Mobilā versija
Brīdinājums +13.3°C
Rolands, Rolanda, Ronalds, Erlends
Trešdiena, 18. oktobris, 2017
13. janvāris, 2017
Drukāt

Latvijas zemnieki ir ļoti spēcīgi, priecājas galvenā tirgus veicinātāja Gulbe (4)

Foto - Ieva Čīka/LETAFoto - Ieva Čīka/LETA

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe

Jaunākajā žurnāla “Agro Tops”numurā lasāma Anitas Pirktiņas saruna ar Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāju Ingūnu Gulbi (attēlā).

Jautāta, cik spēcīgi ir mūsu lauksaimniecības produkcijas ražotāji, viņa saka: “Latvijas zemnieki ir ļoti spēcīgi. Bet, piemēram, piena nozari, kas pati par sevi ir gana spēcīga un moderna, bremzē mūsu neefektīvā pārstrāde. [..] Graudu ražošanā esam pilnīgi pasaules līmenī – gan audzēšanas tehnoloģiju, gan graudu kvalitātes ziņā. Eiropas topa līmenī ir arī mūsu olu un olu produktu ražošana. Tāpat arī dārzeņu nozare ir jau izgājusi ārpus vietējā tirgus, eksportējot galviņkāpostus un citus dārzeņus uz Skandināvijas valstīm, īpaši – uz Norvēģiju.”

Runājot par zemnieku saimniecību bankrotu, I. Gulbe pauž uzskatu: “Es domāju, ka biznesmenim tā ir ļoti vērtīga skola, jo patiesībā uzņēmēju aprindās cilvēks, kurš izgājis cauri bankrotam un pēc tam spējis biznesu atjaunot, bauda lielu cieņu. Viņš tiek uzskatīts par pieredzējušāku un pie viņa citi biežāk vēršas pēc padoma. Daudzi mūsu uzņēmēji, īpaši lauksaimnieki, pat ne vienmēr saprot, ko bankrots vispār nozīmē. Daudziem tas ir pasaules un viņa dzīves gals, kas burtiski liek mesties nebūtībā. Tas ir šausmīgs lēmums, ko nereti diktē krasi sakāpināts emocionāls un šķietamas bezizejas stāvoklis, ko, protams, var saprast. Bet, manuprāt, ja neesi gatavs kritiskām situācijām, tad pie sava biznesa labāk nemaz klāt neķerties. Bankrots ir vērtīga pieredze, pēc tā uzņēmējam būtu jākļūst gudrākam, tālredzīgākam un, ejot atkal uz priekšu, daudzus riskus jau būtu jāprot laikus saskatīt un ņemt vērā. Šodien ir gana daudz veiksmīgu uzņēmēju, kuri bankrotējuši ne reizi vien, tomēr atkal cēlušies un gājuši tālāk. Lauksaimnieku aprindās reti gadās dzirdēt godīgu atziņu – jā, esmu kļūdījies, pārrēķinājies, man nav paveicies. Biežāk tomēr neveiksmju cēloņi tiek meklēti kaut kur ārpusē – vainīgi nodokļi, likumi, Eiropas prasības, ministrija, mazās subsīdijas, tirgus svārstības, laik­apstākļi utt. Lai gan minētie apstākļi parasti uz visiem attiecas vienādi. Un bizness nesanāk daudziem, tikai par to viņi nemēdz skaļi runāt, jo tad varbūt nāktos atzīt arī savas kļūdas.”

Visu interviju lasiet žurnāla “Agro Tops” janvāra numurā.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Tas tā viņai izskatās caur Rīgas kantora logiem un statistikas pieslīpētiem cipariem. Kā jau visiem ierēdņiem, kuri paši ne sēj, neslauc govis, ne dzīvo un strādā laukos. Tāpēc viņai liekas, ka arī bankrots ir vērtīga lieta, kas katram esot jāizbauda! Realitāte ir pavisam cita. Mūsu nelaime ir tā, ka par mūsu sarūpēto naudu Rīgā ir izveidojies un eksistē nesamērīgi liels birokrātijas slānis ar visādu sugu “ekspertiem un padomdevējiem”, kuri māca, māca un diriģē, kā zemniekam laukos dzīvot un strādāt. Vai šie birokrāti paši ir saražojuši kaut jel kādas materiālās vērtības nozarē, lai varētu sākt dot objektīvus padomus citiem? 95% no viņiem ir tikai slīpējuši skolas solus, reālo dzīvi laukos nav izjutuši uz savas ādas un tāpēc arī viņu spriedelējumi ir subjektīvi un tālu no īstenības. Līdzīgi šim rakstam.

  2. Spēcīgi, spēcīgi. Graudus žāvējam ar raundapu, bērni alerģiski, katrs otrais uz kapu kalniņu dodas ar vēzi. Pat Latvijā audzētu ābolu reti kad nopirksi, jo birokrātijas džungļiem audzētājiem nav laika izlauzties. Kas sunim asti cels, ja ne pats.

  3. Nu kā lai nebūtu spēcīgi, jo lielo lauksaimnieku zemes ir klātas ar ES eiro miljardiem. Un produkcijas cenas ceļas ne pa mēnešiem, bet pa dienām. Un nemainīgas vien paliek vaimanas, ka viss pa nullēm , ka jālikvidē ferma, ka jāsamazina sējumi, ka jāizmet dārzeņi un tā tālāk un tā joprojām.

  4. Jā tik sekmīga ,ka tagad tirgū reti var nopirkt tieši Latvijas zemnieku produkciju,par to kundzei vajadzētu vairāk piedomāt

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+