Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe
Foto – Ieva Čīka/LETA

Latvijas zemnieki ir ļoti spēcīgi, priecājas galvenā tirgus veicinātāja Gulbe 4

Jaunākajā žurnāla “Agro Tops”numurā lasāma Anitas Pirktiņas saruna ar Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāju Ingūnu Gulbi (attēlā).

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Jautāta, cik spēcīgi ir mūsu lauksaimniecības produkcijas ražotāji, viņa saka: “Latvijas zemnieki ir ļoti spēcīgi. Bet, piemēram, piena nozari, kas pati par sevi ir gana spēcīga un moderna, bremzē mūsu neefektīvā pārstrāde. [..] Graudu ražošanā esam pilnīgi pasaules līmenī – gan audzēšanas tehnoloģiju, gan graudu kvalitātes ziņā. Eiropas topa līmenī ir arī mūsu olu un olu produktu ražošana. Tāpat arī dārzeņu nozare ir jau izgājusi ārpus vietējā tirgus, eksportējot galviņkāpostus un citus dārzeņus uz Skandināvijas valstīm, īpaši – uz Norvēģiju.”

Runājot par zemnieku saimniecību bankrotu, I. Gulbe pauž uzskatu: “Es domāju, ka biznesmenim tā ir ļoti vērtīga skola, jo patiesībā uzņēmēju aprindās cilvēks, kurš izgājis cauri bankrotam un pēc tam spējis biznesu atjaunot, bauda lielu cieņu. Viņš tiek uzskatīts par pieredzējušāku un pie viņa citi biežāk vēršas pēc padoma. Daudzi mūsu uzņēmēji, īpaši lauksaimnieki, pat ne vienmēr saprot, ko bankrots vispār nozīmē. Daudziem tas ir pasaules un viņa dzīves gals, kas burtiski liek mesties nebūtībā. Tas ir šausmīgs lēmums, ko nereti diktē krasi sakāpināts emocionāls un šķietamas bezizejas stāvoklis, ko, protams, var saprast. Bet, manuprāt, ja neesi gatavs kritiskām situācijām, tad pie sava biznesa labāk nemaz klāt neķerties. Bankrots ir vērtīga pieredze, pēc tā uzņēmējam būtu jākļūst gudrākam, tālredzīgākam un, ejot atkal uz priekšu, daudzus riskus jau būtu jāprot laikus saskatīt un ņemt vērā. Šodien ir gana daudz veiksmīgu uzņēmēju, kuri bankrotējuši ne reizi vien, tomēr atkal cēlušies un gājuši tālāk. Lauksaimnieku aprindās reti gadās dzirdēt godīgu atziņu – jā, esmu kļūdījies, pārrēķinājies, man nav paveicies. Biežāk tomēr neveiksmju cēloņi tiek meklēti kaut kur ārpusē – vainīgi nodokļi, likumi, Eiropas prasības, ministrija, mazās subsīdijas, tirgus svārstības, laik­apstākļi utt. Lai gan minētie apstākļi parasti uz visiem attiecas vienādi. Un bizness nesanāk daudziem, tikai par to viņi nemēdz skaļi runāt, jo tad varbūt nāktos atzīt arī savas kļūdas.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Visu interviju lasiet žurnāla “Agro Tops” janvāra numurā.