Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
25. oktobris, 2012
Drukāt

Latviju rādīs Krievijas kanālā “Ohota i ribalka”

Foto - Ilze PētersoneFoto - Ilze Pētersone

Stāv pie Līgatnes upes divi makšķernieki un sarunājas. It kā parasta situācija, taču ne šoreiz, jo turpat ar kameru filmē operators Edgars Tone, bet uzkalnītē visu notiekošo dziļdomīgi vēro populārais Krievijas televīzijas (TV) raidījumu vadītājs Staņislavs Radziševskis.

 

 

Top seriāls par Latviju un makšķerēšanu TV kanālam “Ohota i ribalka” (Medības un makšķerēšana. – Red.), kas Krievzemē var lepoties ar 12 miljonu auditoriju.

Epizodes galvenie varoņi ir godalgoti makšķernieki – divkārtējais pasaules čempions Pēteris Lideris un Krievijas kausa laureāte Kristīne Radziševska, viņa arī domīgā televīzijas vīra dzīvesbiedre.

Pēteris: – Metam un tūlīt ķeram.

Kristīne: – Vai zivis arī to zina?

Pēteris: – Un kā vēl! Es taču uz šejieni esmu atnācis, un viņas to zina.

Kristīne: – Es varu pateikt, kas ir Pētera Lidera noslēpums, kad viņš uzvar sacensībās. Viņš vienmēr saka – atkal tā zivtiņa mani atrada. Ne jau barība, meistarība, bet zivtiņas viņu atrod!

Saruna rit kā no scenārija lappusēm, bet Pēteris un Kristīne smej – vai tad makšķerniekiem pašiem nebūs par ko papļāpāt! Zivtiņas gan tovakar šķita kā iespītējušās – ne viņas interesēja Pēteris, ne abu meistaru sagatavotās barības bumbas, ne arī ēsma uz āķiem. Par abiem izdevās noķert tikai tādu kaķa tiesu – dažus vīķīšus, raudiņas un sapaliņu –, kurus gardu muti notiesāja tuvējo māju runcis. 
Ribalka2_Petersone_12

Vai Krievijas makšķerniekus varēs iekārdināt ar tik mazām zivtelēm? “Mēs zivis nevis ķeram, bet makšķerējam, un gūstam baudu no procesa. Tie, kam vajag zivis, lai iet uz veikalu,” nosaka Kristīne, bet Pēterim jau uz mēles paruna: “Katru dienu māte pīrāgus necep. Un šī ir tā diena.” Abi nospriež, ka sākuši par vēlu un arī vietiņa nav veiksmīgi izvēlēta. Nekas, rīt Gaujā ķersies labāk. Pēc tam seko cope Daugavā, Ķīšezerā, Ventā, Abavā un visbeidzot jūrā pie Jūrkalnes, kur vai visa jūrmala noskanējusi no Kristīnes gavilēm par pirmo buti savā mūžā!

Uz jautājumu, vai dižās Krievzemes makšķerniekus varētu interesēt cope mazajā Latvijā, Kristīne atbild bez šaubīšanās – viņiem patiks! Staņislavs piebilst, ka tieši mērogs ir viena no Latvijas priekšrocībām – līdz makšķerēšanas vietām nav jāmēro tāls ceļš, kā tas ir Krievijā. “Latvijā makšķerniekam uz copi nav tālu jābrauc. Pats par to esmu pārliecinājies, ka no mājām līdz Gaujai vai Raiskuma ezeram varu nokļūt dažās minūtēs,” saka S. Radziševskis, kurš par savām mājām sauc arī sievas dzimto Cēsu pusi. Tāpat krievu auditoriju neatstās vienaldzīgu Latvijas daba un arhitektūra. Seriāla režisors Jevgēnijs Čeļcovs, kurš Latvijā viesojas pirmo reizi, pēc filmēšanas pie smilšakmens klintīm Gaujā par redzēto ir pārsteigts: “Gaidīju, ka būs skaisti, bet nevarēju iedomāties, ka šī vieta ir tik ļoti skaista. Iespaidi – paši labākie!” Politika projektam netraucēs, jo makšķernieku kanāla auditorijai ir vienalga, ko saka “tēvocis Vova”, viņš piebilst.

Seriāla veidotāji iecerējuši parādīt ne tikai Latvijā iecienītas makšķerēšanas vietas, bet arī tuvākos kultūras un vēstures objektus Cēsīs, Līgatnē, Vecrīgā, Kuldīgā, lai viesmakšķernieks kādu daļu no sava ceļojuma veltītu arī apkārtnes iepazīšanai.

Skatītājiem raidījumu paredzēts demonstrēt nākamā gada pavasarī, patlaban sācies tā montāžas process. “Tā ir lieliska iespēja parādīt Latviju vairāku desmitu miljonu auditorijai,” atzīst projekta direktors Edgars Zveja, jo “Ohota i ribalka” pārraides var redzēt ne tikai Krievijā, bet arī Lietuvā, Igaunijā, Ukrainā, Baltkrievijā u. c. Kanāls skatāms arī pašu mājās Latvijā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+