Mobilā versija
Brīdinājums +1.0°C
Daina, Dainis, Dainida
Svētdiena, 22. oktobris, 2017
26. decembris, 2016
Drukāt

Latviski runā “tikai skolā un Rīgā”. Kādēļ tik slikti rezultāti latviešu valodas eksāmenos? (8)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

“Motivējam bērnus runāt latviski”
“LA” publikācijā “Latviešu valodas eksāmens uzrāda problēmas“, analizējot, kuru skolu skolēni vissliktāk nokārtojuši latviešu valodas eksāmenu, secinājām, ka Rīgas krievu skolas latviešu valodas apguvē netiek līdzi labākajām Latgales skolām. Jau minējām, ka Daugavpils Krievu vidusskolas liceja skolēni iepriekšējā mācību gadā bija vislabākie latviešu valodas eksāmena kārtotāji starp mazākumtautību skolu absolventiem. Viņi apsteidza arī daudzus latviešu skolu absolventus, valstī ierindojoties 11. vietā. Labākā skola latviešu valodas eksāmenā iepriekšējā mācību gadā bija Āgens­kalna Valsts ģimnāzija ar vidējo rezultātu 80,4%, bet Daugavpils Krievu vidusskolā licejā šis rezultāts bija 71,82%. Vidējais latviešu valodas eksāmena rezultāts no visām vidusskolām valstī bija 51,3 procenti.

Kāda ir Daugavpils Krievu vidusskolas liceja panākumu atslēga? Kāpēc tieši šī skola pozitīvi un spilgti izceļas citu mazākumtautību skolu vidū? Kā zināms, Daugavpilī nav tā latviskākā vide un, piemēram, šīs pilsētas profesionālajās skolās centralizētā eksāmena rezultāti latviešu valodā bija vieni no sliktākajiem valstī.

Skola izveidojusi pati savas izglītības programmas, nevis izmanto Valsts izglītības satura centrā (VISC) tapušās. Krievu vidusskolas liceja latviešu valodas skolotāja un metodiķe Lilija Meinerte stāsta, ka te latviešu valodas stundu ir tikpat daudz kā lielākajā daļā krievvalodīgo skolu – sākumskolā četras latviešu valodas stundas nedēļā, pēc tam trīs latviešu valodas un divas latviešu literatūras stundas.

Taču jau no 1. klases latviešu valodu izmanto arī citās stundās. Pirmklasnieki bilingvāli (gan latviski, gan krieviski) apgūst dabaszinības, sportu un mūziku. Ar katru gadu latviešu valodas īpatsvars mācību saturā pieaug, un 9. klasē vairāki mācību priekšmeti ir latviski. “Bērniem vienmēr saku, ka latviešu valodu jums mācu tāpēc, lai jūs to lietotu. Arī kā līdzekli citu mācību priekšmetu apguvei. Tāpēc eju arī uz stundām, kas notiek bilingvāli. Raugos, kādu valodu bērni lieto šajās stundās, kādā valodā uzdod jautājumus un atbild uz tiem, kādā valodā gatavo prezentācijas. Dažreiz gadās, ka tie skolēni, kas ir labākie manā stundā, citu mācību priekšmetu stundās nemaz tik aktīvi latviski nerunā. Savukārt tie, kuri varbūt manās stundās baidās, ka viņiem nebūs pietiekami laba gramatika, pie citiem skolotājiem runā latviski. Visu laiku motivējam bērnus runāt latviski, uzslavējam, ja viņi runā latviski arī citās stundās. Nedrīkst būt tā, ka latviski runā tikai latviešu valodas kabinetā. Ja mums pilsētā nav latviskās vides, tad cenšamies šo vidi paplašināt vismaz skolā,” teic L. Meinerte.

Devītās klases eksāmenos mazākumtautību skolu skolēni var izvēlēties, vai rakstīt eksāmena darbus krieviski vai latviski. Šīs skolas skolēnus pedagogi cenšas iedrošināt jau šo eksāmenu kārtot latviešu valodā. Daļa skolēnu baidoties, ka tāpēc rezultāts būs sliktāks, bet citi ir gana drosmīgi, lai piekristu.

“Devītās klases latviešu valodas eksāmenā mazākumtautību skolu skolēniem jāraksta un jārunā par dažādām tēmām. Jautājumi var būt gan par sportu, gan ekoloģiju, gan citām tēmām. To visu nevar izrunāt latviešu valodas stundās. Arī tāpēc svarīgi, lai bērni būtu latviski runājuši ārpus tām,” klāsta L. Meinerte.

Latviešu valodas stundās klases dala grupās. Tādējādi skolotājs vienlaikus strādā ar nedaudz vairāk kā 14 vai 15 skolēniem.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Kādus mācību grāmatas izmanto students augstskolās?! Parasti tās ir svešvalodas.

  2. vitālijs no latgales Atbildēt

    Vispār latgalē runā latviski vairāk nekā 2rīgas kopā!

  3. Ja bērni maz lasa daiļliteratūru, tas ir grāmatas,tad rezultāti ir tādi kādi ir.Daudzās ģimenēs grāmatu lasīšanas paradumi ir izzuduši.

  4. visas skolas valsts valodā ! Atbildēt

    Problēma ir sabiedrību šķelošais aparteīds skolu sistēmā, ar atsevišķām valodām.

  5. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt


    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Tautai, kura nezina vai pat ignorē savu pagātni, NAV nākotnes.”

    Un, arī: “Absolūti bezjēdzīga un jebkurā izpratnē nelietderīga cīņa (jeb, visbiežāk, pat tikai “vētrainas rosības” imitācija) ar SEKĀM, nespējot saskatīt vai pat apzināti ignorējot to patiesos CĒLOŅUS, ir viena no lielākajām muļķībām un viens no galvenajiem iemesliem tam, kāpēc “esam tur, kur esam, un ārā netiekam”.”

    =======

    ‘MOTO’ = iz R. & M. Kaudzīšu leģendārā garadarba “Mērnieku laiki”:
    “Augstā dziesma, skani, skani,
    Zilā zvaigžņu haosā!…”
    —–
    .
    “Muļķu Zemes “slava”, skani!!!…”
    ( proponējums = iz “O.M.© arChīva” )
    .
    Muļķu Zemes “slava”, skani,
    Jevrolendas kolChozā ~
    SILES “valstī” zombijfani,
    Kaifo murgu haosā…

    ZOMBĒJUMS uz “urnu talku”,
    ATKAL Muļķu Zemi klāj:
    “Atbalstīsim ‘polit-svalku’,
    Kas mūs “ilgtspējīgi” jāj!
    .
    Balsosim pēc SILES “shēmas”,
    ATKAL “urnas pie(gānot)” ~
    “Referendumiem” tak’ tēmas,
    Šajā “valstī” netrūkšot!

    ŠOREIZ “shēmā” uzdzīs štīmi,
    “PatrEJotu balsojums” ~
    “Divvalodību” grūž ģīmī,
    “Polittehnologi” mums:
    .
    “Savu Valodu MĒS, PAŠI,
    Kropļot “protam”, lopiski ~
    Atbildību prasīt, “braši”,
    Var no CITIEM, dabiski.
    .
    “Latv(IJ)iešu” slenga plūdos,
    SEN jau Dzimtā Valoda,
    ŠAJĀ “valstī” slīkst kā sū#os ~
    Tas, ‘bļin POFIG, nekrata’!
    .
    Štrunts par to, ka Dzimto “mēli”,
    Nejēdz VAIRS kā pieklājas,
    Latv(ĀN)ijas “meitas & dēli”,
    Kas “pie urnām” izpildās:
    .
    “Referendumā” tak’ tikai,
    Krustiņš “listēs” jāķeksē ~
    Vairāk šīs “valsts” “politikai”,
    NEKAS “lomu nespēlē”!
    .
    Tāpēc – ‘nafig gruzīt fišku’,
    Ja MIRST Dzimtā Valoda ~
    Mož, šo “reanimēs” (bišku),
    “valsts” pēc “referenduma”…

    Mauksim “urnu talkā” visi,
    ZOMBIJFANU trulumā ~
    “Cittautiešiem” kompromisi,
    Nespīd šajā “kampaņā”!!!
    .
    Diebsim, augstu palēkdamies,
    ATKAL “urnām balsis dot” ~
    Lai var ATKAL, apņirgdamies,
    SILES “valsts” mūs iz(spēkot)!
    .
    Muļķi bijām, muļķi esam,
    Muļķi allaž (?…) paliksim ~
    Nefiltrējot “kas par desām”,
    Kaut vai “ķelli noliksim”…”

    Muļķu Zemes SILES “valstij”,
    ZOMBIJFANI “slavu” ķērc ~
    Varas SISTĒMU šiem balstīt,
    “Referendums” ir to “vērts”:
    .
    Kamēr “urnu FARSS” vēl tālu,
    Kurā “tautas kalpos” līst ~
    “Pelnot politkapitālu”,
    “Referendumos” var (sv)īst!…

    =====

    ‘ANNO’ ~ 2012. gada februāris ( kārtējās “urnu talkas” kontekstā )

    =====

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, necilvēcīgi trulu analfabētu, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmolibersatu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans@inbox. lv .

    • Es nesen izspruku no trako nama.

      • muļķim no Mazpisāniem Atbildēt

        Nu tad lasies atpakaļ uz savu muļķumājas 6. palātu ar polsterētām sienām, restotiem logiem un bez durvju rokturiem – ko tu smirdi tur, kur tikai normāli cilvēki var atļauties uzturēties.

Draugiem Facebook Twitter Google+