Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
19. jūlijs, 2014
Drukāt

Latvijas vieglatlēti pārliecinoši uzvar Valsts prezidenta balvas izcīņā

foto: lat-athletics.lv (Romāns Kokšarovs)foto: lat-athletics.lv (Romāns Kokšarovs)

Latvijas vieglatlētikas komanda piektdien un sestdien Valmierā notikušajās Valsts prezidenta balvas izcīņas sacensībās tika pie pārliecinošas kopvērtējuma uzvaras.

Latvijas vieglatlēti par sacensību uzvarētājiem kļuvuši pēc gada pārtraukuma.

Summā mājinieki iekrāja 325 punktus, bet ar 257 punktiem sekoja Lietuvas vieglatlēti. Igaunija ar 229 punktiem palika trešā, tomēr abas Latvijas kaimiņvalstis sacensībās startēja ar nepilnīgām komandām.

Sestdien sievietēm 5000 metru soļošanā pārliecinoši ātrākā bija Agnese Pastare, kuras laiks bija 23 minūtes un 51,67 sekundes, bet vīriem 10 000 metru soļojumā uzvarēja Arnis Rumbenieks ar laiku 43 minūtes un 25,99 sekundes.

Igors Sokolovs mājiniekiem atnesa vēl vienu uzvaru vesera mešanā, uzrādot rezultātu 73,42 metri, bet viņam ar 65,32 metriem sekoja Ainārs Vaičulēns. Diska mešanā vīriem Latvijas pārstāvji palika bez godalgām, bet kārtslēkšanā sievietēm Ildze Bortaščenoka ar pārvarētiem 3,60 metriem palika otrā.

Lauma Grīva ar rezultātu 6,53 metri uzvarēja tāllēkšanas sacensībās, bet vienu centimetru viņai zaudēja Aiga Grabuste. Vīriem 110 metru barjerskrējienā pieredzējušais Staņislavs Olijars uzvarēja ar laiku 14,06 sekundes, bet diska mešanā sievietēm mājinieces pie medaļām netika.

Dmitrijs Jurkevičs izcīnīja otro vietu 800 metru skrējienā ar veikumu minūtes un 48,93 sekunžu izteiksmē, savukārt 1500 metru skrējienā un 100 metru barjerotajā distancē Latvijas pārstāves nebija starp labākajām trim sportistēm. To kompensēja Jolanta Liepiņa, kura ar laiku 17 minūtes un 15,83 sekundes uzvarēja 5000 metru skrējienā.

Trīssoļlēkšanā vīriem Pavels Kovaļovs palika otrais ar 15,81 metru tālu lēcienu, bet Madara Onužāne bija labākā augstlēkšanā sievietēm (1,81 metrs). Jānis Mezītis atnesa Latvijai uzvaru 200 metru skrējienā ar laiku 21,29 sekundes, bet sievietēm labākā bija Gunta Latiševa-Čudare ar rezultātu 24,12 sekundes.

Kaspars Briška izcīnīja trešo vietu 3000 metru šķēršļu skrējienā, finišējot pēc deviņām minūtēm un 10,62 sekundēm, bet 4×400 metru stafetes skrējienā sievietēm latvietes bija otrās ātrākās. Identiskā distancē vīriem mājinieki arī tika pie sudraba.

Piektdien iespaidīgāko sniegumu prata nodemonstrēt šķēpmetējs Rolands Štrobinders (attēlā), kurš savā ceturtajā mēģinājumā raidīja šķēpu 83,10 metru tālumā, uzstādot jaunu personisko rekordu un izpildot šīgada Eiropas čempionāta normatīvu. Šis ir sestais tālākais metiens Latvijas šķēpmešanas vēsturē.

Ar vēl vienu pieticīgu sniegumu tikai ceturtais bija Zigismunds Sirmais (75,80 metri), kamēr Vadims Vasiļevskis un Ainārs Kovals uz starta neizgāja.

Sievietēm šķēpmešanā, nestartējot Madarai Palameikai, uzvarēja Līna Mūze, kura ar rezultātu 58,02 metri izpildīja Eiropas čempionāta normatīvu. Viņai ar 56,96 metriem sekoja Sinta Ozoliņa-Kovala.

Vesera mešanā sievietēm Karīna Orlova izcīnīja otro vietu (51,28 metri), bet trešā bija Krista Susekle (31,39 metri). Savukārt kārtslēkšanā vīriem labākais bija Mareks Ārents (5,45 metri), bet trešais bija Pauls Pujāts (5,25 metri). Pie uzvaras tika arī Jānis Baltušs 400 metru barjerskrējienā (51,07 sekundes), kas ir atkārtoti izpildīts Eiropas čempionāta normatīvs.

Lodes grūšanā vīriem, nestartējot savainotajam Mārim Urtānam, latvieši labāko trijniekā neiekļuva, bet 400 metru barjerotajā distancē sievietēm ātrākā bija Līga Velvere (57,02 sekundes), kas ir izpildīts Eiropas čempionāta normatīvs.

Laura Ikauniece ar jaunu personisko rekordu (11,96) sekundes uzvarēja 100 metru sprintā, bet Elvijs Misāns uzvarēja tāllēkšanas sacensībās ar 7,91 metrus tālu lēcienu. Savukārt sprinteris Ronalds Arājs, kurš turpina atkopšanos no smagas traumas, bija otrais 100 metru skrējienā (10,71 sekunde).

Dmitrijs Serjogins palika nepārspēts 1500 metru distancē (trīs minūtes un 56,42 sekundes), bet Valerija Linkēviča uzvarēja 3000 metru šķēršļu skrējienā (11 minūtes un 34,20 sekundes). Savukārt Aleksandra Koblenca palika otrā 400 metru skrējienā (55,54 sekundes), bet Normunds Pūpols bija tikai ceturtais augstlēkšanā (2,04 metri).

Vladislavs Prosmickis izcīnīja sudrabu 400 metru skrējienā (49,01 sekunde), bet bez medaļām latvietes palika lodes grūšanā. Māra Grīva ieguva otro vietu trīssoļlēkšanā (13,39 metri), bet Dmitrijs Jurkevičs bija pārliecinoši ātrākais 5000 metru distancē (14 minūtes un 22,44 sekundes). Aiz viņa trešais bija Jānis Girgensons.

Velvere tika pie panākuma arī 800 metru skrējienā (divas minūtes un 7,01 sekunde), bet 4×100 metru stafetē Sandis Sabājevs/Jānis Mezītis/Arājs/Mārtiņš Ralle ierindojās otrajā vietā (40,69 sekundes). Identiskā stafetes skrējienā sievietēm mājinieces palika bez medaļām.

Šis bija trešais gads, kad sacensību formātu no Latvijas reģionu cīņām nomainījusi Baltijas valstu komandu spēkošanās, kur sportisti sacenšas par uzvarām individuālajās disciplīnās un komandu ieskaitē. Tomēr šogad pirmo reizi sacensībās iekļauts arī Baltijas U-18 čempionāts jauniešu izlasēm, kur mājinieki palika otrie aiz Igaunijas.

Šīs bija vienas no pēdējām atlases sacensībām Cīrihē gaidāmajam Eiropas čempionātam, turklāt Latvijas Vieglatlētikas savienība (LVS) cer, ka Latviju čempionātā varētu pārstāvēt līdz 30 sportistu.

Vieglatlētikas sacensībās tiks prēmēti visu disciplīnu uzvarētāji, bet vislielāko naudas balvu 1500 eiro apmērā iegūs augstvērtīgākā rezultāta ieguvēji vīriešu un sieviešu konkurencē.

Pirms diviem gadiem valstu kopvērtējuma summā panākumu svinēja latvieši, savukārt pērn uzvaras laurus plūca Igaunijas izlase.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+