Mobilā versija
+1.4°C
Lūcija, Veldze
Trešdiena, 13. decembris, 2017
22. janvāris, 2017
Drukāt

Bez Paula ietu citu ceļu. Saruna ar dziedātāju Viktoru Lapčenoku

Foto - Valts KleinsFoto - Valts Kleins

16. janvārī dziedātājs Viktors Lapčenoks svinēja 70 gadu jubileju, kurai par godu sagatavoja arī svētku koncertu programmu. Ja izdosies sekot Raimonda Paula piemēram, varbūt arī nākamo apaļo jubileju Viktors nosvinēs uz skatuves, jo klausītāju viņam nekad nav trūcis.

Viktors Lapčenoks sevi pa jokam raksturo kā “dinozauru”, kura dziesmas priecē klausītājus jau gandrīz pusgadsimtu. Februāra sākumā Viktors atkal kāps uz skatuves, lai ar koncertiem Rēzeknē, Cēsīs un Dailes teātrī Rīgā nosvinētu savu apaļo jubileju. Gan klausītājiem, gan pašam Viktoram tā būs iespēja gremdēties nostalģiskās atmiņās, jo ziedu laikos viņš ar koncertiem izbraukāja visu Latviju, uzstājoties pat vairākas reizes dienā. Arī tagad jubilejas koncertā skanēs galvenokārt dziesmas no viņa un Raimonda Paula “zelta fonda”.

Ja ne maestro Pauls, mēs varbūt nekad nebūtu uzzinājuši par tādu Viktoru Lapčenoku, jo 182 cm garā jaunekļa lielākā kaislība sākotnēji bija basketbols, ko viņš bija gatavs spēlēt no rīta līdz vakaram. Tomēr ar Paula gādību viņš nostiprinājās mūzikas pasaulē, un mēs ieguvām brīnišķīgu dziedātāju, kurš kopā ar Noru Bumbieri radīja dziesmas, kas jau sen kļuvušas par Latvijas estrādes mūzikas klasiku.

Dziedātājam tāpat kā sportistam vienmēr jādomā, kā turēties formā, tādēļ Viktors cenšas ievērot veselīgu dzīvesveidu. Vienīgais grēciņš ir smēķēšana, ko nav izdevies pavisam atmest. “Sintētiskos vitamīnus nelietoju, labāk apēdu kādu augli. Dzeru zivju eļļu, jo tajā ir daudz vērtīgu vielu,” stāsta Viktors.

 

 

Vai nekad neesat nožēlojis, ka nekļuvāt par basketbolistu?

Es tomēr ticu liktenim: ja man bija lemts kļūt par dziedātāju, tad acīmredzot tas bija labākais un man piemērotākais dzīves ceļš. Ja nebūtu saticis Raimondu Paulu, droši vien būtu aizgājis pavisam pa citu ceļu.

 

Tagad sporta reputāciju nereti iedragā dopinga skandāli. Vai jūsu laikā sportisti arī lietoja preparātus, kas palīdz uzlabot sniegumu?

Droši vien, ka lietoja arī toreiz, bet viņus nepieķēra, jo dopinga kontrole vēl nebija tik attīstīta.

 

Daži uzskata, ka basketbols ir melnādaino cilvēku spēle, jo viņi ir ātrāki, atsperīgāki. Taču mūsu pašu Porziņģis pierāda, ka arī baltie puiši māk spēlēt basketbolu.

Baltie vairāk spēlē ar galvu, bet melnādaino basketbolistu spēlē ir vairāk enerģijas, tieksmes izrādīties. Protams, ne jau visi baltie spēlē kā Porziņģis. Tomēr varam priecāties, ka latviešiem ir arvien vairāk jaunu, talantīgu basketbolistu, kas spēlē augstā līmenī. Jo vairāk mūsu jaunie talanti dosies uz ārzemēm, jo lielākas iespējas viņiem varētu pavērties.

 

Vai cilvēkiem, kam vaļasprieks kļuvis par darbu, nav grūti saglabāt patiku pret šo nodarbi, jo rutīna agri vai vēlu var ņemt virsroku?

Nē, man tā nebija, vienmēr esmu dziedājis ar prieku.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+