Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
11. maijs, 2015
Drukāt

Latvijas vietā “Expo 2015” Milānā – buča (2)

Foto - Uldis GraudiņšFoto - Uldis Graudiņš

Latvijai piešķirtajā paviljona vietā, kur būvei jau bija ielikti pamati, viens no pasaules lielākajiem pārtikas produktu ražotājiem ierīkojis sava Itālijas zīmola "Baci" (tulkojumā no itāliešu val. – skūpsti!) veikalu.

1. maijā Milānā atklātajā pasaules izstādē, kuras tēma šajā gadā ir “Paēdināt planētu – enerģija dzīvei”, sevi no vislabākās puses cenšas rādīt vairāk nekā 140 valstis. Daudzu valstu paviljonu būvniecība aizkavējusies, tāpēc ne visi dalībnieki aizvadītajā sestdienā varēja izstādes viesiem rādīt iecerēto ekspozīciju.

Latvijai piešķirtajā paviljona vietā, kur būvei jau bija ielikti pamati, viens no pasaules lielākajiem pārtikas produktu ražotājiem ierīkojis sava Itālijas zīmola “Baci” (tulkojumā no itāliešu val. – skūpsti!) veikalu. Tajā pārdod Valentīndienā tik populārā zīmola dažādas šokolādes, konfektes, suvenīrus. Pie veikala ārpusē pārvietojamā tirdzniecības vietā var nopirkt “Baci” aukstos atspirdzinājumus. Atgādinām, ka Latvija jau paguva iztērēt aptuveni vienu no 5,7 piešķirtajiem miljoniem eiro izstādes paviljona būvniecībai un ekspozīcijas nodrošināšanai, tomēr pēc ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas enerģiskas pretdarbības piedalīšanos projektā pārtrauca. Patlaban notiek izmeklēšana pret vairākām projektā iesaistītajām amatpersonām.

Aizvadītajā sestdienā – Eiropas dienā – paviljonu atklāja Eiropas Savienība (ES). Paviljonā ar leļļu filmas varoņu – pārtikas drošības pētnieces Silvijas un lauksaimnieka Alekša – palīdzību viesi vienkāršā valodā var uzzināt par ES izveidoto visdrošāko pārtikas uzraudzības sistēmu pasaulē. Patlaban pasaulē 885 miljoni cilvēki ēd nepietiekami, bet 1,9 miljardiem cilvēku ir liekais svars, tostarp 600 miljoniem cilvēku ir korpulence.

Sestdien, 9. maijā, kad Eiropā atzīmē Eiropas dienu, Krievija Milānā spītīgi centās pierādīt, ka datumam ir cita nozīme. Uzreiz pie ieejas šīs valsts paviljonā bija izvietots liels ekrāns, notika karaspēka parādes translācija no Maskavas. Turpat ikviens paviljona apmeklētājs varēja baudīt glāzīti ar bezmaksas degvīnu. Brīžiem bija grūti iekļūt paviljonā tāpēc, ka darbinieces karavīru laiviņcepurēs ar sarkano piecstaru zvaigzni vidū ikvienam viesim sēja uz rokas Georga lentītes un veidojās pagaras rindas.

Nepilnas dienas laikā, ko varēju veltīt izstādes apskatei, pārsteidza dalībnieku ieguldītais un radošā attieksme. Igaunijas paviljona direktore Elena Natale: “Mēs esam viens no lētākajiem paviljoniem, tomēr esam priecīgi. Dažkārt mazais naudas atbalsts liek mobilizēties un darboties daudz radošāk.”

Igaunija no koka veidotā trīs stāvu paviljona izveidei tērēja 4,8 miljonus eiro, tostarp 4,3 milj. budžeta un 0,5 milj. eiro ES atbalsta naudas. Salīdzinājumam – Latvijas valdība paviljona izveidei piešķīra 5,7 milj. eiro, rīkotāju komanda prasīja vēl.

Igaunijas paviljona būvdarbi aizkavējās par divām nedēļām (paviljona pārstāvji īsti nevēlas iedziļināties attiecībās ar Itālijas būvniekiem). Šā iemesla dēļ vēl nedarbojas bārs, kur piedāvās mazo alus darītāju alu un uzkodas.

Nedarbojas arī restorāns pirmajā stāvā, tam vajadzīgās iekārtas atvedīšot nākamo desmit dienu laikā. Tas būšot “ielas pārtikas” restorāns, kur varēs baudīt un pirkt arī Igaunijas ēdienus un produktus.

Ieejot Igaunijas paviljonā, nevar neievērot istabiņas bez durvīm jeb ligdzas, kā tās dēvē gidi. Katrā ligzdā ir stāstīts par kādu valsts norisi, izziņas procesā var izmantot arī modernās tehnoloģijas. Pirmajā stāvā uzņēmums “clickandgrow.com” izstādījis savus, tiesa gan, jau pirms pieciem gadiem izveidotos datorizētos stādu audzēšanas traukus. Nopērkot vienu trauku par aptuveni 80 eiro un iestādot līdz 200 sēkliņām, rūpes par mēslošanu un laistīšanu turpmāk uzņemsies iebūvēts ar bateriju darbināms datoriņš. Katrā stāvā atrodas šūpoles, ar tām viesi šūpojoties ražo elektroenerģiju. “Šūpoles viesiem dod piederības sajūtu šai telpai,” teic E. Natale.

Otrajā stāvā uzreiz pie trepēm novietotas “Estonia” klavieru rūpnīcā ražotās klavieres, tām kustas taustiņi un skan mūzika. Turpat ar rokām Igaunijā uzbūvēts “superbaiks”. No ligzdām šajā stāvā piesaista tā, kur aug bērzi. Mana 26 gadus vecā gide Anni Ilvesa teic, ka tas simbolizē Igaunijas mežus, kur pieejams internets un kur igauņiem patīk doties staigāt.

Šajā stāvā var iegūt ziņas par e-vēlēšanām, no dejotājiem ekrāna priekšā apgūt igauņu dejas soļus, aplūkot un arī stendā braukt ar, kas rokām izgatavots no viena nerūsējošā tērauda gabala. Būs arī “Skype” ligzda, kur varēs lejupielādēt informāciju, uzdot jautājumus un saņemt atbildes. Kā atzīst Natale, paviljons veltīts mazajai Igaunijai, kas saistīta ar dabu un ir atvērta inovācijai. Vienlaikus gan tas īsti neatbilst “Expo 2015” uzstādījumam.

Igauņi ekspozīcijai nepiesaistīja sponsoru naudu. Elena teic, ka tiem privātajiem uzņēmumiem, kas vēlas atrasties paviljonā, izvirzītas noteiktas prasības (vēstījums pasaulei, pietiekams naudas daudzums, ieinteresētība starptautiskajos tirgos, tradīcijas). Uzņēmējiem pašiem jāsedz visas produktu transporta izmaksas.

“Igauņi atšķirībā, piemēram, no Krievijas vai Omānas, rāda idejas. Paviljona arhitektūru noteikti augsti vērtē arī arhitekti,” atzina pie izejas satiktā valodu speciāliste no Ungārijas Bogi Fenivese. Mediju kompānija CNN iekļāvusi Igaunijas paviljonu starp 24 visiespaidīgākajiem izstādes dalībnieku paviljoniem.

Lietuviešu līdzsvars

Lietuvas paviljonā, ko veido divas ar āra pārejām saistītas ēkas, pārtikas produktu un kulinārijas tēma ir vissvarīgākā. Ūdeni, kas ir viens no augšanas vissvarīgākajiem nosacījumiem, simbolizējuša skulptūra pie ieejas paviljonā, ar gaismu un enerģiju barota sfēriska sēkla pirmajā paviljonā, kur uzzinām, kā lietuvieši un kā citas tautas ietekmējušas mūsu kaimiņu ēšanas tradīcijas. Savukārt otrajā baltajā mājā var nobaudīt Lietuvā mājražotāja gatavotu rupjmaizi, degustēt un pirkt Lietuvas lielo ražotāju sietos sierus, alu, vīnus. Ir arī deviņi ekrāni, kur rāda, ar ko Lietuva lepojas. Paviljonā darbojas arī restorāns, kur piedāvā galvenokārt lietuviešu nacionālos ēdienus. Kopā ar restorāna personālu paviljonā darbojas aptuveni 25 darbinieki. Kopējā izstādes projekta tāme – aptuveni 4 milj. eiro. Iespaids par paviljonu – vienkārši un saprotami, atbilstoši “Expo 2015” vēstījumam.

Sākums dažiem grūts

Baltkrievijas paviljons no ārpuses piesista uzmanību ar interesanto dizainu (uz pusēm ar gājēju eju pāršķelts kalns), tomēr darbojas vien veikals. Var nopirkt Vācijā ražotu caur Latvijas izplatītāju atvestu baltkrievu degvīnu, morsu, balzamu, jūras kāpostus, salātus. Pie ieejas paviljonā pārdod ar Baltkrievijas sāli sālītu saldējumu. Manfreds Šveigkoflers, darbu koordinators, teic, ka vēl vajadzēs kādu laiku ekspozīcijas izveidei. Noprotams, ka tajā dominēs sāls. Kavēšanās esot lielā mērā skaidrojama ar to, ka Baltkrievija nav ES dalībvalsts.

Krievijas paviljonā, kur ar jumta dārziem mēģināts atgādināt par Seno Babiloniju, rāda, tomēr nepiedāvā nopirkt lielās kaimiņvalsts 11 kulinārijas reģionu recepšu grāmatu. “Varēs nopirkt 15. maijā, angļu valodā grāmata būs nopērkama jūnijā,” man stāsta gide.

Uzziņa

“Expo 2015” 1,1 miljona kvadrātmetru lielās teritorijas apbūve un iekārtošana Itālijai maksāja vairāk nekā 510 milj. Eiro.

Visi ar izstādi saistītie izdevumi veidos 12 miljardus eiro.

Izstādes rīkošanā jūtama arī noziedzīgās pasaules ietekme – Itālijas Mafijas apkarošanas pārvalde martā ziņoja, ka pavisam ar mafiju saistītie uzņēmumi ieguvuši tiesības veikt būvdarbus 100 milj. eiro vērtībā.

Vislētākā vienas dienas biļete (ar konkrētu datumu) pieaugušajiem maksā 33 eiro, divu dienu biļete – 57 eiro. Bērniem (jaunākiem par 14 g.), studentiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām – atlaides.

“Expo 2015” rīkotāji sešu izstādes mēnešu laikā cer sagaidīt 20 miljonus viesu.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Tas nu “skaisti”- esam prezidejosaa Es valsts un pieradaam, ka esam “0”!
    Paldies stulbajai valdiibai|

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepesSIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+