tomēr atklāja, ka viņiem padomā citi mērķi.

12. Kuram vācu izdotajam laikrakstam latviešu valodā pirmo reizi redaktors bija latvietis?

Iespējamās atbildes: “Mājas Viesis”, “Pēterburgas Avīzes”, “Dienas Lapa”

Laikraksta ”Mājas Viesis” titullapa.
Foto no nekropole.info, Liepājas un “LM” krājuma

Pareizā atbilde: “Mājas Viesis” bija pirmais laikraksts ar latvieti Ansi Leitānu redaktora amatā. Latviešu nacionālās avīžniecības aizsācējs, kas iznāca no 1856. līdz 1910. gadam, sākotnēji publicēja nacionāli noskaņotu Tērbatas universitātes jaunlatviešu rakstus, vēlāk kursu bija spiests mainīt garīdzniecības spiediena un cenzūras dēļ. Ar laikrakstu sadarbojās pazīstami literāti – Aspazija, Rūdolfs Blaumanis, Teodors Zeiferts.

13. Kas 1905. gadā kā vienām no pirmajām Eiropā bija atļauts sievietēm Latvijas teritorijā?

Iespējamās atbildes: Strādāt valsts amatos, Pēc laulībām paturēt meitas uzvārdu, Piedalīties pašvaldību vēlēšanās

Pareizā atbilde: 1905. gada revolūcijas laikā, decembrī rīkotajās pašvaldību vēlēšanās varēja piedalīties jebkurš iedzīvotājs divdesmit gadu vecumā, neatkarīgi no viņa tautības vai dzimuma, kas norāda uz latviešu progresīvo nostāju dzimumu līdztiesības jautājumā.

14. Kurš bija populārā saukļa “Brīva Latvija brīvā Krievijā” autors?

Iespējamās atbildes: Kārlis Ulmanis, Rainis, Jānis Čakste

Pareizā atbilde: Lozunga “Brīva Latvija brīvā Krievijā” autors ir Rainis, kurš to uzrakstīja, būdams trimdā Šveicē 1916. gadā. Jaunlatvieši par šādu savienību sprieda jau kopš 19. gadsimta vidus, taču “sapnis” sabruka. Pirmā pasaules kara laikā no Latvijas evakuēja gandrīz visu rūpniecību, savukārt 1917. gada septembrī Krievijas premjerministrs Aleksandrs Kerenskis pat nevēlējās uzklausīt latviešu delegācijas vēlmes par autonomiju. Visbeidzot jaunā boļševiku vara Krievijā, kas nekavējoties padzina Satversmes sapulci, pārliecināja arī pašus šaubīgākos par nepieciešamību dibināt savu valsti.

15. Kurš no ražošanas uzņēmumiem līdz Pirmā pasaules kara sākumam bija lielākais Latvijas teritorijā un viens no vadošajiem savā nozarē pasaulē?

Iespējamās atbildes: Rūpnīca “Provodņiks”, Krievijas – Baltijas vagonu fabrika, Elektrotehniskā fabrika “Unions”

Pareizā atbilde: Krievu un franču rūpnīca “Provodņik” līdz 1914. gadam sasniedza tādus ražošanas apjomus, kas to ierindoja starp pirmajām četrām pasaules lielākajām gumijas ražotnēm. Sarkandaugavā, Ganību dambī, tā aizņēma ap 14 tūkst. m2 lielu teritoriju, strādnieku skaits sasniedza sešus tūkstošus. Ražoja riepas velosipēdiem, automobiļiem un lidmašīnām, vieglus gumijas pontonus, linoleju, rotaļlietas, apavus u. c. Izpildīja arī cara galma pasūtījumus. Pirmā pasaules kara dēļ to evakuēja uz Krieviju.

16. Cik cilvēku no Latvijas teritorijas Pirmā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās?

Iespējamās atbildes: 500 tūkstoši, 350 tūkstoši, 850 tūkstoši

Pareizā atbilde: Pirmā pasaules kara laikā no Latvijas teritorijas bēgļu gaitās devās un tika evakuēti ap 850 tūkstoši cilvēku. Iedzīvotāju skaits no 2,5 milj. 1914. gadā saruka līdz 1,3 milj. 1918. gadā.

17. No kuras valsts konstitūcijas Latvijas Satversme ietekmējusies visvairāk?

Iespējamās atbildes: ASV, Veimāras republikas, Francijas

Saistītie raksti

Pareizā atbilde: Par Latvijas Satversmes galveno paraugu ņemta tā laika Veimāras Republikas konstitūcija, vēl izmantotas atsevišķu Vācijas zemju un Francijas konstitūcijas. Stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī. Mūsu Satversme ir sestais vecākais spēkā esošais republikas pamatlikums pasaulē.

18. 1908. gada dziesmā “Pēc 200 gadiem” paredzēts, ka Latvija pēc diviem gadu simtiem būs brīva no:

Iespējamās atbildes: Krievijas, Zagļiem, Alkoholiķiem

Pareizā atbilde: 1908. gada dziesmā “Pēc 200 gadiem” dzied, ka pēc divsimt gadiem Latvija būs brīva no zagļiem, blēžiem un krāpniekiem. Arī ieroču un zaldātu vairs nebūšot, vilcienu vietā brauks gaisa kuģos. Skolas – par brīvu, un ļaudis bariem alks pēc prāta gaismas. Rīgas Latviešu biedrībā iestāsies kārtība, bet mūsu dižvīrus pazīs arī ārzemēs. Vecmeitas apprecēsies, vecpuiši dosies “laulības jūgā”. Nebūs vāciešu, vara piederēs latviešiem.

LA.lv