Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
30. maijs, 2013
Drukāt

Latviju uzaicina sākt pievienošanās sarunas OECD

LETA/AFPLETA/AFP

Ceturtdien Parīzē Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Ministru padomes sēdē pieņemts lēmums uzaicināt Latviju sākt pievienošanās sarunas organizācijai, aģentūrai LETA apstiprināja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) savā “Twitter” kontā izsaka pateicību pārējām OECD dalībvalstīm par atbalstu un doto iespēju pievienoties organizācijai. Viņš arī uzsver, ka dalība OECD nozīmēs jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem, efektīvāku valsts ekonomisko interešu aizsardzību visā pasaulē. Viņš pateicas arī Ārlietu ministrijas komandai par paveikto.

Bet ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) pauž gandarījumu par pieņemto lēmumu un uzsver, ka sarunu uzsākšana par pievienošanos OECD ir viena no svarīgākajām Latvijas ārpolitikas prioritātēm, ko izdevies īstenot kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departamentā.

“Latvijai šis uzaicinājums nozīmē pasaules attīstītāko valstu augstu novērtējumu mūsu īstenotajām reformām, kā arī valdības un sabiedrības kopīgi paveiktajam ekonomiskās un finanšu krīzes pārvarēšanā,” norāda ministrs. Latvija OECD uzskata par nozīmīgāko globālās ekonomikas veidošanas forumu, uzsver Rinkēvičs.

Kā norāda Ārlietu ministrijā, pievienojoties OECD, Latviju novērtēs kā augstu ienākumu OECD dalībvalsti valstu riska klasifikācijā. Turklāt OECD dalībvalsts statuss veicinās valsts atpazīstamību ārpus Eiropas Savienības, un tas Latviju padarīs par vēl pievilcīgāku investīcijām, kā arī atvieglos pieeju kredītu tirgiem tautsaimniecībai nozīmīgu projektu finansēšanai. Tāpat Latvijas iestāšanās šajā organizācijā veicinās valsts pārvaldes kvalitātes attīstību un labāku publiskā sektora pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.

Turklāt esot OECD dalībvalstij, Latvijai būs iespēja pastarpināti piedalīties G20 dienaskārtības jautājumu apspriešanā. Bet dalība OECD pasākumos dod iespēju nozaru ekspertiem, kā arī uzņēmēju pārstāvjiem, piemēram, Uzņēmējdarbības un rūpniecības padomnieku komitejā (BIAC) apspriest aktuālos nozaru jautājumus, apmainīties ar pieredzi, iegūt jaunas teorētiskās un praktiskās zināšanas, diskutēt par labākajiem risinājumiem. Savukārt dalība OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmā (PISA) ir devusi iespēju starptautiski salīdzināt Latvijas izglītības sistēmu un programmas rezultātus izmantot izglītības politikas pilnveidošanā.

Pievienošanās OECD izvirzīta par vienu no Latvijas ārpolitikas prioritātēm. Ārlietu ministrs Rinkēvičs iesniedza Latvijas dalības OECD pieteikumu ASV valsts sekretārei Hilarijai Klintonei, kad viņa pērn jūnija nogalē bija ieradusies vizītē Latvijā.

Vēlāk vairākas OECD dalībvalstis atzina, ka, pateicoties mūsu valsts aktīvam darbam, Latvija ir starp redzamākajām kandidātvalstīm.

Uzaicinājumam sākt iestāšanās procesu seko pievienošanās sarunas, un tikai tad OECD dalībvalstis pieņem gala lēmumu par uzaicināšanu pievienoties organizācijai. Ātrākais iespējamais laiks no lēmuma par paplašināšanos līdz ielūguma saņemšanai ir 18 mēneši, bet parasti nepieciešami divi līdz trīs gadi. Tā kā Latvija šodien saņēmusi uzaicinājumu sākt iestāšanās procesu, tad pozitīvākā scenārija gadījumā mūsu valsts organizācijai varētu pievienoties 2015.gadā.

ĀM iepriekš norādījusi, ka pievienošanās 34 attīstītāko valstu klubam piešķirtu Latvijai “kvalitātes zīmi”, kas veicinātu valsts atpazīstamību ārpus Eiropas Savienības (ES), tostarp investoru vidū, kuriem viens no kritērijiem valsts izvēlē ir OECD dalībvalsts statuss. Turklāt valsts tiek iekļauta OECD statistikas datubāzēs un tautsaimniecības nozaru politikas pārskatos, kuriem ir ārvalstu investoru un uzņēmēju lielāka uzticības pakāpe. Latvijas kā OECD dalībvalsts labāka atpazīstamība palīdzēs arī pašmāju uzņēmējiem iekarot tirgu ārpus ES.

Pēdējo reizi OECD lēmumu par paplašināšanos pieņēma 2007.gadā, kad ekonomiski attīstīto valstu bloks nolēma izstrādāt pievienošanās nosacījumus jeb “ceļa kartes” Čīlei, Igaunijai, Izraēlai, Krievijai un Slovēnijai. Atlikušās 49 valstis, tostarp Latvija, netika aicinātas sākt pievienošanās sarunas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+