Reklāmfoto

“Muzikālais teātris 7” arī šajā vasarā piedāvā jaunu muzikālu brīvdabas komēdiju. “Bitīt rožu dārziņā” ir dziesmots uzvedums, ko pēc Ādolfa Alunāna lugas iestudējuši režisors Voldemārs Šoriņš un dramaturgs Kārlis Anitens, piedaloties pazīstamiem aktieriem un komiķiem. Izrādi, kas no 26. jūlija līdz 24. augustam apceļos deviņas Latvijas pilsētas, tās veidotāji sauc par jautrības lugu ar dančiem un Alunāna laika meldiņiem, kas likšot iepukstēties straujāk ne vienai vien sirdij. 


Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400

TV24

Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88

Viedoklis

Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 107

Lasīt citas ziņas

Šoreiz muzikāla uzveduma versijā pārtapuši Ādolfa Alunāna “Seši mazi bundzinieki”, ko meistars latviešu teātra tēvs sarakstīja tālajā 1889. gadā. Stāstā rosās gan progresīvs latviešu muižas nomnieks, gan jauns gara gaismas nesējs skolotājs (Mārtiņš Brīveris) un viņa aizliegtā iecerētā pērmindera meita (Ērika Eglija), intrigas vērpj arī kāda svešu ieražu mīļotāja un precēties kāra dāma (Akvelīna Līvmane) un citi gana kolorīti personāži, kuru lomās iejutušies Jolanda Suvorova, Zigurds Neimanis, Kārlis Anitens, Alberts Kivlenieks, Marta Līne, Kaspars Brūvelis, Sergejs Ivanovs, Artūrs Noviks. Ar dziesmām viņiem piepalīdz arī Oranžā kora meitenes – Olga Stupiņa, Anita Levša un Inta Ļaksa.

Uzveduma režisors Voldemārs Šoriņš, kurš pats iejuties arī muižas nomnieka lomā, vēlējies saglabāt Alunāna naivo romantismu un vieglo humoru par laiku, kad latvieši beidzot tika pie naudas, kad radās jaunstrāvnieku kustība un vecie dzīves paradumi sadūrās ar jauniem.

Plāno ļaut skolu direktoriem drošības apsvērumu dēļ pārmeklēt skolēnu mantas un ierobežot pārvietošanos

Lukašenko draudējis savu oponentu radiniekiem

Kokteilis

Gaidāmas pārmaiņas finanšu jautājumos! Horoskopi 26. aprīlim

“Alunāna aprakstītā muiža ir mazs tā laika Latvijas modelītis, kurā redzam, ka arī toreiz bija grūti atrast kopīgu valodu, jo vienus interesē materiālais, citi ir ideālisti, daži orientēti uz dzīvi ārzemēs (Vācijā), citi tepat. Galvenais – redzam, ka domāšanas modelis mums, latviešu cilvēkiem, šajos simt gados nav mainījies. Varbūt tikai naudas summas un ietekmes ir lielākas, bet Vācijas vietā tagad ir Eiropas Savienība. Alunāns tam visam pieiet caur humora prizmu, un arī mūsu uzdevums nav moralizēt, bet ar smaidu atgādināt – varbūt nekāpt uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem. Iznācis jautrs, dzīvespriecīgs gabals ar labajiem un sliktajiem, ar mīlestību un, protams, laimīgām beigām.”

Jānis Skanis priecājas, ka “Muzikālā teātra 7” vasaras izrādēs piedalās jau piekto gadu un smej – lielākoties viņam gan tiekot ļaundaru lomas, arī šoreiz – uzskatos atpakaļrāpulīgais progresa naidnieks un jauniešu mīlas pretinieks pērminders.

“Šī ir ļoti latviska, jautra un gaiša dramaturģija. Esam ielikuši daudz pazīstamu dziesmu, bet horeogrāfs Alberts Kivlenieks visus izdresējis tā, ka gan mēs, gan meitenes lec kā balerīnas mirdzošām acīm. Kā dziesmu un deju svētkos!”

Izrādes muzikālais ietērps veidots no pagājušā gadsimta sākuma tautā zināmajām galda dziesmām – “Šalc zaļais mežs”, “Še, kur līgo priežu meži”, “Brūklenājs” un daudzām citām. Dziesmu aranžējumu autors Atis Auzāns pazīstamos meldiņus sauc par tautas, nevis galda dziesmām – jo tās zina visi. “Kā lai nereaģē, kad “vēji lapās maigi čukst, sirds kā traka pukst”,” smej Atis, piebilstot: “Ir vasara, un atkal man ir iespēja likt straujāk pukstēt gan izrādes dalībnieku, gan skatītāju sirdīm.”

Daļa uzveduma dziesmu aktieru izpildījumā jau ieskaņotas un klausāmas radio viļņos, ir gan Jolandas Suvorovas dziedātā “Mans brūtgāns ir jātnieks”, gan jauno aktieru Ērikas Ēglijas un Mārtiņa Brūvera “Saule riet aiz kalna gala”, bet brāļu Laivinieku dziesma “Tumšā naktī”, ko iedziedājuši Zigurds Neimanis kopā ar Oranžā kora meitenēm, jau iekļuvusi “Latvija Radio 2” spēlētāko dziesmu topa 4. vietā.

Pirmoreiz kā izrādes kostīmu mākslinieks debitēs uzveduma dramatizējuma autors Kārlis Anitens, kurš skatuves tērpos izmantojis latvju rakstus. “Šis ir tāds mīļi smaidāms gabaliņš ar mūsu dziesmām, kas atgriezīsies pie mums no pagātnes. Kopā tas varētu radīt tādu mīļu, nostalģisku, drusku pastorālu ainiņu, kas itin labi sasaistāma arī ar mūsu laikiem,” piebilst V. Šoriņš.