Kultūra
Kultūrpolitika

Latvju dejas košo mantojumu vēdinās otrajā koncertā “Tautas deju zelta graudi”0

Publicitātes foto

Šoruden tautas deju mīļotājus un cienītājus iepriecinās jau otrais koncerts “Tautas deju zelta graudi”, kas 4. novembrī notiks uz Dailes teātra Lielās skatuves, informē rīkotāji.

Šis būs viens no retajiem koncertiem, kuru programmā iekļautas tikai leģendāras Latvijas horeogrāfijas vecmeistaru dejas, kas veido latviešu tautas deju zelta fondu.

Pēc pirmā izcilāko Latvijas horeogrāfu iestudējumu koncerta, kurš notika 2017. gadā, kļuva skaidrs, ka visas pazīstamās un publikas iemīļotās tautas dejas vienā pasākumā nav iespējams parādīt.

“Viņu atstātais mantojums, kas ir patiešām milzīgs, joprojām iedvesmo jaunos horeogrāfus, tāpēc ir tik svarīgi to saglabāt nākamajām paaudzēm. Šodienas straujajā dzīves ritumā, kad uz skatuves nonāk galvenokārt spilgti un talantīgi mūsdienās tapuši horeogrāfijas darbi,

reti varam vienā koncertā baudīt tik daudzas slavenās vecmeistaru dejas,”

stāsta koncerta mākslinieciskais vadītājs, horeogrāfs un tautas dejas pedagogs Vladimirs Ponomarjovs.

Veselu gadu koncerta dalībnieki – vairāk nekā 300 dejotāji – gatavojās koncertam, atjaunojot un mēģinot reti izpildītas un reizēm pat aizmirstas dejas, kuras mūsdienās pamazām pazūd no deju kolektīvu repertuāriem.

Koncerta programmā iekļautas visiem labi zināmas, dejotāju un publikas iemīļotas dejas, piemēram, Irēnas Strodes spožā “Stūru stūriem tēvu zeme”, Harija Sūnas liriskā “Pie Daugavas” un jautrā “Ludzas kadriļa”, Ulda Žagatas cēlais “Ačikops”.

Koncertā tiks izpildītas arī Alfrēda Spuras, Imanta Magones, Ulda Šteina, Aijas Baumanes un Zinaīdas Zeltmates skaistākās dejas.

Saistītie raksti

Skatītāji izcilās dejas varēs baudīt Rīgas labāko tautas deju ansambļu “Dancis”, “Vektors”, “Rotaļa”, “Ačkups” un “Dzintariņš” izpildījumā.

“Mēs gribētu ieviest tradīciju – šādus koncertus, kuru programmā ir labākās latviešu dejas, kurus es pats ļoti mīlu un cienu, rīkot regulāri. Jo horeogrāfi, kuri visu savu mūžu ir veltījuši deju mākslai, bija radījuši unikālu mantojumu, kas ir droši liekams jebkura tautas deju ansambļa repertuāra pamatā. Dažreiz nepamatoti piemirstās klasiskās latviešu dejas ir saprotamākas un pat aktuālākas par laikmetīgajām, jo tās ietver dziļi nacionālu saturu,” pauda Vladimirs Ponomarjovs.

LA.lv