Latvijas Zinātņu akadēmija nosauc 12 svarīgākos sasniegumus 1
Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA), izvērtējot vairāk nekā 50 iesniegtos priekšlikumus dažādās zinātņu nozarēs, ir nosaukusi 12 nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē 2016.gadā.
1. LZA korespondētājlocekļa Gunta Bārzdiņa sadarbībā ar LU Matemātikas un informātikas institūta ekspertiem Didzi Goško, Pēteri Paikenu un Normundu Grūzīti veikto pētījumu, kura laikā izstrādāta precīza un praktiski izmantojama datorizēta semantiskās analīzes tehnoloģija.
Pētījuma laikā izveidota precīza, ātra un praktiski izmantojama datorizētas semantiskās analīzes tehnoloģija, izstrādāta inovatīva mašīnmācīšanās metode un radīts pasaulē precīzākais rīks angļu valodas semantiskam attēlojumam. Tehnoloģija pielāgota arī latviešu valodai un ieviesta informācijas aģentūras LETA automātiskajā mediju ziņu monitoringā.
2. LU Fizikas un matemātikas fakultātes akadēmiķa Andreja Cēbera un zinātņu doktora Kaspara Ērgļa pētījums “Lokanu magnētisko stīgu modelēšana un sintēze”, kas aptver lokanu magnētisku stīgu teorētiskos modeļus, skaitliskos algoritmus to uzvedības modelēšanai un protokolus to sintēzei.
3. Saules sistēmas mazo planētu-asteroīdu pētījumu, kuru veicis LU Astronomijas institūta pētnieks Ilgmārs Eglītis. Viņš savos pētījumos, kas veikti Baldones observatorijā, atklājis 48 jaunus Saules sistēmas asteroīdus un precizējis 826 asteroīdu orbītas. Pētnieks pilnveidojis teoriju Centaura tipa asteroīdu orbītu evolūcijas prognozēšanai.
4. Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētnieki Maija Dambrova, Marina Makrecka-Kūka, Reinis Vilšķērsts, Elīna Makarova, Jānis Kūka un Edgars Liepiņš uzslavēti par pētījumiem par meldonija (mildronāta) farmakoloģiskajiem efektiem un tā uzkrāšanās mehānismu organismā skaidrojumiem. Meldonija aktivitātes pamatā ir L-karnitīna un tā metabolītu, acilkarnitīnu un trimetilamīna N-oksīda, līmeņu samazināšana, kam seko adaptīvas izmaiņas enerģijas metabolismā. Šie molekulārās darbības mehānismi nodrošina meldonija aktivitāti, ārstējot kardiovaskulārās saslimšanas, aterosklerozi un diabēta komplikācijas.
5. Šogad eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga noslēgusi nozīmīgu latviešu folkloras pētniecības posmu, kas bija veltīts aptuveni 4000 latviešu tautasdziesmu tekstu par sauli formas un satura problēmu izpētei, un pabeigusi izdot monogrāfiju “Trejādas saules”. Ar cikla piekto grāmatu – zinātnisko monogrāfiju “Mitoloģiskā Saule” – Vīķe-Freiberga noslēgusi ilgu un nozīmīgu latviešu folkloras pētniecības posmu.
Saules dziesmu analīzē rastas atbildes uz jautājumiem gan par tautasdziesmu nozīmi vispār, gan tautasdziesmu poētiku, valodas izteiksmes īpatnībām, gan tekstu strukturēšanas paņēmieniem, gan teorētiskos jautājumos par atšķirībām starp mutvārdu un rakstīto valodu. Vairas Vīķes-Freibergas zinātniski pētnieciskais darbs folkloristikā lielā mērā balstīts kopā ar informācijas zinātņu speciālistu Imantu Freibergu īstenotajā latviešu tautasdziesmu datorizācijā – ciparu formā iegūtais dziesmu korpuss ir bijis galvenais saules dainu izpētes avots.
6. Pētījums par Rīgas arhitektūru 17.gadsimtā, kuru izstrādājusi Anna Ancāne. Viņas snieguma novatorisko nozīmi apliecina pievēršanās 17.gadsimta Rīgas arhitektūras vēsturei, kas ilgu laiku palikusi ārpus mākslas vēsturnieku interešu loka, tādējādi grāmata uzskatāma par pirmo nozīmīgo publicēto pētījumu, kas vispusīgi atspoguļo pilsētas attīstību periodā, kad viduslaiku Rīga pārtapa par jauno laiku baroka pilsētu.
