Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
20. marts, 2013
Drukāt

Latviski iznākusi Timotija Snaidera grāmata ”Asinszemes”

Foto - Inese KrieviņaFoto - Inese Krieviņa

Kopš 2010. gadā iznāca Jēlas universitātes profesora Timotija Snaidera darbs ”Asinszemes” jeb oriģinālā “Bloodlands: Europe between Hitler and Stalin”, grāmata tulkota vairāk nekā 20 valodās. Aizvadītās nedēļas nobeigumā Okupācijas muzejā tika atvērta arī Ievas Lešinskas tulkotā latviskā versija.



 

”Viena no nozīmīgākajām grāmatām, kas iznākusi pēc dzelzs priekškara krišanas,” par ASV darbu ”Asinszemes” sacīja Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete. Jau no sākta gala grāmata izraisīja lielu rezonansi rietumvalstu vēsturnieku aprindās un sabiedrībā kopumā, jo pārstāv rietumniekiem joprojām grūti aptveramo un neērto tēzi, ka staļiniskais un nacistiskais režīms bija ne vien vienlīdz noziedzīgi, bet arī apzināti vai neapzināti sadarbojās un veicināja viens otra asinsdarbus.

Amerikāņu vēsturnieks uzsver, ka abiem noziedzīgajiem totalitārajiem režīmiem īstenojot apzinātu masu slepkavību politiku, laikā no 1933. līdz 1945. gadam teritorijā starp Berlīni un Maskavu, ko Snaiders sauc par Asinszemēm, gāja bojā 14 miljoni neapbruņotu civiliedzīvotāju. Tie ir cilvēki, kas nekaroja armijās. Ģeogrāfiski šī teritorija atbilst Baltijas valstīm, Krievijas rietumdaļai, Baltkrievijai, Ukrainai un lielākajai daļai Polijas. Traģēdijas, kas tur notika, vēsturnieks skaidro ar faktu, ka Asinszemes bija vieta, kur saskārās un mijiedarbojās nacistu un komunistu varas. Tai katrai bija savi ekonomiskie un ideoloģiskie nodomi reģionā.

”Ļoti svarīgi, ka grāmatas par Austrumeiropas un Baltijas vēsturi raksta Rietumu vēsturnieki. Daudz strādājot starptautiskā vidē, esmu gandrīz diendienā saskārusies ar to, ka ikreiz, kad mēģinām stāstīt šausmu stāstus, kas ar mums notika aiz dzelzs priekškara, kad runājam par vēsturisko taisnīgumu, tad mūsos klausās ar neticību: ”Jūs pārspīlējat un alkstat pēc revanša!”

Bet mēs nealkstam revanša, tikai vēsturiska taisnīguma,” ceļa vārdos grāmatai norādīja Kalniete.

Pēc Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētāja Valtera Nollendorfa teiktā, dzelzs priekškars pēc Otrā pasaules kara izpaudās arī kā garīga robeža, pret kuru atdūrās rietumeiropiešu vēsturiskā atmiņa: ”Viņu atmiņu vēsturiskā telpa neieskaitīja Austrumeiropu, kas palika aiz aizmirstības priekškara. Snaidera grāmatas pats lielākais nopelns varbūt ir tas, ka šī grāmata atbīda dzelzs priekškaru līdz tagadējās Krievijas robežai un vēl tālāk. Tā sāk savienot Austrumu un Rietumu vēsturiskās apziņas. Tas ir vēl ilgi veicams uzdevums, bet tieši šādas grāmatas, kas lasāmas kā episks stāsts, cilvēku stāsts, to veicina.”

”Asinszemes” apgādā ”Jumava” iznākušas bez līdzfinansējuma no malas, kas nopietniem vēstures darbiem, papīrā iemiesojoties, nemaz negadās tik bieži. ”Mani kā izdevēju šis darbs uzrunāja. Jūtos gana drošs, ka grāmata aizies tautās,” atzīmēja izdevniecības direktors Juris Visockis.

Timotijs Snaiders jau viesojās Rīgā aizvadītā gada maijā, un paredzams, ka vēsturnieks atkal apmeklēs Latviju jūnija sākumā Rīgā dzimušajam filozofam un ideju vēsturniekam Jesajam Berlinam veltītajā konferencē.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+