Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
29. septembris, 2015
Drukāt

“Latvju zīmes” Engures niedrēs. Jaunā kanālu sistēma patiks putniem un laivotājiem (2)

Foto - Andris JermutsFoto - Andris Jermuts

Kanālu mozaīka Engures ezera ziemeļu gala niedrājā nākotnē te būtiski palielinās ūdensputnu sugu daudzveidību.

Uzziņa

Lielais dumpis jeb Eir­āzijas dumpis (Botaurus stellaris) ir vidēja auguma gārņu dzimtas putns, kas pieder dumpju ģintij. Pārtiek galvenokārt no zivīm, abiniekiem un ūdens bezmugurkaulniekiem. Īpaši iecienīts gardums ir zutis, tomēr tas ēd arī sīkus zīdītājus un putnus. Lielais dumpis medī niedrājos, lēnām bradājot pa seklu ūdeni. Lielais dumpis ligzdo Eiropas un Āzijas mērenā klimata joslā. Reģionos, kur ziemas ir maigas un ūdens neaizsalst, tas ir nometnieks, bet mūsu platuma grādos lielais dumpis ir gājputns un ziemas periodā dodas uz dienvidiem (tomēr reizēm arī izvēlas pārziemot tepat). Latvijā sastopami apmēram 390 – 770 vokalizējošo tēviņu, galvenokārt ar niedrēm aizaugušos ezeros un dīķos. Raibais, dzeltenīgi brūnais apspalvojums padara dumpjus par maskēšanās meistariem, tādēļ dzīvē vieglāk tos nevis ieraudzīt, bet gan sadzirdēt – putnam raksturīgs dobjš un tālu dzirdams sauciens, kas atgādina buļļa māvienu. Šovasar interneta vietnē dabasdati.lv tiešraidē bija iespēja sekot lielā dumpja ligzdas ikdienai un drāmām Engures ezerā. Nu mazie dumpēni ir izauguši un ligzdu atstājuši, tādēļ tiešraide pārtraukta, bet nākamgad LDF plāno to atsākt.

Noslēpumaini kanāli Engures ezera niedrēs, kas redzami sociālajos tīklos izplatītajos aerofoto uzņēmumos, interneta lietotājus mudinājuši izvirzīt dažādas fantastiskas teorijas par to rašanos. Patiesībā pie vainas nav ne citplanētieši, ne dabas untumi.

Noslēpumaino kanālu autors ir Latvijas Dabas fonds (LDF) un Engures ezera dabas parka fonds, kas šomēnes pabeidzis ūdensteču veidošanu Engures ezera ziemeļu gala niedrājā (zinātniskā valodā to sauc par niedrāja fragmentāciju). Šā pasākuma ietvaros tika fragmentēts 300 ha plašais ezera ziemeļu gala niedrājs, izveidojot ūdensteces 20 ha platībā.

Kā skaidro LDF eksperts Jānis Reihmanis, ezera niedrājs esot bijis aizaudzis tiktāl, ka ierastajām sugām tas kļuvis nepievilcīgs. Vecās niedres katru gadu turpat nokrīt, laika gaitā izveidojot blīvu slāni, un aizaugušais ezers pamazām pārveidojas par lauku, kas pārklāts ar biezu kūlu. Tādēļ šo vietu ligzdošanai vairs neizvēlējās ierastie putni, kuriem nepieciešams ūdens tuvums. “Šāda kanālu mozaīka nākotnē būtiski palielinās ūdensputnu sugu daudzveidību šajā ezera daļā. Mūsu galvenais mērķis ir radīt piemērotus ligzdošanas un barošanās ap­stākļus tieši lielajam dumpim, kuram šīs teritorijas bija kļuvušas nepiemērotas,” informēja LDF pārstāvis. Dumpis ezera ekosistēmā uzskatāms par “lietussarga sugu”. Proti, radot apstākļus viņam, vienlaikus tiek radīti piemēroti apstākļi arī citām sugām – ne vien citiem putniem (pīlēm un dūkuriem), bet arī zivīm, ūdensaugiem, bezmugurkaulniekiem un abiniekiem.

Šovasar ar īpašiem ekskavatoriem ezera ziemeļu gala niedrājā izveidota kanālu sistēma ar līkumiem, saliņām un krustojumiem. Dažs labs šajā mozaīkā saskatījis latvju zīmju rakstus, piemēram, Saules zīmi. Taču biologiem, plānojot kanālu sistēmu, nav bijusi prātā ne etnogrāfija, ne ainavu veidošana. “Vienkāršāk, protams, būtu izrakt pavisam taisnus grāvjus, bet mēs mēģinām vidi atjaunot pēc iespējas dabiskāku – līkumiņi, taisnāki gabali, straumītes un atstraumītes, dziļumi un seklumi – tas viss palielina ekoloģisko ietilpību, lai katra suga varētu atrast sev piemērotākos apstākļus arī salīdzinoši nelielā platībā,” skaidroja J. Reihmanis. Iesāktos darbus plānots turpināt, atjaunojot ezera noteci pie Laidraga Lielās salas rietumu malā un izveidojot atklātas sekl­ūdens platības Grebju pussalas ziemeļu daļā, kas vēl vairāk uzlabos ūdensputniem piemērotās dzīvotnes ezera centrālajā daļā.

Jaunā kanālu sistēma varētu ieinteresēt arī cilvēkus, it īpaši putnu vērotājus un laivotājus. Tomēr apmeklētājiem jāņem vērā, ka šis objekts atrodas Engures ezera dabas parka lieguma zonā. Tā ir pieejama laivotājiem visu gadu, izņemot sezonas lieguma periodu no 1. marta līdz trešajai jūnija sestdienai. Šajā periodā ezera niedrēs ligzdo putni, tādēļ tos nedrīkst traucēt. Pie Engures ezera ir izveidota arī pastaigu taka, pa kuru var nokļūt līdz skatu tornim, apskatīt Konikas šķirnes zirgus un gaļas liellopus, kas piemēroti dzīvei savvaļā un ganās teritorijā pie ezera, kā arī izstaigāt Orhideju taku, kurā apskatāmas jūnijā ziedošas 32 orhideju dzimtas sugas. Šīs takas pieejamas apmeklētājiem no 15. aprīļa līdz 31. oktobrim.

Ezeru aizaugšanas cēlonis ir cilvēka darbība, galvenokārt – lauksaimniecības minerālmēslu nonākšana ūdenī un apkārtējo lauku meliorācija. “Varētu teikt, ka, veicot fragmentāciju, mēs cīnāmies ar sekām, nevis cēloņiem, bet šis darbs ir paliekošs un kanālu mozaīka savu funkciju pildīs vēl vairākus gadu desmitus. Lēnajā aizaugšanas procesā dažādās aizaugšanas stadijās tur veidosies dažādām sugām piemēroti apstākļi,” stāstīja Jānis.

Kanālu veidošana notikusi Eiropas Savienības un Latvijas Vides aizsardzības fonda finansētā projekta “LIFE COASTLAKE” ietvaros. Projekta mērķis ir uzlabot lielā dumpja aizsardzības statusu un ekosistēmu funkcijas šai sugai nozīmīgākajos Latvijas piekrastes ezeros – Engures ezerā un Papes ezerā. Pape neesot tik aizaugusi, tādēļ tur speciālisti cer atjaunot dabiskās ūdensteces, iztiekot bez kanālu rakšanas.

dumpis_5

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Super! Bet kāpēc tos sauc par Loginova labirintiem?

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +1.7
Alūksne -3.2
Daugavpils +2.6
Saldus +1.7
Liepāja +4.5
Jelgava +2.7
Ventspils +3.1
Limbaži -1
Madona -0.8
Rēzekne -1.6
Draugiem Facebook Twitter Google+