Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
15. oktobris, 2013
Drukāt

Latviju sasniegusi naudas plūsma no Kipras

Foto - LETA/AFPFoto - LETA/AFP

Britu biznesa laikraksts “Financial Times” (FT) apgalvo, ka Latvijā jau ieplūst nerezidentu noguldījumi no finanšu grūtībās nonākušās Kipras.

Kaut arī Latvijas amatpersonas noraida ideju, ka to sagaida naudas pieplūdums no Kipras, īpaši laikā, kad tā cenšas kļūt par eirozonas 18.dalībvalsti. “Tomēr naudas plūsma no Kipras jau ir sasniegusi Latvijas bankas,” raksta avīze.

“Pašlaik mēs nenovērojam naudas ieplūšanu no Kipras Latvijā. Šī valsts tiek uzraudzīta, un mēs nesacenšamies par šo naudu,” laikrakstam sacīja Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis (V).

Turklāt vairāki Kipras krievu klientu advokāti FT apstiprinājuši, ka Latvijas bankas ar viņiem kontaktējušās dažu stundu laikā pēc paziņojuma par starptautiskās finanšu palīdzības piešķiršanu Kiprai.

Latvija nelīdzinās Kiprai, kurai ir proporcionāli liels finanšu sektors un liela valsts parāda nasta, taču abām valstīm kopīga ir interese par krievu noguldījumiem.

Februāra beigās nerezidentu noguldījumi Latvijas bankās veidoja 49% no 12,7 miljardu latu noguldījumiem Latvijas bankās, kas ir viens no augstākajiem līmeņiem starp Eiropas Savienības (ES) valstīm. Aptuveni 80-90% no šiem nerezidentu depozītiem ir no bijušo Padomju Savienības republiku pilsoņiem, liecina Starptautiskā valūtas fonda (SVF) dati.

Turklāt nerezidentu depozītu apjoms strauji pieaug – 2012.gadā nerezidentu depozīti veidoja 17% no noguldījumiem Latvijas bankās.

“Tiek uzskatīts, ka nesenais pieaugums galvenokārt saistīts ar NVS noguldītāju līdzekļu pārvietošanu no eirozonas bankām, galvenokārt no Kipras,” norāda SVF.

Jautājums par nerezidentu depozītiem ir delikāts ne tikai saistībā ar Kipras problēmām, bet arī tāpēc, ka Latvija pieteikusies janvārī pievienoties eirozonai.

Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Centrālā banka (ECB) jūnijā sniegs savu ziņojumu par Latviju, taču vairākas eirozonas valstis ir noraizējušās par ilgtspējīgu attīstību.

“Mēs vēlamies būt droši, ka neradām jaunu problēmu zonu Eiropā. Taču es nedomāju, ka [Latvijas] gadījumā draud šāda situācija,” laikrakstam sacīja kādas ES valsts diplomāts Rīgā.

ECB ir sazinājusies ar Latvijas Banku un paudusi bažas par nerezidentu depozītiem, pretī saņemot apliecinājumus no Latvijas amatpersonu puses.

Tiek uzskatīts, ka lielākie iebildumi varētu būt Francijai, kura nav sajūsmā arī par Latvijas stingro taupības pasākumu programmu.

Latvijas premjerministrs šonedēļ apmeklēs Parīzi, lai tiktos ar Francijas amatpersonām.

Parīze pēc būtības atbalsta Latvijas pievienošanos eirozonai, laikrakstam FT sacīja kāda Francijas amatpersona.

“Francija Latvijas centienus pievienoties eirozonai uzskata par pilnīgi leģitīmiem,” sacīja amatpersona, piebilstot, ka tas nenozīmē, ka Parīze atbalsta Latvijas iestāšanos eirozonā nākamā gada janvārī.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+