Mobilā versija
Brīdinājums +9.5°C
Gaitis, Gaits, Karīna
Otrdiena, 17. oktobris, 2017
22. aprīlis, 2017
Drukāt

Laucinieki kļūst par apdraudētu sugu (49)

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Latvijas lauku novados iedzīvotāju skaits turpina samazināties, tādēļ arvien grūtāk kļūst uzturēt cilvēkiem nepieciešamo infrastruktūru: skolas, ceļus un slimnīcas. Latvijas ilgtspējīgās attīstības stratēģijā ir ierakstīti skaisti vārdi par “inteliģento saraušanos”, kuras uzdevums būtu radīt kvalitatīvus dzīves apstākļus lauku apvidos, bet ar vārdu pārvēršanu darbos diemžēl nesokas tik raiti.

Gārsenes pili vēl pirms pāris gadiem droši varēja dēvēt par skaistāko skolas ēku Latvijā ar stārķu ligzdu pils tornītī kā skolas būtībai īpaši piemērotu akcentu. Kādreizējo muižas kungu māju Latvijas pirmās brīvvalsts beigu posmā pielāgoja skolas vajadzībām, un 1940. gada jūnijā, divas nedēļas pirms padomju okupācijas, Gārsenes skolas atklāšanā piedalījies pats Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Šī skola nebija nekāds izņēmums, piemēram, 1939./1940. mācību gadā Ilūkstes apriņķī tika uzceltas vai kapitāli izremontētas septiņas skolas.

 

Lauki noveco

Latvijas lauku uzplaukumu savā grāmatā “Latviešu tautas piedzīvojumi” spilgti apraksta vēsturnieks Uldis Ģērmanis: “Līdz 1937. gadam laukos no jauna uzceļ ap 450 000 ēku. Brīvās Latvijas laikā laukaugu ražība pieaug par 30 – 40%, salīdzinot ar priekškara laikmetu. Neatkarības laikā sāk plašāk audzēt cukurbietes, un latvieši paši kļūst cukura ražotāji. Trīs Latvijas cukurfabrikas apgādā ne vien visu zemi ar cukuru, bet var vēl daļu izvest uz kaimiņu zemēm (piemēram, Igauniju). Jaunā valsts drīz vien atrodas sešu pasaules lielāko sviesta eksportētāju vidū. Tie ir tikai daži piemēri un nedaudzi skaitļi, kas stāsta par to, kas notiek, kad latvieši reiz iegūst iespēju brīvi dzīvot un strādāt savā valstī. Tas tiek sasniegts divdesmit gados zemē, ko karš bija pārvērtis drupās un postažā.”

Diemžēl tagad arvien biežāk pierobežas rajonos atkal ir redzamas drupas un postaža, lai gan nekāds karš Latviju nav piemeklējis. Arī jaunais mācību gads parasti sākas ar ziņām par lauku skolu slēgšanu, nevis jaunu skolu atvēršanu. Tā nu arī Gārsenes pils stārķi nebija uzdevumu augstumos un nespēja sarūpēt pietiekami daudz bērnu, lai skola varētu turpināt darbu. 2015. gadā skola tika slēgta, iemesls nebija tālu jāmeklē, tas bija skaidri redzams fotogrāfijās no dažādu gadu skolas izlaidumiem: senāk katru gadu Gārsenes skolu pabeidza kupls bērnu pulciņš, bet pēdējā mācību gadā bija tikai divi absolventi… “Diemžēl cilvēku paliek arvien mazāk, lauki noveco. Jaunieši aizbrauc, bet veciem cilvēkiem jau bērni nedzimst,” stāsta bijusī Gārsenes skolotāja Dace Geida.

Iedzīvotāju skaita kritums ir vērojams gandrīz visā Latvijas teritorijā, bet attālos lauku novados to izjūt vissāpīgāk. Vēl 1987. gadā Latvijas teritorijā piedzima 42 135 bērni, bet pēc neatkarības atjaunošanas dzimstības līmenis strauji saruka, piemēram, 1995. gadā Latvijā piedzima vairs tikai 21 595 mazuļi. Tagad šai 90. gadu paaudzei pašai būtu jāsāk vairoties, bet demogrāfu prognozes nav iepriecinošas. Ja turpināsies līdzšinējās tendences un piepildīsies drūmās prognozes par lejupejošo spirāli, ap 2060. gadu Latvijā varētu būt tikai 1,2 miljoni iedzīvotāju.

Pievienot komentāru

Komentāri (49)

  1. Rīga daudziem ir tikai pagaidu starpposms. Pēc tam pavisam projām..

  2. Es labprāt ietu dzīvot uz laukiem! Bet kur tad ir tie lētie un tukšie īpašumi? Jā varbūt arī stāv mājas tukšas, bet kā pirkt gribētājs uzrodas, tā uzreiz iegriež skaitītāju. Redz tur blakus mežš, tur ceļš vai upe, skaista vieta gribu ntos k€. Visur tik stāsta, ka viss ir tukšs, bet īpašumiem tāpat turas kosmiskas cenas pret ienākumiem.

  3. Nesen biju kādā pagasta mājās, kur dzīvo dzimta 3 paaudzē. Tai apkārt ir ..tukšās 6 mājas …Uz skolu, bērnudārzu bērnus ved pa veļas dēlim līdzīgu bedrainu ceļu uz mazpilsētu… Kādreiz pagastā bijusi sava pamatskola, kas likvidēta, jo palicis maz bērnu. Tur bijusi arī proftehniskā skolā, kas sagatavojusi elektriķus un traktoristus. Sākoties šiem nabagmājas laikiem – 26 gadu laikā – abas skolas likvidētas un iedzīvotāju skaits pagastā samazinājiem par 1 000+ … Pagasts iekļauts novadā, kura centrs ir mazpilsēta. Novadā iekļauti pēc teritorijas lieli pagasti un mazpilsēta ar lauku teritoriju. Mazpilsētas vienīgā vidusskola ir arī vienīgā novadā, kas knapi spējīga nodrošināt skolēnu skaitu no 10-12.klasei, lai gan ir vēl viena pamatskola ar 50 skolēniem. Iespējams, ka 1.septembrī vidusskola kļūs par parastu pamatskolu … Padomju gados mazpilsētā bija vidusskola ar paralēlklasēm un profesionāli tehniskā skola. Tā jau pirms gadiem slēgta, jo nav gribētāju tādā …nomalē mācīties … Iedomājaties, cik daudz bērnu reiz bijis šodienas 1 novada teritorijā – 2 proftehniskās skolas, 2 pamatskolas un viena pilna vidusskola ar paralēlklasēm…

  4. par vēsturi no iekšām Atbildēt

    Latvijas lauku uzplaukumu savā grāmatā “Latviešu tautas piedzīvojumi” spilgti apraksta vēsturnieks Uldis Ģērmanis: “Līdz 1937. gadam laukos no jauna uzceļ ap 450 000 ēku. Brīvās Latvijas laikā laukaugu ražība pieaug par 30 – 40%, salīdzinot ar priekškara laikmetu. Neatkarības laikā sāk plašāk audzēt cukurbietes, un latvieši paši kļūst cukura ražotāji. Trīs Latvijas cukurfabrikas apgādā ne vien visu zemi ar cukuru, bet var vēl daļu izvest uz kaimiņu zemēm (piemēram, Igauniju). Jaunā valsts drīz vien atrodas sešu pasaules lielāko sviesta eksportētāju vidū. Tie ir tikai daži piemēri un nedaudzi skaitļi, kas stāsta par to, kas notiek, kad latvieši reiz iegūst iespēju brīvi dzīvot un strādāt savā valstī.
    —————————————
    Lielākais Latvijas UZPLAUKUMS bija tieši prezidenta un 3 x Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa laikā! Kārlis Ulmanis bija PIRMAIS Ministru prezidents – 1918.gada 18.novembrī. Šodienas pastalnieku “eksperti” nebeidz vaidēt par Kārļa Ulmaņa “diktatūru”, kas sākās 1934.gada 15.maijā, kad tika padzīta saeima, kurai tāpat kā šodien MAZ interesēja TAUTAS labklājība… Kārlis Ulmanis rūpējas par Latviju kā SAIMNIEKS – kurš PAREIZI uzskatīja, ka valsts PAMATS ir Latvijas lauki … TĀPĒC pat 1.klasnieks zina, ka Latvijā bijis tāds prezidents Kārlis Ulmanis, bet nezina, kas šodien ir Latvijas prezidents… Šodienas pastalniekiem atliek tik vāvuļot, kas TOREIZ bijis…jo šodien valsts novesta līdz kliņķim – ar visu ES finansiālo atbalstu …PARĀDU pilna pēcpuse …

  5. Skolā mums mācīja, ka demokrātija ir taisnīga, jo tā esot vairākuma vara. Bet, ja tā ir vairākuma vara – kā gan var būt, ka valsti formāli pārvalda un politiskos procesus virza aptuveni 0,1% pavalstnieku, jo apmēram tāds ir partijnieku īpatsvars mūsu kopējā balsstiesīgo pulkā?
    Ja Satversme – Valsts Pamatlikums neko nesaka par partijām un koalīcijām, bet skaidri norāda, ka “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”, bet tā kā tautas suverenitāte ir nedalāma un partija pārstāv tikai tautas daļu, tad kā iespējams, ka likums tiek pārkāpts un mūs pārvalda neliela ļaužu grupa?
    Patiesībā Latvijas (un daudzu citu valstu) vēlēšanu sistēma šādu iespēju nemaz neparedz. Ja esat ārpus partijām ar savu unikālo politisko piedāvājumu bez kādas partijas atbalsta vai vēlaties nobalsot par dažādu sarakstu cilvēkiem, tas nav iespējams, ja tā, tad kas liecina, ka pastāvošā iekārta jādēvē par demokrātiju?

  6. Mūsdienās aizvien vairāk cilvēku strādā attālināti kaut vai no meža vidus un Rungainis laikam iedomājas ka labība aug pilsētas parkā, ja saka ka par daudz ceļu laukos. Arī rietumos ir daudz mazo saimniecību un pieprasījums pēc eko produktiem aug.

    • brunču plandīšanas svētki Atbildēt

      Pabraukā pa Eiropas attīstītajām valstīm, visur dzīvo savās mājiņās, pelna ar savu mazo biznesiņu, tirgo ,veic savstarpējus pakalpojumus. Saglabātas tradīcijas un dzīvesveids tikai vēl mūsdienu tehnoloģijas nākušas klāt. Te valsts politika iznīcina valsti, tradīcijas , visu nacionālo.

  7. >08.11, tieši tā, braucot pa laukiem redz skaistas saimniecības, prieks un lai viņiem veicas. Tie, kam pie sienas nātres un satelīts…nu lūdzu, nevairojieties, bietes ar kapli neravēs un jūs nevajadzēs. Ir kooperatīvu ceļš, bet gudrie ar sliņķiem nekooperēsies un paši tie nekam neder

  8. Latvijas avīze kļūst par nekrietnu sugu.

  9. kurš tad to nabaga sugu tā apdraudējis?Tie kuri laukos strādā neko daudz nečinkst un nesūdzas.Pašiem vien to infrastruktūru jāuztur un labos dzīves apstākļus jārada.Lielākoties paši laucinieki jau savus bērnus,savu jauno paaudzi un nākotnes cerības aizšķūrēja uz pilsētu pēc vieglas dzīves,nevis mācīja art,sēt un govis slaukt.Un,ja pašam ap savu sētu slinkums nātres appļaut un māju sakārtot,tur neviens nav vainīgs

  10. tavam dnk slikātāk būt nevar. Varētu padomāt, ka laukos GODĪGI pelni maizīti………….

    • to Anonymous 23. aprīlis, 2017 08:07 Atbildēt

      Parūpējies vien par savu DNK. Būs visi Rietumu latviešu tautas draugi izņēmuši priekšā.

  11. Šodien zinātnieki runā par Globālu cilvēku pašdeģenerāciju. Galvenais iemesls, ka pāri par 70% cilvēku dzīvo pilsētās. Pilsētas ir ne tikai netīrs gaiss, hlorēts ūdens, mazkustīgs dzīves veids. Taču galvenais iemesls ir elektromagnētiskā netīrība. Šodien katram cilvēkam elektromagnētiskais apstarotājs ir vai nu somā vai kabatā. 20% telefona elektromagnētiskā starojuma saņem tieši galvas smadzenes. Ārpus visa galvas smadzeņu darbības traucējumiem, attīstības traucējumiem, elektromagnētiskie viļņi pa taisno ietekmē cilvēka DNK struktūru. Ārsti fiksējuši šokējošus faktus. Lielajās megapolisēs praktiski vairs nedzimst veseli bērni. Taču tieši globālists Rungainis apgalvo, ka ja latvieši nepācelsies uz pilsētu tad viņi izmirs, … bet ja pārcelsies tad kā apgalvo jaunākie zinātnieku atklājumi, latviešu bērni būs slimi, nespējīgi vairoties un izdzīvot. Kas arī ir globālistu mērķis.

  12. ja nespējat veidot kooperatīvus, maza saimniecība nevar pastāvēt un nav ko ļerkstēt tukšu.
    Poļi var audzēt, saldēt ogas, dārzeņus, marinēt meža sēnes u.t.t. čangaļi tikai ļerkstēt un dibināt vodkai muzeju

    • nemelo,miskaste , lopiskā atkritumu pilna mute..

    • Pats esmu kurzemnieks, bet man liekas tie tavi čangaļi (bet varbūt labāk Latgales cilvēki) šobrīd ir daudz uzņēmīgāki, dzīvespriecīgāki un kā vienmēr pret pasauli labestīgāki un veiksmīgāki. Varbūt viņus tik daudz neietekmē latviešu nenovīdība un nihilisms. (Atceries- mani ar Latgali šobrīd nesaista nekas.)

  13. tikai nez, ko tad rīs, ja visi sēdēs pilsētās un bankās, kupīras zupiņā un monētas desertā?

  14. Lauksaimniecībai Latvijā ir jāiznīkst gandrīz pilnīgi. Latvijas lauksaimniecība nespēj konkurēt ar subsidēto rietumvalstu lauksaimniecību. Pat Pierīgā ir lielas pamestas lauku platības. Pat Zemgalē ir lielas pamestas lauku platības. Lielās saimniecības vēl turas, bet arī tām ir jau ieklāta skuju taka. Latvijas augsne nav piemērota patreiz piekoptajai lauku apstrādei bez kūtsmēsliem. Augsne neatgriezeniski noplicinās. Arī minerālmēslu cenas ir nenormāli augstas.

  15. Lai novērstu pilsētu depopulāciju vajadzētu pārcelt valsts iestādes uz lauku rajoniem! Prezidents Varētu dzīvot Krustpils pilī! Saimu varētu pārcelt uz Daugavpili Ministrijas varētu darboties lielākāspilsētās -Liepājā,Ventspilī ,Rēzeknē,Kuldīgā ut.t. Dažādi valsts dienesti varētu apmesties mazpilsētās- Ogrē ,Preiļos ,Siguldā u.t.t.Un tad tā depopulācija izbeigtos pati par sevi! 🙂

  16. Interesanti ko pilsētā darīs lauku pensionāri.runga apgalvo ka pensiju vairs nebūs,ka būs jāstrādā līdz nāvei ( bezdarbam esot) .runga dod padomu veidot uzkrājumus ,droši vien tos noguldot bankās ,kur runga rīkosies kā pa savu kabatu ,tā par kā lavents,kargins,antonovs un citi veikli zēni.Ja nauda bankā pazūd ,tad pats esi vainīgs ,jo neizvēlējies īsto ,pareizo banku,tā pat kā balsojot vēlēšanās ,ja vēlāk esi vīlies ,tātad nobalsoji par neīsto partiju ,bet par ,,populistiem,,.

  17. Laimonis Jakobštants Atbildēt

    Nu re cik tālu jau esam tikuši! Lauku iedzīvotāji jau ir suga!?
    Tātad-pasaulē ir pieņemts apdraudētās sugas aizsargāt,saglabājot viņu apdzīvotās teritorijas neskartas. (Ceļus neremontējam,lai paliek viss dabīgs-līdz ar to mežus cirst nedrīkst jo tiek apdraudēta izmirsošas sugas dabīgā vide. Vēl paliek atslēdzama elektroapgāde, nekāda rakāšanās pa gāzes vadiem un citiem infrastruktūras objektiem nav pieļaujama.) Lai šī suga neizmirtu, tā ir obligāti jāatbrīvo no jebkādiem nodokļiem. Neiegūtos līdzekļus varētu pieprasīt no pasaules dabas fonda, vai tirgojot biļetes, lai pārējie cilvēki varētu aplūkot izmirstošo Latvijas laucinieku sugu.
    Cik tas ir pareizi cilvēkus iedalīt sugās? Kur ir cieņa pret tiem, kas dzīvo laukos?
    Man šķiet,ka raksta autors ir parādā atvainošanos lauku iedzīvotājiem par virsrakstu.
    Ar cieņu apdraudētās sugas pārstāvis
    Laimonis Jakobštants.

  18. Rungainis ir latviešu tautas kapracis, pie kam ne vienīgais. Viņš ir bankām pārdevies kangars ar iedzimtu naidu pret savu Valsti un tautu. Sadzīt visus cilvēkus divās trijās pilsētās ir baņķieru sapnis, jo tad strādājošie cilvēki būs spiesti katru vergu darbā pelnīto centu apgrozīt bankā, jo citi varianti nepastāvēs. Katrs pirkums veikalā vai citur saņemtais pakalpojums iet caur banku kura nokāš savu procentu. Ja nepastāv lauki, nepastāvēs tauta kā nacionālas valsts pamats. Cilvēki būs, bet ne vairs latvieši.Maldās tie kas uzskata, ka 2060. gadā būs vēl tāda Latvija pie patreizējā valdības politiskā kursa.

  19. Interesanti, no kurienes šis Kasparāns pats cēlies (uzvārds gan latgalisks), ja jau ticis līdz Rīgai, lauciniekus nodēvējis par apdraudētu sugu? Pie kuras “sugas” tu pats piederi: pie tās kas slīpē pilsētas
    asfaltu, bēg no fiziska darba, čupojas kafejnīcās, audzina bērnus bez fiziska darba un kuru ideāls ir izklaides, izklaides, izklaides! Kāpēc Latvijā lauki ir tukši, bet tepat Polijā vai Vācijā tie joprojām pilni?
    Tāpēc, ka mainoties varām, tie paši komunisti nokļuva pie varas un turpināja to pašu kolhozu lielražošanas principu, padzenot no zemes mazos zemes īpašniekus, kas nupat bija atguvuši īpašumus. Miglavs, Slakteris, Bruss, Kalvītis ar Brigmaņa u.c. svētību nodibināja ZSA, kuras ideologs Miglavs paziņoja, ka laukos cilvēku ir par daudz un visiem tur nebūšot ko darīt. Jo topošajiem lielsaimniekiem vajadzēja ES naudu, bet dalīties ar mazajiem ! Un viņi to nekaunīgi lobējot (ar MK noteikumu palīdzību) un mērķtiecīgi pārdalīja savā labā, spaidot mazos atbalsta saņēmējus un vēl paņirdzot: “mēs jau tie lielie ražotāji, bet jums sīkie, lauki ir tikai dzīvesveids!”. Tā bija un ir noziedzīga attieksme lauku politikā un pret laukiem vispār, kas joprojām turpinās (jo mums arī vajagot laukos 5% iedzīvotāju, kā citur Eiropā!) Vajag būt īpaši aprobežotam, lai neredzētu atšķirību, ko nozīmē 5% iedzīvotāju laukos Nīderlandē, Dānijā vai Vācijā un ko Latvijā! Lūk, jums arī atbilde! Varbūt kāds grib apstrīdēt?

  20. Paši mūsu bāleliņi iznīcināja laukus,slēdza cukurfabrikas,piekrita ES Latvijā neaudzēt cukurbietes,kaimiņvalstis to nedarīja,un tur lauki nav tik tukši.Un to Rungaini vispār nav ko klausīties,tas jau arī viens no valsts iznīcinātājiem.Žēl,tā mūsu bāleliņi tos miljonus sarausuši,un tagad nu gudri runā.!

  21. Skandināvu bankas planveidigi iznīcināja,Latvijas lauksaimniecību un zivsaimniecibu,preti sanemot darbaspeku kuru bērni kļūs par labiem vikingiem,vesture nekas nemainās ,mūsu virsraksti kā bija ,ta joprojam ir idioti.Meri parcietam ,un tomer tā nau verdzībā ,savi saimnieki ņirgājas par savu tautu ,vel labak par Stalina suniem.No skandināvijas pacinas nak,balini kas strādā te,savai vecai matei maizei naudu iedot knapi var.

  22. Es velos dzivot laukos,bet nav tadu lidzeklu lai to daritu…visi parpirceji prasa augstu cenu par zemi un nelielu majini,visi grib nopelnit…ari lopi japerk,sekla un tas pats zirgs maksa naudu…kreditu nedos,jo nebus patstavigu ienemumu,tadu iekrajumu ari nav,bet pa velti neviens ne ko nedod….

  23. Laukos var nopelnīt vienīgi pateicoties savai zemei- ražojot lauksaimniecības preci. Bet problēma ir lielveikali. Ja agrāk varēja tirgot savos mazajos uzņēmumos, tad tagad tas nav iespējams, jo lielveikalos var nopirkt stipri lētāk, līdz ar to saražoto preci nav kur likt, jo lai nodotu lielveikalā vajag anormālus kvantumus uzreiz un pa kapeikām.

  24. Nez kāpēc šādu rakstu raksta. Desmit divdesmit gadu atpakaļ avīzēs valdības vīri skandināja ; laukos par daudz cilvēku. Nākotnē laukus apstrādās daži procenti iedzīvotāju. Un radīja ekonomiskās šķēres, ka laukos izdzīvot mazajiem neiespējami. Vecie cilvēki saņem pensiju un spēj izdzīvot, jaunie bez papildus ienākumiem – nekā. Viss valdības atbalsts bija uz tūrismu, tikai gada garumā tas tūrisms nespēj lauku iedzīvotājus pabarot. Jaunie zemi izpārdod ārzemniekiem un dodas prom. Līdz ar to skolas, bērnu dārzi, ārstniecības iestādes kūst. Bet bez tām jauno cilvēku dzīve laukos nav iedomājama. Toties valdības vīreļi var sev uzsist uz pleca, Lauki apstrādāti, ievācam milzu ražas saindētu un minerālmēsliem bagātu produkciju, ko cilvēkiem lietot ir bīstami veselībai, bet šis ceļš iet tikai vienā virzienā, atpakaļ ceļa nav. Tie kas reiz tikuši no šāda darba vaļā, no jauna to neuzsāks, kaut zelta kalnus solītu. Un paaudžu pēctecība ir neatgriezniski pārcirsta.

    • ir skaitļi un ir "skaitļi" Atbildēt

      mums sludina to ko grib, noklusejot to ko negrib piemeram mums piesauc ka lauksaimniecibā nodarbināti 20-25 % iedzivotāju (kā nu kuro reizi tos skaitļus piesauc) kamer luk piemeram vācijā mazāk par 5%. un uzreiz pieliek secinājumu- zems darba ražigums, jāsamazina lauksaimniecibā nodarbinātie….
      bet ir jau ari reālie skaitļi- ja ņemam lauksimniecibā nodarbinātos pret lauksaimniecibā izmantoto zemi, tad pēkšņi izrādās ka mums uz vienu hektāri strādā 3-4 reizes mazāk ļautiņu nekā tani pūstošajā kapitālismā. tas liecina ka darba ražiba mums ir pat augstāka nekā tur, . tik lūk ar to samaksu, un konkuretspejigām cenām mums nu nekādi.
      mums sludina ka govis zem 10 nevar turet jo neatmaksājas, aizbraucu uz šveici tur standarta zemnieks 3-4 govis, ja ir 10 tad viš ir miljonārs…..
      jūtama starpiba, bet tur valsts palīdz nesalidzināmi vairāk neviss to vien domā kā noplēst vel kādu ādu pār acīm

  25. Lauku neveiksmes stāsta pamats: – Rungainisms. (Jo vairāk bankas ieraus nāsīs, jo tukšāki lauki)

  26. Ha,ha!grib laukos taut? Jaapalielina pilzeetaas nodoklis iipasumiem, vissatrisinaasies pats par sevi.Latviesi if elegant slaisti!man pie viena’s views ko domaa par mani Latvia if pagaatnee. Ha!ha!ha!

  27. Jāņonkols no laukiem. Atbildēt

    Kādreiz Rainis rakstīja: Tas Jaunais laiks, tas nenāks, ja ļaudis to nenesīs! Tas Jaunais laiks ir jānes tikai inteliģencei! Diemžēl cilvēki ir tādā neticībā, ka negrib atbalstīt nevienu vienkāršo cilvēku iniciatīvu. Viņiem ir jābūt vismaz Kārlim Ulmanim. Arī tad atradīsies cilvēki, kuri viņu nonievās. Tieši vienkāršajiem cilvēkiem klājas visgrūtāk, bet reizē viņiem ir vismazākās iespēja kautko aizsākt. Aktīvākā tautas daļa ir labāk iekārtojušies vai pat vispār emigrējuši tapēc viņi nav ieinteresēti kautko mainīt.

  28. Latvijas valsts ,tautas saknes bija laukos,viensētās.Nebūs lauku,nebūs latviešu tautas.

  29. Man nebus iebildumu ja tos valdibas cukas neredzesu vidzemes apkartne…..vini var ceret tad tikt sveika un nesmirdet pec puvusam olam……vinu smirdesana pat no televizora ekrana jutama………………

  30. Laucinieks. Neprecējies. Bez bērniem. Atbildēt

    Dzīvoju laukos. Esmu neprecējies. Bērnu nav un laikam nebūs, jo sievietes negrib dzīvot laukos. Sievietes salasījušās žurnālus grib dzīvot pilsētā, braukt ar glaunu mašīnu, ceļot pa ārzemēm….protams, par bagāta prinča naudu.
    Pašam pagaidām emocionāli grūti pamest laukus un vietu, kuri 100 gadu kopuši senči. Ir zeme un strādājot nopelnu labi, un tāpēc par materiālo pusi nesūdzos. Bet tas, ka apkārtnē nav cilvēku un lauki ir tukši – tas gan rada vēmi bēgt uz pilsētu pie cilvēkiem.

    • Tas tāpēc,ka pats uz tām cacām skaties,sievietes, kas prot novērtēt darbu negrozās apspīlētās kleitiņās uz spicenēm,un pielīmētiem gēla nagiem. Otra lieta, mūsdienās nevar paļauties,ka vīrietis spēs uz turēt ģimeni.Un jā, ir arī izaugusi paaudze,kura grib viegli nopelnīt.

      • Vai patiešām tu domā, kleitiņas un spicenes kādam svarīgas. Bet katrs jauns cilvēks, grib nopelnīt un labi nopelnīt. Un nav svarīgi, ka darbam jābūt vieglam. Jaunam enerģijas pietiek. Jauns spējīgs arī grūtam darbam. Domā- jaunie uz Eiropu skrien, lai pavēderi kasītu- nē! Viņi ir ar mieru strādāt. Bet līdz ar to viņš grib saņemt tiesības izmantot arī citu sastrādāto. Algu saņemt. Teica pensionārs.

  31. ja ja, latvji, balsojat tik par mums – tūdaliņiem, vicinasim karodziņus, dziedasim tautasdziesmiņas un dejosim pastaliņās made in China, ja gribesit ēst, tad mes jus vairs nezinam, tik maksajat un maksajat, ja ne atnaks krievi. Kur viņi ir, ja 26 gadus nav atnakuši? Būs bus, tik maksajat un neskataties uz musu darbiem, bet klausaties musu vardos.

    • dzintara parādnieks Atbildēt

      visi, kuri iebilst pret algu palielināšanu deputātiem ir kremlini. Visiem, kuriem nepatīk ceļi Latvijā ir troļļi. Kuri domā, ka valdība nestrādā un rauš naudu tikai sev ir ausaiņa kalpi. Latvija ir bagāto valstu klubiņā un neapliekamais minimums mums ir veseli 60 eiro!

    • Mēģini nakamreiz aiziet uz Saeimas vēlēšanām!

      • likumi ir tā iegrozīti, ka pati aiziešana uz vēlēšanam jau nozīmē veco zagļu ievēlēšanu !
        Palīdzēt var tikai Janvāris !

    • Jā mūs Latviešus staļins nevarēja iznīcināt izdzīvoja pat sibīrijas mežos bet mūsu pašu tā saucamie tautas kalpi panāca ka lbprātīgi pametam savu tēvu zemi

Draugiem Facebook Twitter Google+