Latvijas Vēstures muzejs turpina atdzimt 0
Papildināta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) ekspozīcija tās pagaidu telpās Brīvības bulvārī 32, tādējādi muzejs pamazām, bet mērķtiecīgi atgriežas pie pilnasinīgas dzīves, kuru pārtrauca 2013. gada jūnija ugunsgrēks Rīgas pilī.
Ja tagad iegriezīsities LNVM, tajā varēsiet apskatīt kopumā trīs ekspozīcijas – otrajā stāvā joprojām ”Dzintars – Baltijas jūras dārgakmens”; trešajā – ”Latvijas senvēsture”; ceturtajā – “Latvijas Republikas vēsture starpkaru periodā (1918 – 1940)”, kas iekļauj valsts pasludināšanu, Neatkarības karu, valsts politisko, saimniecisko un kultūras attīstību līdz Latvijas valstiskās neatkarības zaudēšanai un represijām 1940./1941. gadā. Ekspozīcija ir visai lakoniska, kas saprotams, ja ņem vērā, ka Brīvības iela 32 LNVM ir tikai pagaidu mājvieta, bet ap 2018. gadu gaidāma muzeja atgriešanās Rīgas pilī. ”Šis ir pagaidu risinājums, kurā centīsimies savienot pagātni ar nākotni, jo sākas arī projektēšana Rīgas pilī, kur būs pavisam cita ekspozīcija. Tas ir pussolis jaunās ekspozīcijas virzienā, bet bez pārmantotības nevar iztikt – daļa vitrīnu un priekšmetu ir tie paši, tomēr nākušas arī jaunas idejas,” atklāšanā sacīja muzeja direktors Arnis Radiņš.
Ar Kultūrkapitāla fonda un Kultūras ministrijas atbalstu iegādāti vairāki ekspozīciju ekrāni. Vienā no tiem, piemēram, iespējams atšifrēt katru no vēsturiskajām personām, kas redzamas unikālajā Viļa Rīdzenieka 1918. gada 18. novembra Latvijas valsts pasludināšanas fotogrāfijā. Savukārt tajā telpā, kas stāsta par 1941. gada 14. jūnija represijām, uz skārienjutīgā ekrāna var izvēlēties fragmentus no izsūtīto cilvēku vēstulēm un dienasgrāmatām. To tekstus, diktoru nolasītus, iespējams noklausīties trīs valodās – latviešu, angļu, krievu. Pirmskara Latvijas ekspozīcijas pirmo apmeklētāju vidū pastiprināta interese bija vērojama pie Kārļa Ulmaņa vaska figūras un valstsvīra oriģinālā rakstāmgalda, kas Valsts prezidentam dāvināts 1937. gadā un kalpojis arī Augustam Kirhenšteinam.
Muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā Irina Zeibārte solīja, ka nākamo notikumu muzeja ekspozīcijas atjaunošanā sagaidīsim nākampavasar. Būs telpas, kas stāstīs par trešo atmodu un Latvijas valsts atjaunošanu, arī numismātikas kabinets. Ņemot vērā telpu sašaurināšanos, muzejs, protams, nevarēs demonstrēt tik lielu materiālu bagātību kā savulaik Rīgas pils zālēs. Tematiskā ziņā ”Saktas mājā” redzamais gan neatpaliks no agrākā.
