Latvijas vēstnieks ASV Andris Razāns intervijā atklāj: “Latviju atpazīst mūzikas un mākslas dēļ” 3
Latvijas vēstnieku ASV ANDRI RAZĀNU sastapu Amerikas latviešu sabiedriskajā centrā Garezerā, kur viņš bija ieradies sveikt tautiešus Garezera 50. jubilejas svinībās. Vēstnieka dēls Hermanis, noskatījies filmu par šī centra vēsturi, sacīja, ka viņam nākamgad patiktu apmeklēt Garezera vasaras vidusskolas nodarbības. Saruna noritēja pie Kronvalda zāles, ko projektējis arhitekts Gunārs Birkerts.
– Jūlijā jums aprit trīs gadi šajā amatā. Kā jūs raksturotu abu valstu attiecību attīstību?
A. Razāns: – Ir lietas, par kurām paši domājam, ka tās būtu jāattīsta, jānostiprina, un ir arī vajadzība reaģēt uz dažādām situācijām pasaulē.
Kad 2012. gadā atbraucu uz ASV, manas prioritātes bija ļoti skaidras. Sadarbība drošības jomā ar ASV tajā brīdī bija ļoti laba, un neko īpaši jaunu tur nevajadzēja ierosināt. Toreiz domāju, ka jāskatās, kur mums ir neizmantotas iespējas ekonomiskajā sadarbībā ar Ameriku. Šeit tirgus ir milzīgs, un gribētos redzēt, ka ekonomiskās saites nostiprinās. Protams, ka notikumi Ukrainā mainīja situāciju, nedaudz samazināja iespējas, kādas ir ekonomiskajās attiecībās ar ASV.
Viena no prioritātēm bija arī gādāt par atbalstu, ko Latvija var sniegt Amerikā dzīvojošiem latviešiem: gan tiem, kas ieradās pēc Otrā pasaules kara un viņu bērniem, gan arī saprast, kā varam sadarboties ar cilvēkiem, kuri nesen atbraukuši uz ASV – tā ir pavisam cita grupa. Man prieks, ka pamazām Latvijas valsts spēj palielināt šo atbalstu, un to redzam konkrētos pasākumos un arī konkrētā naudas izteiksmē. Simboliski, ka Garezera 50. gadu jubilejas ievadsarīkojums notika 4. jūlijā, kad ASV svin savu Neatkarības dienu. Latvieši ASV ieradās ne tikai pagājušajā gadsimtā, bet jau stipri senāk, un ir devuši savu ieguldījumu. Zinām, ka Filadelfijā ieceļoja jau hernhūtiešu brāļu draudžu piederīgie; vēlāk latvieši meklēja laimi Sanfrancisko zelta drudža laikā. 20. gadsimta sākumā ieradās tie, kam bija jāmeklē patvērums pēc notikumiem cariskajā Krievijā.
– Latvijā augstu novērtējām to, ka pērn Ādažu bāzē ieradās ASV karavīri un ka šogad tika lemts nosūtīt uz Baltijas valstīm militāro tehniku. Ikmēneša izdevumā “Čikāgas Ziņas” lasīju, ka ASV karavīri pirms došanās uz Latviju vēlējušies no diasporas iegūt papildu informāciju par Latviju. Bet ko jūs atbildat amerikāņiem, kuri vaicā, kad Latvija sasniegs divu procentu robežu savā aizsardzības budžetā?
– To Latvija ir apsolījusi NATO, un nav šaubu, ka diezgan ātri sasniegsim divus procentus. Nedomāju, ka mums pietiks pat ar diviem procentiem… Prognozes par to, kas varētu notikt Eiropā, ir dažnedažādas, un situācija nākotnē nebūs vienkārša. Tāpēc šiem mērķiem – vai tā būtu militārā drošība vai valsts iekšējā drošība – Latvijai būs līdzekļi jāatrod. Nav nekādu šaubu, ka Amerika šobrīd sniedz Latvijai nepieciešamo drošību – to, ko varam sagaidīt kā NATO dalībvalsts, – un ASV vadība ļoti nopietni izturas pret Baltijas valstu drošību. Tajā pašā laikā jāapzinās – ja mēs sagaidām, ka citi pieņems politisko lēmumu sūtīt savus bērnus uz sarežģītām vietām dienēt, tad pašiem nopietni jāizturas pret savu aizsardzību. Kad ASV kongresmeņi un politiķi jautā: “Kad Latvijā sasniegsiet šos divus procentus?”, es atbildu, ka tas ir jau izlemts jautājums. Bet Amerikas atbalsts Latvijas un pārējo Baltijas valstu, un Polijas, Rumānijas drošībai būs proporcionāls mūsu pašu gatavībai ieguldīt savā aizsardzībā. Tiem, kas domā, ka varam paļauties tikai uz to, ka dabūsim atbalstu un paši varēsim ieguldīt naudiņu citās lietās, jāsaprot, ka tie ir maldi. Mums ir jāiegulda aizsardzībā. Pašreizējā Latvijas vadība labi apzinās šā brīža izaicinājumus.
Mēdzu skaidrot arī, ka Latvijai pašreiz šo divu procentu nav nevis tāpēc, ka mēs nesaprastu aizsardzības nozīmi, bet gan citu ieganstu dēļ. Jāņem vērā nesenā pagātne – Latvijai nebija finansiāli viegli vairāki gadi, it sevišķi 2008., 2009. un 2010. gads. Pirms tam jau bija sasniegti divi procenti aizsardzībai, taču tad bija jāsaved kārtībā valsts finanses, un tādēļ bija jāizdara budžeta griezumi. Cita risinājuma nebija. Tas, ko Latvija izdarīja, sakārtojot savu ekonomiku, varbūt samazināja iespējamos riskus Baltijas jūras reģionā. Jo mūsu finanšu sistēma taču saistīta ar visiem kaimiņiem caur banku sistēmu, caur tirdzniecību, ekonomisko integrāciju.
