Viedokļi
Komentāri

Ilze Kuzmina: Latviskuma kapitulācija Rīgas skolās? 28


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – LETA

Šis, iespējams, būs jau trešais mācību gads pēc kārtas, kad Rīgas nomalē Bolderājā esošā 19. vidusskola neatvērs 10. klasi, jo mācībām tajā nebūs pieteikušies vismaz 22 skolēni. Tad tā būs vidusskola tikai formāli, jo 10. līdz 12. klases skolā vairs nebūs. Rīgas domes atbildīgās amatpersonas jau paziņojušas, ka, neraugoties uz to, ka Rīgas 19. vidusskola ir vienīgā latviešu vidusskola šajā apkaimē, skolu varētu pārveidot par pamatskolu.

Zinot, ka Rīgas domē pirmo vijoli spēlē ar Krievijas “cara” Putina partiju līgumu slēgusī “Saskaņa”, šāda attieksme neizbrīna. Izbrīnu un sašutumu raisa kas cits: tas, ka valstī valdošie politiķi un izglītības politikas veidotāji neuztraucas par to, ka attālā Rīgas mikrorajonā vairs nebūs iespējas iegūt vidējo izglītību latviešu valodā. Tikmēr krievu valodā runājošie varētu turpināt izvēlēties starp divām “savām” vidusskolām.

Vienīgās Bolderājas latviešu vidusskolas iespējamā pārveide par pamatskolu parāda, ka valdošās partijas nav tikušas galā ar integrācijas politiku. ZZS un “Vienotība” pēdējos gados gan nav atklāti noraidījušas savu partneru – Nacionālās apvienības – prasību pāriet uz mācībām latviešu valodā visās skolās, taču visādos veidos vilcinājušās to īstenot. Iespējams, ka nu izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis no “Vienotības” attapies, jo iesniedzis izskatīšanai valdībā grozījumus noteikumos, kas liks eksāmenu kārtotājiem sniegt atbildes latviski. Vismaz kāds solis ceļā uz latviskāku izglītību, tomēr, ja tiks samazinātas iespējas iegūt izglītību latviešu valodā, labumu no šā ministra veikuma nejutīsim. Jāpiebilst, ka bijis brīdis, kad uz 19. vidusskolu nākuši arī krievu bērni, taču nu vairs ne, kas arī liecina, ka integrācijas politikā kaut kas ir nogājis šķērsām.

Skaidrs, ka skolu tīkls ir jāsakārto un nav jēgas uzturēt pustukšas vidusskolas, jo sevišķi galvaspilsētā, kur ceļu un sabiedriskā transporta nodrošinājums ir pietiekams, lai aizbrauktu uz kādu tālāku, bet pieprasītāku un, cerams, kvalitatīvāku izglītības iestādi. Tomēr integrācijas un izglītības politikas veidotājiem nebūtu jāraugās tikai uz bērnu skaitu skolā, bet jāaizdomājas: vai ir tālredzīgi kapitulēt un atteikties no latviešu vidusskolas apkaimē, kur jau tā latviskuma ir ļoti maz? Vai, cenšoties panākt, lai pašvaldības kārto skolu tīklu, Izglītības un zinātnes ministrijai tomēr nevajadzētu noteikt, kādos gadījumos skolēnu skaits nedrīkst būt vienīgais kritērijs skolas pastāvēšanai? Vairākkārt dzirdēts, ka īpašs statuss varētu būt skolām, kas ir valsts pierobežā. Taču stratēģiski svarīgas skolas, iespējams, ir ne tikai pie valsts fiziskās robežas. Tagad izskatās, ka, cenšoties efektivizēt izglītības sistēmu, valsts izdara pakalpojumu latviskuma un Latvijas valstiskuma nīdējiem.

Diemžēl, kad vaicāju, kāda tad būs izglītības politikas veidotāju attieksme pret stratēģiski svarīgu latviešu skolu saglabāšanu, izglītības ministrs savā vietā ļāva atbildēt skolu tīkla pētniekam Jānim Turlajam, kurš, protams, nesprieda politiski, bet runāja par procentiem un kilometriem.

J. Turlajs saka: jau tagad liela daļa Bolderājas skolēnu brauc uz tālākām skolām. Jāsecina, ka pašiem apkaimes iedzīvotājiem latviešu vidusskola nav nemaz tik ļoti vajadzīga. Tomēr daļa skolēnu no latviešu un, iespējams, jauktajām ģimenēm, mācītos Bolderājas latviešu vidusskolā, ja vien tur būtu vidusskolas klases. Vai tiešām visi potenciālie vidusskolēni aizbrauc uz tālākām latviešu skolām? Ļoti ticams, ka daļa paliek turpat Bolderājā un aiziet uz krievu skolām. Tuvākā latviešu skola ir 12 kilometru attālumā.

Savukārt tie bolderājieši, kuri brauc mācīties uz pilsētas centru vai citiem mikrorajoniem, visticamāk, šaubās par Bolderājas skolu sniegtās izglītības kvalitāti. Ja Rīgas domei nav vēlēšanās vai spēju nodrošināt, lai arī attālākās pilsētas nomalēs būtu iespējams gūt gana labu izglītību, tad atkal valsts izglītības politikas veidotājiem jādomā, kā piespiest pašvaldību vadītājus risināt izglītības kvalitātes problēmas. Šobrīd izskatās, ka gan Rīgas domē, gan ministrijā nolēmuši, ka zemāka izglītības kvalitāte mikrorajona skolās ir pašsaprotama un pat nenovēršama.

LA.lv