Daugavpils Krievu vidusskolas liceja skolēni Artūrs Augšpols (no kreisās), Valentīna Elizabete Dzjumane, Alīna Jerjomenko, Marija Smirnova, Anna Fedotova, Dainis Kļaviņš, Daniels Rožko latviski runā brīvi, tomēr daži no viņiem atzīst, ka analizēt tekstu un salikt pareizi garumzīmes ne vienmēr ir viegli.
Daugavpils Krievu vidusskolas liceja skolēni Artūrs Augšpols (no kreisās), Valentīna Elizabete Dzjumane, Alīna Jerjomenko, Marija Smirnova, Anna Fedotova, Dainis Kļaviņš, Daniels Rožko latviski runā brīvi, tomēr daži no viņiem atzīst, ka analizēt tekstu un salikt pareizi garumzīmes ne vienmēr ir viegli.
Foto – Karīna Miezāja

Latviski runā “tikai skolā un Rīgā”. Kādēļ tik slikti rezultāti latviešu valodas eksāmenos? 8

“Motivējam bērnus runāt latviski”
“LA” publikācijā “Latviešu valodas eksāmens uzrāda problēmas“, analizējot, kuru skolu skolēni vissliktāk nokārtojuši latviešu valodas eksāmenu, secinājām, ka Rīgas krievu skolas latviešu valodas apguvē netiek līdzi labākajām Latgales skolām. Jau minējām, ka Daugavpils Krievu vidusskolas liceja skolēni iepriekšējā mācību gadā bija vislabākie latviešu valodas eksāmena kārtotāji starp mazākumtautību skolu absolventiem. Viņi apsteidza arī daudzus latviešu skolu absolventus, valstī ierindojoties 11. vietā. Labākā skola latviešu valodas eksāmenā iepriekšējā mācību gadā bija Āgens­kalna Valsts ģimnāzija ar vidējo rezultātu 80,4%, bet Daugavpils Krievu vidusskolā licejā šis rezultāts bija 71,82%. Vidējais latviešu valodas eksāmena rezultāts no visām vidusskolām valstī bija 51,3 procenti.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Kāda ir Daugavpils Krievu vidusskolas liceja panākumu atslēga? Kāpēc tieši šī skola pozitīvi un spilgti izceļas citu mazākumtautību skolu vidū? Kā zināms, Daugavpilī nav tā latviskākā vide un, piemēram, šīs pilsētas profesionālajās skolās centralizētā eksāmena rezultāti latviešu valodā bija vieni no sliktākajiem valstī.

Skola izveidojusi pati savas izglītības programmas, nevis izmanto Valsts izglītības satura centrā (VISC) tapušās. Krievu vidusskolas liceja latviešu valodas skolotāja un metodiķe Lilija Meinerte stāsta, ka te latviešu valodas stundu ir tikpat daudz kā lielākajā daļā krievvalodīgo skolu – sākumskolā četras latviešu valodas stundas nedēļā, pēc tam trīs latviešu valodas un divas latviešu literatūras stundas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Taču jau no 1. klases latviešu valodu izmanto arī citās stundās. Pirmklasnieki bilingvāli (gan latviski, gan krieviski) apgūst dabaszinības, sportu un mūziku. Ar katru gadu latviešu valodas īpatsvars mācību saturā pieaug, un 9. klasē vairāki mācību priekšmeti ir latviski. “Bērniem vienmēr saku, ka latviešu valodu jums mācu tāpēc, lai jūs to lietotu. Arī kā līdzekli citu mācību priekšmetu apguvei. Tāpēc eju arī uz stundām, kas notiek bilingvāli. Raugos, kādu valodu bērni lieto šajās stundās, kādā valodā uzdod jautājumus un atbild uz tiem, kādā valodā gatavo prezentācijas. Dažreiz gadās, ka tie skolēni, kas ir labākie manā stundā, citu mācību priekšmetu stundās nemaz tik aktīvi latviski nerunā. Savukārt tie, kuri varbūt manās stundās baidās, ka viņiem nebūs pietiekami laba gramatika, pie citiem skolotājiem runā latviski. Visu laiku motivējam bērnus runāt latviski, uzslavējam, ja viņi runā latviski arī citās stundās. Nedrīkst būt tā, ka latviski runā tikai latviešu valodas kabinetā. Ja mums pilsētā nav latviskās vides, tad cenšamies šo vidi paplašināt vismaz skolā,” teic L. Meinerte.

Devītās klases eksāmenos mazākumtautību skolu skolēni var izvēlēties, vai rakstīt eksāmena darbus krieviski vai latviski. Šīs skolas skolēnus pedagogi cenšas iedrošināt jau šo eksāmenu kārtot latviešu valodā. Daļa skolēnu baidoties, ka tāpēc rezultāts būs sliktāks, bet citi ir gana drosmīgi, lai piekristu.

“Devītās klases latviešu valodas eksāmenā mazākumtautību skolu skolēniem jāraksta un jārunā par dažādām tēmām. Jautājumi var būt gan par sportu, gan ekoloģiju, gan citām tēmām. To visu nevar izrunāt latviešu valodas stundās. Arī tāpēc svarīgi, lai bērni būtu latviski runājuši ārpus tām,” klāsta L. Meinerte.

Latviešu valodas stundās klases dala grupās. Tādējādi skolotājs vienlaikus strādā ar nedaudz vairāk kā 14 vai 15 skolēniem.