Foto – Marta Purmale

Ļauj zirgam aiznest stresu. Kādu labumu veselībai sniedz jāšana 0

Mudrīte Grundule ilgi meklēja nodarbošanos, kas vienlaikus sniegtu nepieciešamo fizisko aktivitāšu devu ķermenim un prieku sirdij. Tradicionālie izkustēšanās veidi – aerobika, vingrošana trenažieru zālē un skriešana – šķita pārāk garlaicīgi un vienveidīgi. Taču, izmēģinājusi jāšanu, Mudrīte tik ļoti aizrāvās, ka iegādājās pati savu zirgu – skaistuli Basņu. Kur slēpjas jāšanas valdzinājums, un ko tā dod veselībai?

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem
Aivars Lembergs sašutis par kārtējo slogu uz Latvijas patērētāju kakla: “Tā mēs iegriezām Krievijai – pērkam dārgākus dārzeņus no Krievijas”
Kokteilis
Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj 10
Lasīt citas ziņas

“Zirgi mani piesaistīja jau bērnībā, patika dzīvnieku smarža. Vēlējos nopietni nodarboties ar jāšanu, taču visi staļļi atradās pārāk tālu no mūsu mājām,” atceras sabiedrisko attiecību aģentūras Prospero vadītāja Mudrīte Grundule. Pirms četriem gadiem, rīkojot kādam uzņēmumam ballīti kovboju stilā, Mudrīte meklēja, kur nomāt zirgus, un gluži nejauši atklāja, ka nieka septiņu kilometru attālumā no viņas tagadējās mājvietas ir stallis Ekvi. Pavērās iespēja īstenot bērnības sapni. Drīz Mudrīte stalli apciemoja kopā ar meitām, un visas trīs instruktora pavadībā devās izjādē. “Izmēģinājām, un mums ļoti iepatikās. Dvīnēm Rebekai un Marijai tolaik bija astoņi gadi, īstais laiks, lai pievērstos jāšanai. Sākām iet uz treniņiem. Tagad zirgu lietas meitenes ir ievilkušas tiktāl, ka katru brīvu brīdi steidzas uz stalli, smejos – gandrīz tur pārvākušās uz dzīvi. Sestdienās, svētdienās stallī ierodas izjādnieki, kuri vēlas pavizināties. Meitenes palīdz sagatavot zirgus: atved no ganībām, notīra, uzliek seglus un iemauktus, pēc pastaigas uzklāj zirgiem segas un pabaro. Pēc tam zirgu mierīgi atsoļo, vienkāršāk sakot, pastaidzina, jo dzīvniekam, tāpat kā cilvēkam, pēc fiziskas slodzes nepieciešama atsildīšanās. Beigās aizved uz stalli.”

Jāšana – tikai atpūta?

Tā parasti domā tie, kuri nekad nav jājuši. Patiesībā zirga mugurā var gan atpūsties un relaksēti baudīt apkārtējo ainavu, gan intensīvi trenēties. “Man pēc spraiga treniņa vienmēr sāp iekšstilbu muskuļi. Lai jājot gan zirgs, gan jātnieks justos komfortabli, pielāgojoties dzīvnieka kustībām, gurni jācilā uz priekšu un atpakaļ, gluži kā to videoklipos, pieķeroties pie bikšupriekšas, dara Maikls Džeksons. Aktīvi strādā vēdera preses, dibena un muguras muskuļi. Ar kājām stingri jāturas pie zirga – ir nodarbināti iekšstilbi un šenkeļi (apakšstilba iekšdaļas no ceļgala līdz pēdai). Zirgu sukājot ar birstēm, cilājot nebūt ne vieglos seglus un treniņu laikā strādājot ar pavadām, ir slodze roku muskuļiem. Jūtu, ka man tie kļuvuši stingrāki. Mugura visu laiku jātur taisna un jāsaglabā līdzsvars – darbojas mugurkaulu balstošie muskuļi. Protams, jāšana nav efektīvākais tauku dedzināšanas veids, taču man ar to pietiek, lai uzturētu sevi formā un labā noskaņojumā. Dodos jāt vismaz divreiz nedēļā.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Jāšanas sportam ir vairākas disciplīnas: šķēršļu pārvarēšana (konkūrs), trīscīņa, pajūgu braukšana un poniju jāšana. Mudrīte trenējas iejādē. “Tas ir graciozs un elegants jāšanas veids, kas piedāvā bezgalīgas pilnveidošanās iespējas. Jātnieks dod komandas, izmantojot noteiktas kāju un gurnu kustības un pavadas. Var, piemēram, mainīt dzīvnieka gaitu. Zirgam tās ir vairākas, atšķiras pēc ātruma, sākot no lēnākās, – soļi, rikši un lēkši. Arī katrai gaitai ir vairāki paveidi. Var izdarīt tā, lai zirgs apgriežas ap savu asi vai soļo sāniski. Izkopjot vadīšanas prasmes līdz pilnībai, iespējams panākt, ka zirgs gandrīz vai dejo. Augstākā pilotāža ir, kad izskatās – tikai izskatās! –, ka dzīvnieks visu izdara pats.

Iejāde ir māksla, kas prasa lielu pacietību, mērķtiecību un ilgus treniņus. Ar to ir tāpat kā ar dejošanu: var diezgan ātri iemācīties, piemēram, valša pamatsoli, bet, lai varētu skaisti virpuļot ballē, jāiegulda liels darbs. Regulāri trenējoties, mēneša laikā vai pat ātrāk var iemācīties jāt, doties ar zirgu pastaigā pa mežu, taču, lai pārliecinoši uzstātos ar priekšnesumu iejādes sacensībās, vajadzīgi gadi. Meitas kopš pagājušā gada piedalās sacensībās un bieži iegūst godalgotas vietas. Piemēram, Rebeka šogad izcīnīja otro un trešo vietu Kleistu iejādes kausā pirmajā shēmā bērnu konkurencē. Savukārt Marija ir daudzkārtēja mūsu staļļa Ekvi pasākumu čempione. Es pagaidām pēc lielām sacensībām netiecos, bet, lai novērtētu savu līmeni un izaugsmi, ik gadu labprāt piedalos vietējās, piemēram, šogad izcīnīju otro vietu iejādes pirmajā shēmā pieaugušo konkurencē. Tas motivē aktīvi pilnveidot jāšanas prasmes, un gribētu kādudien piedalīties arī augstāka līmeņa sacensībās.”
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.