Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
22. marts, 2014
Drukāt

Laucesā tomātus audzē kūdrā un pašu slietās siltumnīcās. Ciemos ZS “Gundegas-1”

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Šie fotouzņēmumi z/s “Gundegas 1” tapuši pirms mēneša. Tomāti ‘Cunero F1’ sen iestādīti atsevišķā siltumnīcā un jau zied. Pirmā raža maijā būs tirgū – sola Dana Gaiļevska. Dēstu audzēšanas siltumnīca 250 m2 platībā nodrošina stādmateriālu visām Andreja Kondrovska-Kudrjavska tomātu un gurķu siltumnīcām.

Saimniecībās, kas specializējušās siltumnīcu dārzeņu audzēšanā, sākusies pavasara sezona. Laucesas pagasta zemnieku saimniecībā “Gundegas-1” plēvju mājas sāka apkurināt marta sākumā. Šopavasar tajās plānots iestādīt 2200 tomātu un tikpat daudz gurķu dēstu. Daugavpils pusē tā ir viena no lielākajām siltumnīcu dārzeņu audzētājām.

Pašlaik z/s “Gundegas-1” ir astoņas plēves seguma siltumnīcas, kas kopumā aizņem aptuveni pushektāra. Saimniecības īpašnieks Aleksandrs Kondrovskis-Kudrjavskis dod darbu pieciem algotiem strādniekiem, vasarā uz sezonas darbiem parasti pieņem vēl divus trīs. Protams, siltumnīcās darāmā pietiek arī dzīvesbiedrei Žannai un meitai Danai Gaiļevskai. Apguvusi uzņēmējdarbības vadību Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas (RISEBA) Daugavpils filiālē, Dana tagad mācās par pavāri Daugavpils Tirdzniecības profesionālajā vidusskolā. Vaļasbrīžos tēva siltumnīcās piepalīdz arī dēls Andrejs Kondrovskis-Kudrjavskis, RTU Transporta un mašīnzinību fakultātes 2. kursa students. Topošais dzelzceļa transporta inženieris ir talantīgs hokejists, Daugavpils hokeja komandas aizsargs.

Pamatojoties uz divpadsmit gadu pieredzi siltumnīcu dārzeņu audzēšanā, saimniecības īpašnieks noteicis, viņaprāt, piemērotākos termiņus tomātu un gurķu sēšanai un dēstu ieguvei. Tomātus saimnieks parasti sēj janvāra vidū, bet gurķus – mēnesi vēlāk, ap 18. februāri. Pirmo gurķu ražu ievāc ap 20. aprīli, tomāti sāk ražot ap 20.–25. maiju. Audzējot tomātus pagarinātā apritē, ražu ievāc piecus mēnešus gadā. Pēdējos rudenī (parasti oktobra beigās) novāktos augļus, kas tikai sākuši sārtoties, uzglabā istabas temperatūrā un pakāpeniski iztirgo līdz gada nogali.

Tehniskais nodrošinājums


Pēc profesijas Aleksandrs ir tehniķis mehāniķis, un saimniecībai tas ir liels ieguvums. Pirms desmit gadiem pats uzbūvējis apkures katlu, kurā kopā sakausēti četri apkures katli. Apkurei sezonā patērē apmēram 400 m3 malkas. Visas siltumnīcas pieslēgtas pie centrālapkures sistēmas. Apsildes caurules izvietotas ar nelielu slīpumu tā, lai, rudenī, atslēdzot apkuri, ūdens pilnībā iztecētu no tām. Atsākot apkurināšanu, ūdens caurulēs cirkulē 5–10 dienas, kamēr pietiekami labi iesilda augsni un gaisu siltumnīcās. Tikai tad, kad substrāts sasilis vismaz līdz +15 °C, stāda dēstus. Vasaras periodā apkuri ieslēdz tikai salnu naktīs un vēsākās dienās, bet rudenī apkurina regulāri.

Saimnieks īpaši lepojas ar paša projektētajām un būvētajām siltumnīcām. Viņa divslīpju siltumnīcām ir koka karkass, izmantotas sešmetrīgas brusas (50 x 100 mm), kas balstās uz betona pamatiem. Optimālu gaisa cirkulāciju siltumnīcās nodrošina vēdlogi jumta korē. Četras siltumnīcas, kam jau desmit gadu, šoruden paredzēts nojaukt, bet apmēram puskilometru no tām pamazām top jauns siltumnīcu komplekss 0,5 ha platībā. To plāno ekspluatēt pēc trim gadiem, izmantojot paštaisītu automātisko apkures katlu. Apkurei lietos skaidas un jaunās siltumnīcas apsildīs visu gadu.

Saimniekot sākuši no nulles – bez Eiropas naudām, bez kredītiem. Bija 3,5 ha mantotas zemes, to vajadzēja iekopt. Pārāk maz, lai izvērstu lauksaimniecību, bet pietiekami siltumnīcu dārzeņkopībai. Saimniecība attīstījās pamazām. Zināšanas “Gundegu” saimnieks apguvis pašmācības ceļā, apmeklējis arī siltumnīcu saimniecības Lietuvā. Sākumā ieguldīti valsts apmaksātā darbā sakrātie ietaupījumi, bet pirmās sezonas beigās jau varēja nedaudz atsperties. Pašlaik visu nopelnīto naudu iegulda jauno siltumnīcu aprīkošanā.

Kūdrā audzētiem cita garša


Gadā saimniecībā novāc ap 25 tonnām gurķu un 30 tonnām tomātu. Tos audzē kūdrā, nevis minerālvatē, kur varētu iegūt lielāku ražu. No kūdras Aleksandrs nedomā atteikties. Viņaprāt, audzēt dārzeņus minerālvatē izmaksātu pārāk dārgi, turklāt kūdrā augušiem gurķiem un tomātiem ir pavisam cita garša.

Kūdras substrātu audzētājs gatavo pats: ik gadu no Līvānu kūdras fabrikas atved autofurgona kravu sfagnu kūdras, neitralizē to ar kaļķi un bagātina ar minerālmēsliem. Substrātu pilda no melnbaltās polietilēna plēves veidotās kūdras renēs (plēvei jābūt ar balto pusi uz augšu). Lai uzlabotu gaismas apstākļus, arī siltumnīcas grīda izklāta ar balto plēvi. Substrātu saimniecībā izmanto divas sezonas: pirmajā gadā tajā audzē gurķus, otrajā – tomātus, pēc tam maina gan plēvi, gan kūdru.

Lai dārzeņi bagātīgi ražotu, tie pareizi jāmēslo. Visiem barības elementiem jābūt nepieciešamajā daudzumā, tāpēc augu veģetācijas laikā saimnieks pat divas trīs reizes nedēļā ņem substrāta paraugus un ved tos agroķīmiskām analīzēm uz laboratoriju Rīgā. Atbilstīgi to rezultātiem koriģēto barības šķīdumu augiem piegādā pa laistīšanas sistēmas kapilārajām caurulītēm. Saimniecībā regulāri pārbauda arī kūdras un laistāmā ūdens pH reakciju, tāpat sāļu koncentrāciju substrātā.

Siltumnīcu dārzeņiem patīk, ja tiem ir siltas kājas. Ja sakņu zonā substrāts ir par aukstu, augiem ir grūti uzņemt ūdeni, tos apdraud puves. Izdabājot dienvidnieku kaprīzēm, “Gundegu” siltumnīcās substrātu silda 60 mm diametra metāla apkures caurules.

Tieši no siltumnīcas


Tāpat kā citus gadus, arī šogad saimniecībā audzē jau pārbaudītā sarkanaugļu hibrīda ‘Cunero F1’ tomātus. – Audzējam tos jau desmit gadu, neko labāku vēl neesam atraduši. Arī pircējiem šīs šķirnes tomāti ļoti patīk. Tiesa, augļiem ir plāna miziņa, vasarā tie stipri plīst. Mēs sekojam līdzi produkcijas kvalitātei, tāpēc ieplīsušos atlasām un pārdodam lētāk, – stāsta audzētājs.

No lielaugļu hibrīdiem nelielā daudzumā šogad audzēs ‘Beorange F1’ (garšīgi, oranži, gaļīgi augļi, kuru mīkstums atgādina persiku) un daudzviet modē nākušo ‘Tomimaru Muchoo F1’ (rozā augļi izceļas ar īpašu garšu). Protams, labāko tomātu hibrīdu sēklas ir dārgas – viena sēkliņa maksā aptuveni 32 eirocentus.

Vienā siltumnīcā divās apritēs (no aprīļa vidus līdz jūnijam un no jūlija līdz septembra beigām), nodrošinot gandrīz nepārtrauktu ražu, Aleksandrs audzē gurķus ‘Adam F1’ un ‘Alex F1’. Uz kvadrātmetru stāda ne vairāk par 2–2,5 augiem. Zem plēves seguma gurķus audzē ar vienu galveno vasu, ko ar auklām uzsien pie 2,3 m augstumā rindu virzienā izvilktām stieplēm.

Saimnieks ir pārliecināts, ka viņu audzētie dārzeņi ir pārāki par ievestajiem. Līdz tirgum Daugavpilī ir tikai 8 kilometri, augļi pie pircējiem nonāk svaigi, tieši no siltumnīcām. Tomātus var novākt ienākušos, nevis puszaļus (tas ir ļoti svarīgi, jo īpašā garša tomātiem veidojas, kad tie vēl ir pie auga). Tiesa, arī pārāk gatavus nevar vākt, tādi pircējiem šķiet par mīkstiem.

– Turpināsim iesākto, plinti mest krūmos negrasāmies, tomēr nekādos projektos iesaistīties nedomājam, – taujāts par nākotnes plāniem, saka Aleksandrs Kondrovskis-Kudrjavskis. – Kāpēc? Tāpēc, ka dārzeņiem nav stabilas cenas. Nav arī pārliecības, ka, palielinot ražošanas apjomus, izdotos pārdot visu izaudzēto, jo tirgus letes noklātas ar lētajiem Polijas tomātiem un gurķiem. Var būt tā, ka projekta īstenošanā ieliktā nauda būs izsviesta vējā. Mēģināt iespraukties ar agrajiem dārzeņiem lielveikalu ķēdē? Tur pieprasa piegādāt atdze­sētus dārzeņus, lai ilgāk saglabātu tirgus preces izskatu. Patiesībā aukstums bojā tomātus un gurķus – tie zaudē labo garšu un aromātu. Mūsu produkciju var iegādāties četros stendos Daugavpils tirgū, un tai jau izveidojusies sava tirdzniecības marka – Laucesas tomāti un gurķi. Tie ir nedaudz dārgāki par ievestajiem, bet vismaz mūsu pusē pircēju netrūkst.

Pievienot komentāru

Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+