“Latvijas zaļajam elektronam” jāmaksā dabas resursu nodokļa uzrēķins 1,3 miljonu eiro apmērā 0
Administratīvā rajona tiesa otrdien pilnībā noraidīja AS “Latvijas zaļais elektrons” (LZE) pieteikumu par Valsts vides dienesta (VVD) piemēroto sodu un noteica, ka LZE jāsamaksā dabas resursu nodokļa uzrēķins 1,285 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja tiesā.
Tiesa arī noraidīja sūdzību par VVD lēmumu, ar kuru dienests izbeidzis ar LZE noslēgto līgumu par atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi un piemērošanu.
Lietas laikā tika vērtēta LZE videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanas sistēma par 2016.gadu. Tiesa atzina, ka uzņēmums nav nodrošinājis pierādījumus par elektrisko akumulatoru “Ni-Cd” un “Fe-Ni” reģenerāciju vai pārstrādi, proti, nav izsekojams, kur nonākuši elektronisko akumulatoru reģenerācijā iegūtie niķeli un kadmiju saturošie materiāli.
Tāpat spriedumā secināts, ka nav izsekojama informācija par to, kas noticis ar 282 000 kilogramiem nolietoto riepu. Līdz ar to tiesa atzinusi, ka LZE nodrošinājis visu veidu videi kaitīgu preču atkritumu pieņemšanu vai savākšanu Dienvidlatgales atkritumu apsaimniekošanas reģionā tikai divās no vismaz trijām apdzīvotām vietām – Krāslavā un Daugavpilī.
Ņemot vērā, ka uzņēmumi, kas piedalījās LZE izveidotajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, bija atbrīvoti no dabas resursu nodokļa samaksas, un, ievērojot to, ka videi kaitīgo preču pārstrāde vai reģenerācija faktiski nenotika, tiesa nolēma, ka LZE ir jāsamaksā nodokļa maksājums un soda nauda 1,285 miljonu eiro apmērā.
Spriedumu iespējas pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma noformēšanas dienas.
Kā ziņots, Administratīvajā rajona tiesā Rīgā LZE bija vērsies par VVD par uzņēmumam piemēroto 13,7 miljonu eiro sodu. Minēto summu veidoja LZE piemērotais 12,5 miljonu eiro sods par nepārstrādātajiem 29% no kopējā ievāktā sadzīves atkritumu iepakojumu apjoma, kā arī 1,2 miljonu eiro nenomaksātais dabas resursu nodoklis, ko VVD uzņēmumam aprēķināja par nenodrošināto nolietoto riepu, bateriju un akumulatoru pārstrādi uzņēmuma bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.
“Latvijas Zaļā elektrona” pārstāvji savulaik aģentūrai LETA teica, ka šāda situācija izveidojusies, jo VVD esot ieviesis jaunas atbilstības prasības. Dienestam nesagaidot, kamēr uzņēmumi, kuri darbojušies atbilstoši iepriekšējām prasībām, pielāgosies jaunajiem noteikumiem, VVD tās sācis piemērot veiktajās pārbaudēs.
“VVD ir tiesības veidot jaunu politiku atkritumu apsaimniekošanas un sistēmu uzturēšanas jomā un izvirzīt jaunas prasības pārskatu sagatavošanai un apliecinošo dokumentu noformēšanai, bet nosakot jaunus “spēles noteikumus”, nav iespējams sodīt uzņēmumu par to, ka viņa līdzšinējā darbība neatbilst šiem “jaunievedumiem”. It īpaši, kad šis “jauns VVD viedoklis” attiecas uz atkritumu pārstrādes uzņēmumiem, kuri iepriekš tika apstiprināti atkritumu apsaimniekošanas plānā kā atbilstoši atkritumu pārstrādātāji,” tika skaidrots “Latvijas Zaļā elektrona” paziņojumā.
“Latvijas Zaļā elektrona” pārstāvji arī atzīmēja, ka uzņēmums kopš 2004.gada veic savu darbību, ievērojot visus likumdošanas aktus videi kaitīgu preču atkritumu, izlietotā iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmu jomā. Uzņēmums ticis attiecīgi licencēts, pamatojoties uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmumu. Uzņēmuma apsaimniekošanas sistēma un atkritumu apsaimniekošanas plāns tika pārbaudīts un akceptēts Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijā (LVAFA), pamatojoties uz VVD iepriekš sniegtajiem pārbaudes datiem. Pēdējais apsaimniekošanas plāns ar visiem tajā iekļautiem biznesa partneriem tika apstiprināts 2015.gada 6.novembrī, savukārt grozījumi veikti 2016.gadā.
Uzņēmuma pārstāvji arī uzsvēra, ka, ja VVD rīcībā bija kādi pieradījumi par kādu uzņēmuma darbības neatbilstību vai šīs darbības neesamību, VVD bija vispirms jābrīdina apsaimniekošanas sistēmu uzturētājus un auditorus par konkrētā komersanta darbības iespējamo neatbilstību prasībām.
VVD iepriekš jau pārtrauca līgumu arī ar SIA “Riepu bloki” par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu un aprēķināja tam sodu 12,9 miljonu eiro apmērā. Uzņēmums Starta ielā, Rīgā, bija uzkrājis tonnām riepu.
