Mobilā versija
+16.8°C
Janīna, Linda
Pirmdiena, 21. augusts, 2017
27. aprīlis, 2017
Drukāt

Andrejs Lucāns: Latvju zeme vaļā stāv… (10)

Foto-LETAFoto-LETA

Ilustratīvs attēls

Kā lauksaimnieks vēlos pievērst uzmanību latviešu tautas un Latvijas valsts pastāvēšanu un attīstību nodrošinošajam, izšķirošajam nosacījumam – agrārajai politikai. Ar to nav jāsaprot iespējās vienlīdzīgas rūpnieciskās ražošanas, tirgus un kapitāla plūsmas attīstības lomas mazināšana. Tām visām jāaug un jāattīstās atbilstoši cilvēces pastāvēšanas misijai. Bet, kā rāda pasaules notikumi, daudz kas iet ne tā.

Tātad kādas mācības sniedz agrārā politika vēsturiskā skatījumā – Latvijas pieredzē? 1905. gads 1410 (1,6%) muižniekiem ar platību lielāku par 100 ha, pieder 57,2% visas zemes (katram vidēji 2094 ha); 81 707 (98,4%) zemniekiem pieder 42,8% zemes (vidēji 27 ha).

Sekas: politiskā, kapitāla un sociālā nevienlīdzība – revolucionārā spiediena pieaugums. 1905. gada revolūcija. Krievijas impērijas sabrukums. Nacionālas Latvijas valsts izcīnīšana, muižu lielsaimniecību zemes atsavināšana un sadalīšana 70 000 nelielām zemnieku ģimenes saimniecībām. 1935. gads. 1071 (0,39%) zemnieku saimniecībai ar platību lielāku par 100 ha pieder 2% zemes (vidēji 138 ha); 274 627 (99,61%) zemnieku saimniecībām ar platību mazāku par 100 ha pieder 98% zemes (vidēji 15,8 ha).

Sekas: iedibinātas politiskās, kapitāla un sociālās vienlīdzības iespējas. Nostiprinās savas zemes mīlestība, saimnieka apziņa, darba prieks un ticība savas ģimenes un valsts nākotnei: veidojas tautas dvēsele – nacionālā pašapziņa. Desmit gadus pēc kara mazās zemnieku ģimenes saimniecības apsteidz 1913. gada ražošanas līmeni un trīsdesmito gadu beigās lauksaimniecībā, rūpniecībā, kultūras un labklājības ziņā Latvija izvirzās Eiropas valstu pirmajā četriniekā. Iedzīvotāju dabīgais pieaugums divdesmit gados – 47 365 cilvēki. 2016. gads Privāto mežu (M) un lauksaimniecībā izmantojamās zemes (Lz) kopplatība ha: 1 771 000 M + 2 423 231 Lz = 4 194 231 ha. Īpašnieki: 1983 (2,4%) ārzemnieki – 
1 048 510* (23,1%) ha, t. sk. – 
489 631 (20,2%) Lz + 480 161 (27,1%) M; 2895 (3,5%) industriālie lielražotāji – 1 553 989 (37,1%) 
ha, t. sk. – 1 052 200 (43,4%) Lz + 501 789 (28,3%) M); 78 905 (94,1%) zemnieki – 1 670 450 (39,8%) ha, t. sk. – 881400 (36,4%) Lz + 789 050 (44,6%) M.

Sekas: atjaunojusies 1905. gada zemes īpašumtiesiskā struktūra ar to pavadošo politisko, kapitāla un sociālo nevienlīdzību – pieaugošais revolucionārais spiediens tiek novadīts caur latvju zemes atvērtajām durvīm. No 1995. līdz 2014. gadam iedzīvotāju dabīgais samazinājums 262 577 cilvēki. Emigrējuši 236 000 darba spējīgo, lielākoties no laukiem. Par 137 814 samazinājies skolēnu skaits, slēgtas 313 skolas, galvenokārt laukos. No saimniekiem esam pārtapuši par algādžiem ne savā, bet svešās zemēs. Latvijas lauksaimniecība 2015. gadā ražo 70% no 1938. gadā ražotās lauksaimniecības produkcijas. No 27 ES dalībvalstīm Latvija ierindojas pēdējā četriniekā. Notiek latviešu nācijas un Latvijas valsts degradācija. Desmiti tūkstoši pamestu lauku sētu un krāsmatu gaida savus pasaulē kalpu gaitās aizklīdušos mantiniekus, bet visu līmeņu deputāti un valstsvīri neliekas to manām. Latvija gatavojas pompozai simtgades sagaidīšanai. Tas skan lepni un reizē ciniski. Kā varam secināt, mēs tā pa īstam negribam neko – ne vēsturē ieklausīties, ne nopietni analizēt sastrādāto. Mums nav nākotnes garīgās vīzijas vai, citiem vārdiem sakot, dvēseles – nacionālās pašapziņas un no tās izrietošā atbildības pienākuma, kas var dzimt, tikai esot sasaistē ar savu zemi. Starpkaru Latvijā nākotnes vīzija īstenojās, balstoties Kārļa Ulmaņa uzsvērtajos un tautas pieņemtajos panākumu pamatprincipos: “Darbs, Mīlestība un Ticība”. Par paveikto vēsturnieks Edgars Andersons varēja nešauboties teikt: “Latvija plauka un ziedēja, un latviešu tauta brīvos apstākļos bija sasniegusi vēl gadsimtos nepiedzīvotu garīgās un saimnieciskās labklājības līmeni.” Par mūsdienām tā teikt nevaram. Ko darīt? Pirmkārt, Saeimai pieņemt mažoritāro vēlēšanu likumu, kas, starp citu, solījumu nepildīšanas gadījumā paredz deputāta atsaukšanas iespējas. Otrkārt, Saeimai steidzamības kārtā jāpārskata “Kapitāla brīvās kustības” līgums, no tā izslēdzot lauksaimniecības zemes resursus: lauksaimniecībā izmantojamo zemi, mežus, purvus un ūdeņus kā brīvai kustībai nepakļaujamu nacionālas valsts kapitālu. Treškārt, Lauku bezcerību pārvērst iespējā: mājvietas, darba un demogrāfiskās problēmas risināšanas cerībā.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Kamer tauta laujas dalities,, kastas,,-turigs, nabags, atkarigais, nekadi labie padomi nevar realizeties.Jamaina savstarpeja attieksme ka gimenes, starp radiem, ta ari sabiedriba.Jo saliedetaka bus pati tauta un preti nakosa tuvakajam, jo lielaka izredze pastavet.Naids un dalisanas, tapat paslabuma meklesana rada energijas zudumu tautas egregora.Sodien ar varu neko nevar panakt, naids posta dzen.Jaapgust gudriba pastavet-Daba viss dots, jamacas pielietot.Tapat jazin likumi un noteikumi, to pielietosana.Savstarpejas attiecibas, kuras nes auglibu, dod ari pastavesanu.Nesaskanas un vienaldziba dzemdina postu un dalisanos ka gimenes, ta ari tauta.Tauta nav valdibas parstavji, katrs kalpo savam labumam.

  2. Latvija, diemźèl, visu laiku ir zem lielvaràm. Bija vàcu laiki, nàca krievu laiki, tagad atvèrto durvju diena, kurs vèlas brauc, pèrc zemi, nerunàsim par màjàm. Neatkarìba? Smieklis nàk, caurstaigàjama sèta. Nevar latvietis dzìvot bez kaklakungiem, vietèjie kangari ar ts. nacionàĺiem prieksgalà dara visu, lai nomàktu savu tautu. Vienìgais pàrredzamais laiks, kad bija neatkarìga Latvija- Ulmañlaiki.

  3. Latvija uzplaukst skaisti, paskatiet sakoptās lauku saimniecības. Pārdalītājiem nekad nebūs. Vienlīdzība nav, nevar būt un nebūs. Kā sliņķis ar satelītu un nātrēm vienlaikus pie loga var būt vienlīdzīgs ar citiem. Cik skatās šovus un seriālus tie, kas strādā????????????????????????????Varbūt pajautājiet………
    Dot vienādas iespējas, tiesības MĀCĪTIES, ne skolā sportot un ēst…IR TAČU!

  4. absolūts muļķis, kas tad liedz ar zirgu art savu 30 hektārus vai veidot kooperatīvus. Jaunajām tehnikām sevi jāatpelna, uz 100 ha to nevar. Es, sieviete Vidzemē esmu arusi zemi ar zirgu, (paldies dievam sarkanie no latgales abus zirgus neatņēma) pēc kara, arī 90-tajos dažus gadus aru un slaucu govis , AUTORS CIK IR UZARIS???????? Ļerkst sarkanas dziesmas, čangals.
    VIENLĪDZĪBA, PĀRDALĪŠANA…NODOKĻUS MAKSĀJIET UN KONTRABANDU NEVEDIET…NEVIENS NELIKA SERTIFIKĀTUS NODZERT, TĀ VIETĀ LAI ATGŪTU ZEMI

  5. Tā tas ir. Komunisma un okupācijas sekas.

    Visas attīstītās valstis vieno divas lietas: nobriedusi pilsoniskā sabiedrība un spēcīgi demokrātiskie institūti. Tās arī ir tās divas lietas kuras krievi vienmēr iznīcina ( tāpēc visur kur krievs tur atpalicība un nabadzība).

    Diemžēl, izskatās ka sakārtot šīs divas lietas prasīs 2-3 paaudzes, kas ir gadi 50- 80.

  6. Šodien kāda ES deputāte pavēstija ka Latvija nemaz nespējot būt neatkarīga.Tā nebija Ždanoka.Tas notika publiskās televīzijas raidijumā un vēstītaja bijusi komuniste.

  7. [4.maija] Sekas: atjaunojusies 1905. gada zemes īpašumtiesiskā struktūra ar to pavadošo politisko, kapitāla un sociālo nevienlīdzību – pieaugošais revolucionārais spiediens tiek novadīts caur latvju zemes atvērtajām durvīm.
    =================================================================
    Tikai mieru! Ne bez pamata jau 2017.g. maijā Latvijā tiks ievadīts kontrevolucionārais atspiedējs no Kanādas, lai karstgaljiem atgādinātu par 1905.g. notikumiem (soda ekspedīcijas). Process turpinās…

  8. Tie skaitļi ir,skatoties griestos,iegūti. Dabā stāvoklis vēl krietni bēdīgāks. Un bailēs no bruģa revolūcijas daudz asāka varianta, vairāk kā represīva rakstura likumus , noteikumus valdošā kliķe savādāku neko nespēj no sevis izspiest. Radikāli jāmainās, pastāvēs tie kas spēs mainīties.

    • likumi ir raušanai savā kabatā, nevis tautas labā !

    • Demokrātijā ir iespēja iziet ielās un ko pieprasīt deputàtiem un tā ir jādara. Bet irst , ka valsts un valdība švaka nu nevajag…vēlētājs ir lumpenis……un ko esat darījuši valsts labā? Cik protestos esat bijußi cik tos sarīkojuši cik nodokļus samaksājußi vai nezogat kopā ar deputātiem?

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Benzīntanku kari

Atsevišķās degvielas uzpildes stacijās Rīgā aizvadītajās dienās sākušies īsti “cenu kari” – vietās, kur konkurējošo firmu “Neste” un “Circle K” benzīntanki atrodas viens no otra netālu, degvielas cenas pamatīgi samazinātas – pat par 10 – 15 centiem litrā. Paši degvielas uzpildes staciju pārstāvji atzīst, ka tā ir cīņa par katru klientu. Autovadītāji pat stāv garās rindās, lai tiktu pie lētās degvielas.

Kādiem jābūt mēneša ienākumiem, lai justos pārticīgi?
Līga Rasnača: Mazo algu celšana noteikti nepieciešama (20)Darba devējiem ir iespēja atalgojumu izlīdzināt, jo viens no reformas mērķiem ir ienākumu nevienlīdzības samazināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+