Latvijā
Politika

Latviju min kā piemēru cīņā pret Krievijas dezinformācijas kampaņām 1


Rīgas panorāma ar Vanšu tiltu.
Rīgas panorāma ar Vanšu tiltu.
Foto: LETA/Sintija Zandersone

Starptautiskajā reitingā Latvija atzīta par līderi Eiropas Savienībā cīņā pret Krievijas centieniem iejaukties iekšpolitikā un Krievijas izvērstajām dezinformācijas kampaņām.

Latvijas spējas pretoties prokrieviskajām aktivitātēm tiek sauktas par piemēru citām valstīm. Šāds vērtējums, kā šovakar vēstīja raidījums LNT Ziņas, atrodams Čehijā bāzētās nevalstiskās organizācijas, politiskās domnīcas “European Values” programmas “Kremlin Watch” izveidotajā reitingā.

Latvija, Lietuva un Igaunija ir reitinga 1.vietā, jo iegūti maksimālie punkti trīs galvenajās grupās – Kremļa radīto draudu apzināšanās politiskā līmenī un valdības izvērstās pretdarbības, pieņemot stratēģiskos dokumentus, politiskos paziņojumus un atvēlot finansējumu dezinformācijas un viltus ziņu apkarošanā. Latvijas starptautisko reitingu pozitīvi ietekmējusi arī Latvijas Aizsardzības ministrijas un drošības dienestu preventīva reaģēšana uz prokrieviskajām provokācijām un sekošana līdzi pavērsieniem. Latviju šajās dienās organizācija “European Values” slavēja Grieķijā notikušajā “Digital Communication Network” konferencē par Krievijas radīto viltus ziņu apkarošanu.

“Kremlin Watch” analītiķe Veronika Vičova LNT Ziņām norādīja, ka Latvijas reitinga noteikšanā ņemta vērā arī valsts sektora sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām un privāto sektoru, meklējot kompleksus risinājumus visas sabiedrības līmenī.

“Latvijā ir vairākas mediju pratības vecināšanas iniciatīvas, ir spēcināta kibernoziegumu novēršana, arī Latvijas aizsardzības struktūras savās nacionālās drošības prioritātēs iekļauj Kremļa dezinformāciju un ietekmes aktivitātes kā draudu. Latvija dara daudz vairāk nekā valstis, kas cietušas no Krievijas,” secina V.Vičova.

Eiropas līmeņa politiskā domnīca “European Values” 28 dalībvalstis reitingā sagrupējusi četrās daļās. “Pilna apmēra aizsardzība” ir Baltijas valstīs, tad ar mazāku procentpunktu skaitu ir Zviedrija un Lielbritānija.

Valstis, kas sākušas apzināties Krievijas radītos riskus ir Spānija, Nīderlande, Francija, Rumānija, Vācija, Somija, Čehija, Dānija, Polija.

Lielākās bažas par Kipru un Grieķiju

Pētniekiem lielākās bažas ir par Kipru un Grieķiju, kas nosauktas par Krievijas sabiedrotajiem, bet Ungārija, Austrija, Luksemburga, Malta, Portugāle, Slovēnija un Itālija esot valstis, kas noliedz vai izliekas neredzam Krievijas izvērstās ietekmes operācijas vai arī izplata Krievijai izdevīgu retoriku ar vietējiem aģentiem. Savukārt Horvātija, Īrija, Bulgārija un Slovākija reitingā ir valstis, kas vilcinās kritizēt svešas varas naidīgo ietekmi uz iekšpolitiskajiem procesiem.

“Šajās problemātiskajās valstīs tiek dibinātas viltus nevalstiskās organizācijas, ir noteiktu mediju atbalsts tiem politiķiem, kas ir draudzīgi Kremlim vai iebilst pret sankciju piemērošanu Krievijai. Tāpat tas var būt Krievijas atbalsts dažādām galēji radikālām organizācijām Eiropā. Tā var būt ekonomiskās operācijas, sevišķi enerģijas sektorā. Tie ir spiegošanas gadījumi,” secina “Kremlin Watch” analītiķe V.Vičova.

Šī politiskā domnīca Latvijas stratēģisko cīņu pret pro-Kremliskām aktivitātēm demonstrē kā piemēru citām Eiropas Savienības dalībvalstīm: “Mēs konsultējam politikas veidotājus dažādu Eiropas valstu galvaspilsētās, arī Briselē, un rādām viņiem, kādas ir citu valstu vislabākās prakses. Šis reitings parāda visveiksmīgākās iniciatīvas veiksmīgāko valstu grupā, un tad citām valstīm palīdzam šīs pieredzes pārņemt, proti, Latvijas veiksmīgo pieeju aicinām pārņemt citas valstis viņu vidē,” stāsta V.Vičova.

“Mēs par propagandu sākām runāt pirms sešiem gadiem”

Tikmēr Krievijas dezinformācijas pētnieki tepat Rīgā skaidro – uz citu valstu fona Latvija izskatās tik labi tāpēc, ka Krievijas draudus izjutām krietni agrāk nekā visi pārējie. Inga Spriņģe, pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” līdzdibinātāja. LNT ziņām atzīst: “Es varbūt nedomāju, ka Latvijā viss ir izdarīts, viss sasniegts, bet tas parāda, ka ļoti ātri Latvija ir apzinājusies problēmu, jo dzīvojam ģeogrāfiskā Krievijas tuvumā. Mēs par propagandu sākām runāt pirms sešiem gadiem, kad vēl nebija notikumi Ukrainā. Kad bija Ukraina, tad pēkšņi pamodās Rietumeiropa.

Tikmēr Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs skaidro: “Jebkura valsts, ja pat reitings mūs ieliek pirmajā vietā, nevar būt kaut kādā drošībā un turpmāk būt imūna pret propagandu. Tas ir milzīgs darbs vēl 10 gadus, darbs ar jauniešiem par kritisko domāšanu, lasītprasmi.”

Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra eksperts kā pozitīvu nosauc pašmāju pētījumā nesen secināto – latviski runājošo sabiedrības daļu pilnībā neietekmē vai iespaido ļoti, ļoti maz Krievijas vēstījumi par Latviju kā neizdevušos valsti, kurā tiek diskriminēti krievvalodīgie un te atdzimstot fašisms. Tam gan ticot puse Latvijā dzīvojošo krievvalodīgo, tāpēc šai būtu jābūt dezinformācijas apkarotāju mērķgrupai.

LA.lv