Mobilā versija
+0.8°C
Kristaps, Krists, Klinta, Kristers, Kristofers
Pirmdiena, 18. decembris, 2017
1. jūnijs, 2017
Drukāt

Māris Zanders: Latviska Rīga – jēdziena saturu meklējot (21)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Māris Zanders

Negrasos komentēt priekšvēlēšanu debates LTV 30. maijā ar Baibas Brokas un Nila Ušakova piedalīšanos, jo būtiskākais tajās bija Ušakova augstprātīgā un rupjā izturēšanās pret raidījuma vadītāju. Parādīja cilvēks sevi visā krāšņumā.

Vienlaikus debates atklāja, manuprāt, nepieciešamību rūpīgāk pārdomāt Ušakova pretinieku retorikā lietoto jēdzienu “latviska Rīga”. Jo tos jēdziena skaidrojumus, kādus liek priekšā “Saskaņas”/”GKR” konkurenti, biedru grupa, kas saimnieko galvaspilsētā, diezgan viegli pavērš par labu sev. Proti, ja tiek teikts, ka pašvaldība pārāk atbalsta sarīkojumus, kuru centrā ir popkultūras figūras no, tā teikt, bijušās PSRS plašajām ārēm, naski tiek celti galdā sarīkojumi ar citas ģeogrāfiskās izcelsmes personāžu dalību. Tikpat ierasti pretenzijas tiek noraidītas, atgādinot par Rīgas kultūras vai arhitektūras objektiem, kuru sakārtošanu domes vadība finansiāli atbalsta. Pārmetumi par komunikāciju ar cittautiešiem krievu valodā arī neliekas efektīvi, jo latviešus tas tieši neskar. Citiem vārdiem sakot, pieteikto jēdzienu “latviska Rīga” Ušakovs & Co pietiekami viegli spēj interpretēt kā nepamatotus pārmetumus ar neskaidru saturu.

Šī teksta ietvaros es piedāvātu nelauzt šķēpus par to, cik vispār latviska Rīga kādreiz ir bijusi un cik etniski viendabīga puslīdz liela pilsēta mūsdienās vispār var būt. Jēdziens ir ieviests apritē, līdz ar to pragmatiskāk ir domāt par tā satura pilnveidošanu. Viena no platformām tālākiem meklējumiem varētu būt tas, ar ko mums asociējas Latvija vispār, neskaitot labi zināmas kultūras izpausmes un kultūrvēsturiskā mantojuma objektus. Viena no šādām netveramām, grūti aprakstāmām, ja tā var teikt, lietām ir rāmums, neagresivitāte, ko kāds ironiskāks prāts varētu arī saukt par noslēgtību, introvertumu. Rīga šodien ir ārišķīga, agresīva, stresaina. Te, protams, var iebilst, ka šādas pazīmes mainīt nav nevienas domes spēkos, tomēr tā gluži nav, jo, ja pilsētas vide ir cilvēkiem vienkārši ērta, draudzīga (un tam nav nepieciešami lieli būvprojekti!), tad tas ietekmē arī emocionālo fonu. Latvija, latviskums man asociējas ar dabu, ar, vienkāršoti izsakoties, zaļumu. Rīga nav latviska arī šādā izpratnē, jo pilsēta, ja neskaita no pagātnes mantotos parkus, kopumā ir putekļaina, pieblīvēta, ne-zaļa. Mēs varam būt ļoti skeptiski par savām iespējām ietekmēt elites lēmumus Latvijā, tomēr, ja noliekam malā aizvainojumus, pašsaprotami ir tas, ka šī ir mūsu valsts, kurā mēs sevi realizējam kā personības. Rīgā mēs esam masa, kurai kāds visžēlīgi piešķir atlaides vai izklaides, jebkāda kritika tiek noraidīta kā nepamatota vai politiski motivēta. Attieksme ir nevis kā pret pilsoņiem, bet sekotājiem sociālajos tīklos, kuriem laiku pa laikam pavēsta “pareizo viedokli”.

Citiem vārdiem sakot, es būtu piesardzīgs mēģinājumos jēdzienu “latviska Rīga” piepildīt ar, tēlaini izsakoties, epizodēm. Nav jēgas latviskuma jēdzienu lietot ar tādu piepildījumu, ka Ušakovs & Co var viegli minēt pretargumentus. Manuprāt, latviska Rīga nozīmē to, ka… Rīga ir Latvijas sastāvdaļa. Un, lai cik tas izklausās pašsaprotami, šobrīd tas tā nav. Runa ir par to, ka domes pašreizējā vadība pretnostāda Rīgu Latvijas valstij. Un ne jau uzsvērti lietojot atšķirīgu vizuālo simboliku, neskaldīsim matus, bet konsekventi iebilstot pret lēmumiem (izglītībā, veselības aprūpē u. c.), kas nepieciešami valstij kopumā. Runa ir par to, ka biedru grupa domes vadībā, manuprāt, apzināti īsteno lojalitātes ārējās pazīmes (salūtu, ziedu nolikšana utt.), vienlaikus kā ķirmis brucinot valsti – piemēram, uzturot tēzi, ka Latvijas valsts ir diezgan neizdevies projekts, toties Rīga gan…

Nobriedusi nācija neapvainojas un nestrīdas par ārējo. Tā pieprasa un īsteno tiesības nosargāt būtisko. Un tas, starp citu, nozīmē spēju būt paškritiskiem, nebūt paviršiem (izdomājām lozungu un miers!). Arī atlicināt laiku savu tiesību īstenošanai, jo tiesības uzliek pienākumus.

Vēlēšanas jau pēc dažām dienām, tomēr domāju, ka pārdomāt pamatjēdzienus ir un būs aktuāli.

Pievienot komentāru

Komentāri (21)

  1. Mēslu vabole Zanders! Rakņā s#dus un aicina citus to darīt!

  2. Pilnībā piekrītu Zanderam, un atbalstu domu, ka ir mērķtiecīgi noskaidrot psinoanalītiķa viedokli par mūsu, ļoooti ceru vēl tikai pagaidām Rīgas mēēēru Ušaku. Tas patiešām ir nepieļaujami, ka Latvijas GALVASPILSĒTAS vadītājs atļaujas riktīgi ņirgāties par Latvijas valsti kopumā, t.sk. rīdziniekiem, Valsts televīziju, par citām Valsts iestādēm (Valsts valodas centrs, Valsts kontrole u.c.) un valdību, un tas NEKAS – arguments -vēlētāji mani ievēlēja un es ” ko gribu to daru”. Un kas Broka kā Ņila sievas sirdsdraudzene var būt par Rīgai lojālu vadītāju? Vai tas ir nacionāļu specizgājiens, vai “netīšām” izvēlējās Ušakova sievas, tātad, kā Broka pati savulaik teica, Ušakovu ģimenes draudzeni? Pilmīgs murgs!

    • Nu tad dabūja ,ko gribēja!
      Vinnēja latviskā lielmanība!
      Pieciem latviešiem 15 partijas,pārējiem tikai viena !Kopbūšana vienā tak nav iedomājama,kā jau viensētniekiem !

  3. Rēders arī bija nebaudāms.

  4. No tvitera dzīlēm Atbildēt

    Sliktu valdību ievēl labi cilvēki, kuri neiet vēlēt. (Vinstons Čērčils.)

  5. Savējie sapratīs,kas ir latviska Rīga. Rīgas mēram-jābūt SAVĒJAM!

  6. Anda Rožukalne: Jums tik ļoti piestāv, kad uzbrūkat LTV, Ušakova kungs! (lsm.lv)

  7. Tā ir- gars ir būtisks. Daudzus gadsimtus Rīga bija vāciska (lai arī Rīgā dzīvoja latvieši, zviedri, somi, igauņi, lietuvieši,utt). Garu noteica darba kultūra, tiesiskums, ziemeļnieku brīvdomība (daudzos alķīmiķus un ķecerīgu grāmatu izdevējus uz sārta nesadedzināja). Tā bija laba piedeva latviešu nācijai augšanas procesā. Padomju laikā tā ieguva spēcīgas krieviskā iezīmes. Korupcija, netīrība, dzērāji, pompozitāte, bezgaumība utt. Eiropas pilsētai ne pārāk tipiski. Vienmēr te ir bijis arī latviskais. Vai zaudēsim?

  8. Latviska Rīga ir iespējama tikai tad kad latvieši tajā būs vairākumā.

  9. Balsot nav jēgas

  10. God.Zandera kungs,pec manam domam sadas diskusijas ir absoluti liekas.Tema nav latviska vai kaut kada cita Riga.Galvenais ir tas ka ES un NATO Valsts Latvija nav Tiesiska Valsts kura tiek ieveroti un izpilditi visi LR Kriminallikumi un Starptautiskie likumi.Ja Latvijas Valsts Drosibas un Tieslietu institucijas beidzot saks pildit savus pienakumus,tad automatiski Latvija izzudis kriminalas cekistu politiskas apvienibas,kuras censas iznicinat Latvijas Valsts un tautas Neatkaribu. SIA´s kuras regulari izlaupa Latvijas Valsts budzetu un dezinformacijas centrales.
    Likumu nepildisanu no atbildigajam institucijam un atseviskam personam ir janoverte ka noziegumu un noziedzinieku atbalstisana.

  11. Statusam ir jābūt -galvaspilsētas vadītājs, bet ne Rīgas mērs. Lielie svētki, lielās slimnīcas, lidosta, osta, lielie ,mežaparks ir lielie objekti, kur pulcējas visas valsts iedzīvotāji. Arī viņi ir tiesīgi lemt, jo arī mūsu nauda nonāk Rīgas budžetā un arī mēs esam tiesīgi lemt par Rīgas nākotni.Mums nav vajadzīgs gailis Ušakovs, kas redz tikai Rīgu un savus kaķus, bet vadītājs, kas redz galvaspilsētu saistītu ar visu valsti un tās tautu.

  12. Zander vācies!!!!!!!!!!!

  13. Latviska Rīga ir pilsēta ar latvisku kultūru un valodu. Zanderam – t.i. vismaz bez piečurātām trepju telpām un liftiem, zagļu bandām, kas sponsorē policiju, kur transporta vadītāji neapdraud pasažierus, pasažieri godīgi maksā utt. Latviešos būtiskākais ir saglabājies, bet pārkrievošana kaut ko atņem vismaz pa pilītei, ik dienas no katra.

    • lifti ir netikai piečurāti,bet arī piegānīti ar Ušakova bildēm.

    • Nesakāt vis. Tas būtu visai labs pirmais solis, ja Rīgas vadība pārstātu uzvesties tā, it kā Rīga būtu Krievijas provinces pilsēta, bet gan Latvijas galvaspilsēta.

  14. “…jo būtiskākais tajās bija Ušakova augstprātīgā un rupjā izturēšanās pret raidījuma vadītāju. Parādīja cilvēks sevi visā krāšņumā.”
    N.Ušakova runas stils un maniere ir pilnveidojusies līdz līmenim, kad viņš pat nemēģina sevi apslāpēt sava cinisma un naidīguma visatļautības izpausmēs. Interesanti būtu psihoterepeitu skaidrojumi un atzinumi, vai šādas rakstura iezīmes piestāv tik augstas amatpersonas statusam.
    Bet te vēlos piebilst, ka mūsu pašu politologi, kas tagad nedaudz pieklusuši – kā piemēram I.Ijabs, sabiedrībai itin bieži klāstīja un uzsvēra N.Ušakova harismu.
    Piekrītu M.Zanderam par to, kā Rīgas mērs sevi parādīja un parāda visā krāšņumā, un, ja viņš domā, ka aizcirstās durvis žurnālistu priekšā un nepieejamība viņu neraksturo kā cilvēku, tad viņš dziļi maldās. Tā ir cilvēka kultūra. Par kādiem svētkiem un kultūras izpausmēm var runāt cilvēks, kurš pats savā komunikācijā ir dziļi nekulturāls.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No CSDD uz slimnīcu

Par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) jauno valdes priekšsēdētāju izvēlēts Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Imants Paeglītis. Viņam ir bakalaura grāds inženierzinātnēs un profesionālais maģistra grāds biznesa vadībā, kā arī ir ilggadēja pieredze vadošos amatos. Kopš 2008. gada Paeglītis ir CSDD valdes loceklis. Veselības ministre Anda Čakša teikusi: “Jaunā valdes priekšsēdētāja uzdevums būs nodrošināt uz iedzīvotāju vērstu pakalpojumu pieejamību lielākajā valsts slimnīcā. Finanšu disciplīna, nepieciešamo cilvēkresursu piesaiste un ārstniecības pakalpojumu pieejamības uzlabošana pacientiem ir galvenie izaicinājumi, ar ko I. Paeglīša kungam un viņa komandai būs jāsaskaras un jārod risinājumi.”

Vai CSDD valdes loceklis ir piemērota izvēle slimnīcas vadītāja amatam?
Draugiem Facebook Twitter Google+