×
Mobilā versija
Brīdinājums +14.7°C
Jānis
Svētdiena, 24. jūnijs, 2018
20. februāris, 2018
Drukāt

Anda Līce: Latviju vairs nevar aizslēgt (2)

Foto - Valdis IlzēnsFoto - Valdis Ilzēns

Anda Līce

Šogad 14. februārī laicīgā pasaule svinēja Valentīndienu, kristīgā – Pelnu dienu. Kā reklāmā – divi vienā. Tieši šajā dienā parādījās ziņa, ka mācītājs Juris Rubenis ir atteicies no kalpošanas LELB. Ļoti žēl, ka tā ir noticis, taču par to nevajadzētu brīnīties – baznīcai reformāciju svinēt padodas daudz vieglāk nekā to īstenot. Viduvējības mīļākā krāsa vienmēr ir bijusi pelēkā, un viss, kas paceļas tai pāri un to apdraud, modina naidu un, parasti piesedzoties ar dogmām, tiek apkarots. Ne velti saka – katrā gadsimtā esot savi viduslaiki. Jau pērn uztracinātie amata brāļi grasījās pieprasīt mācītāja Rubeņa izslēgšanu no baznīcas. Kopš atmodas Latvijā par garīgo līderi atzītais mācītājs viņiem šīs pūles ir aiztaupījis. Un te nu ir laiks atcerēties kādu senu Jaunās Derības notikumu, kurā bija iesaistīts Poncijs Pilāts. LELB tagad var atviegloti uzelpot un mazgāt rokas nevainībā.

Laikmets rada personības, un personības veido laikmetu. Divdesmit pirmajā gadsimtā Latviju, par laimi, vairs nevar aizslēgt, pat ja to pārvērstu par rezervātu un pa perimetru apjoztu ar Ķīnas mūri. Šodien Latviju caurstaigā pasaule un pasauli – Latvija. Šī jaunā situācija mums liek no jauna pārlūkot paaudžu garīgo mantojumu un nevairīties arī no tām pieredzēm, kas paplašina apvārsni un nav pretrunā ar visos laikos svarīgāko – Kristus mīlestības vēsti. Viena lieta ir par atmodu runāt, pavisam cita – patiešām būt nomodā. Jaunā gadsimta redzeslaukā iekļaujas daudzas gan mazas, gan lielas uzdrīkstēšanās: uz Eirovīziju pretendējošo lēmums dziedāt latviešu valodā, piedalīšanās labdarībā un miera misijās, neērtu jautājumu uzdošana gan laicīgajai, gan garīgajai varai, spēja kopējo interešu vārdā pieņemt sev neizdevīgus lēmumus.

Turoties ar abām rokām pie vecā un pierastā, nav iespējams radīt kaut ko jaunu, viena roka ir jātur brīva. Pati dzīve to pieprasa, pretējā gadījumā tā veselas valstis nostumj uz pēdējām vietām un nekādas vaimanas neuzklausa. Lai par to pārliecinātos, nav nemaz jābūt gaišreģim, vajag vien palūkoties pasaules kartē.

Pasaulē nekas nepastāv pats par sevi, arī atsevišķā valstī viss ir saistīts ar redzamām un neredzamām saitēm. Var strīdēties par to, cik ciešām, piemēram, ir jābūt valsts un baznīcas saitēm, ja tās oficiāli viena no otras ir šķirtas. Pilnīgs nošķīrums gan nemaz nav iespējams, taču ir līmeņi, kuros viena otru nedrīkst vilkt iekšā. Diemžēl ik reizi, tuvojoties vēlēšanām, rosība sākas abās pusēs. Novērtēsim to, ka Latviju vairs nevar aizslēgt!

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Nav jāturas ar abām rokām pie vecā un arī nekas jauns nav jāatklāj, ja runa ir par kristīgo pasauli.
    Jo ir teikts, ka Kristus ir tas pats vakar, šodien un rīt….
    Jaunu neko neviens neizdomās….cita lieta, ja novirzās no Dieva Vārda , kas lasāms Bībelē.

  2. Mazliet neprecīzi un vismaz mūsu zemē personības veido elitārā kliķe un cenšas plašākai sabiedrībai uzspiest savus veidojumus kā vienīgo īsteno patiesību ar tādu cilvēku rokām, kuru redzējums neko daudz neatšķiras no viņu redzējuma vai ir viegli manipulējams.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Mainu 24. septembri pret 25. jūniju!

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, pieņēma likumu, kas paredz noteikt par brīvdienu 24. septembri, kad Latviju apmeklēs Romas pāvests Francisks. Likuma izmaiņas galīgajā lasījumā atbalstīja 68 deputāti, pieci bija pret, divi – atturējās, bet vēl astoņi balsojumā nepiedalījās. Ekonomikas ministrija iepriekš neatbalstīja šo ideju, sakot, ka Latgales uzņēmēji paši varot lemt par brīvdienu pāvesta vizītes laikā un ka viena valsts noteikta svētku diena valsts budžetam radot astoņu miljonu eiro zaudējumus. Jāpiebilst, ka šogad 23. un 24. jūnijs, kas saskaņā ar likumu ir svētku dienas, šogad iekrīt sestdien un svētdien, līdz ar to svinētājiem izpaliek papildu brīvdienas.

Vai jūs balsosiet par "Saskaņu" mācītāja Pētera Sproģa dēļ?
Draugiem Facebook Twitter Google+