Anita Bormane: Latviskuma svētku priekšvakarā 0
Vēl tikai pavisam neilgi, un Rīgas gaiss sāks vibrēt koristu dziedājuma skaņās un dejotāju soļu dimdoņā – no sestdienas, 30. jūnija, līdz svētdienai, 8. jūlijam, to saviļņos XXVI Vispārējie latviešu dziesmu un XVI Deju svētki – vērienīgākie savā vēsturē ar vairāk nekā 43 tūkstošiem dalībnieku no 118 Latvijas pašvaldībām un 21 ārvalsts, kur tiek kopta Dziesmu un deju svētku tradīcija.
Septiņās dienās notiks vairāk nekā 60 pasākumu – koru, deju, pūtēju orķestru, kokļu, tautas mūzikas, vokālo ansambļu, folkloras kopu u. c. koncertprogrammas, latviešu tautas tērpu skate, tautas lietišķās mākslas izstāde un amatierteātru izrādes, un divas trešdaļas no tiem būs bez maksas. Pēc organizatoru aprēķiniem, svētkus klātienē (maksas un bezmaksas pasākumos) varēs baudīt 500 tūkstoši apmeklētāju.
Domājot par dalībnieku labsajūtu, šajos – Latvijas valsts simtgades – Dziesmu un deju svētkos daudz kas notiks pirmo reizi – galvenais, ka to lielā atklāšanas diena būs jau svētdiena, 1. jūlijs, ar tradicionālo Garīgās mūzikas koncertu Doma baznīcā, kam sekos grandiozs dalībnieku gājiens, kas pa Brīvības un Stabu ielu ieplūdīs Skonto stadionā, kur no plkst. 14 līdz 21.30 noritēs īpašs, tikai dalībniekiem veltīts Atklāšanas pasākums. Protams, pilnīgi citas sajūtas gan dalībniekus, gan apmeklētājus sagaidīs svētku galvenajās norises vietās – Daugavas stadionā, kur ap 17 000 dejotāju ar raito tautas dejas soli, izsmalcinātajiem latviskā ornamenta rakstiem, mūziku, enerģiju, ritmu un krāsu vēstīs par Latvijas vēsturi, un to visu klātienē varēs apbrīnot 10 000 skatītāju. Savukārt Mežaparka estrādē, kurā nu sēdvietas nodrošinātas vairāk nekā 30 000 auditorijai, Noslēguma koncertā “Zvaigžņu ceļā” 12 000 dziedātāju kopkora balsīs skanēs latviešu profesionālās kormūzikas ikoniskākie sasniegumi. Turklāt šoreiz uz Mežaparka estrādes atradīsies arī digitālās ērģeles, kuras izmantos divu skaņdarbu atskaņojumos – fragmentā no Lūcijas Garūtas kantātes “Dievs, Tava zeme deg” un Imanta Kalniņa tēmai no filmas “Sprīdītis” – “Virs galvas mūžīgs Piena Ceļš” – komponista Riharda Dubras speciāli veidotā aranžējumā. Pie ērģelēm – izcilā ērģelniece Iveta Apkalna. Pēc tam koncerts pāries Sadziedāšanās naktī…
Dziesmu svētki latviešiem aizvien bijuši gara svētnīca, vispatiesākais pašapziņas, vienotības, patriotisma apliecinājums, kas sniedz spēku un pārliecību cauri laikiem, par spīti jebkurām grūtībām un ienaidniekiem. Mēdz teikt, ka nesavtīgi no visas sirds sniegts emocionālais ieguldījums materializējas ļoti skaistā un iedvesmojošā iznākumā. Lai mums visiem skaisti un ļoti izdevušies svētki!
