Mobilā versija
+4.8°C
Aleksandrs, Doloresa
Sestdiena, 18. novembris, 2017
23. augusts, 2017
Drukāt

“Ļaujiet man būt optimistam!” LA saruna ar izglītības ministru Kārli Šadurski (20)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Jaunā mācību gada priekšvakarā sarunājos ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski.

 

Vai var teikt, ka nākamais mācību gads būs pēdējais mierīgais posms pirms 2018. gada 1. septembra, kad ieviesīs jauno izglītības saturu, sāks skolot sešgadniekus?

K. Šadurskis: Nākamais mācību gads patiesībā ir ļoti svarīgs. Tas būs sagatavošanās posms pirms pārmaiņām, kas bija vajadzīgas jau sen. Kā ir strādāt ar kompetenču saturu, to pilotprojektā jau nākamajā mācību gadā izmēģinās 100 skolas. Nākamā mācību gada laikā gatavosimies vēl kādām pārmaiņām, kuru īstenošana jau stipri nokavēta. Un tā ir skolu tīkla kārtošana. Jānovērš šī dīvainā situācija: Latvija no visām ES valstīm iegulda no valsts budžeta vislielāko procentu izglītībā, bet vienlaikus te skolotājiem ir viszemākās algas visā ES.

 

Taču nākamajā mācību gadā lielākā daļa skolēnu un skolotāju šo sagatavošanos uz savas ādas nejutīs. Tātad lielā mērā skolas vēl dzīvos pa vecam?

Tādu lielu normatīvu pārmaiņu, kas skartu skolēnus, tiešām attiecībā uz gaidāmo mācību gadu nav. Ir nelieli precizējumi attiecībā uz pedagogu algām, mērķ-dotāciju sadali utt. Lielākas pārmaiņas attiecas tikai uz skolotājiem, jo būs jauna kārtība kvalitātes pakāpju piešķiršanā.

 

Skolotāji atkal sūdzas par to, ka nezina, cik viņiem jaunajā mācību gadā maksās.

Kamēr ir spēkā princips “Nauda seko skolēnam”, pedagogi precīzi savu algu uzzina tikai tad, kad ir zināms skolēnu skaits skolā, kur pedagogs strādā. Indikatīvi gan summai vajadzētu būt zināmai, jo skolām ir zināmas skolēnu skaita prognozes, kas gan reizēm atšķiras no realitātes.

 

Kādas ģimnāzijas skolotājs ierosināja jums kā matemātikas doktoram pavaicāt, kā tas tā var būt, ka skolēnu skaits konkrētajā ģimnāzijā pieaug, slodze palielinās, bet alga samazinās?

Lai atrisinātu šo matemātisko uzdevumu, ir jāzina konkrētāki dati. Pieaugot slodzei, būtu jāpieaug arī atalgojumam, ja vien naudas sadale atalgojumam skolā vai pašvaldībā ir taisnīga. Pašvaldībā arī nākamajā mācību gadā vēl varēs skolotāju algām piešķirto valsts naudu pārdalīt starp skolām, taču ne vairāk kā sešus procentus no mērķdotācijas apjoma. No 2018. gada gan skolas saņems precīzi tik, cik tām pienākas, ņemot vērā skolēnu skaitu katrā skolā. Taču jau tagad pieņemti noteikumi par mērķdotāciju sadali, kas nosaka, ka visa mērķdotācija pašvaldībai jātur atsevišķā kontā un nauda no šā konta var plūst tikai uz izglītības iestādi. Tur nevar būt nekādas aizņemšanās, izlietošanas citiem mērķiem un pēcāk atdošanas. Tāpat noteikts, ka pašvaldības drīkstēs uzkrāt ne vairāk kā vienu procentu no mērķdotācijas. Gribam, lai mērķdotācija precīzāk atspoguļojas skolotāju algā.

 

Ministrija līdz šim neesot zinājusi, kā pašvaldība iztērē uzkrājumu. Vai tiešām tā var būt, ka jūs ilgstoši nezinājāt, kur paliek daļa no skolotāju algām paredzētās naudas?

Mēs neko nevaram izmainīt savā pagātnē, jo īpaši tajā laikā, kad es nebiju šajā iestādē. Tiklīdz problēmu identificējām, to risinājām.

Pievienot komentāru

Komentāri (20)

  1. KURŠ MINISTRAM NEĻAUJ BŪT OPTIMISTAM??? Nav šadurskis malacis, jo netiek galā ar ūdensgalvu Rīgu attiecībā par savām reformām!?? Kā var NEZINĀT, ka pašvaldības norauj skolotājiem algas???????? Ir pašvaldības, kas algas izmaksā ar novēlošanos?! Vai arī tas ministram nav bijis zināms??? KAS TAD MINISTRAM IR ZINĀMS IZGLĪTĪBAS JOMĀ??????????????? DARBINIEKU MINISTRIJĀ VESELA VARZA UN REZULTĀTS SKUMĪGS!!!!

  2. Ja vēl krietni samazinātu bezjēdzīgo “izglītībā nodarbināto” birokrātu skaitu, būtu jēdzīgs ministrs. Bet kamēr skolas slīks bezjēdzīgos papīru plūdos, laika īstam darbam un naudas skolotāju atalgojumam nekad nepietiks.

  3. Šveika optimisms!

  4. Malacis Kārlis Šadurskis.Ne jau visi komentētāji ir kompetenti, lai spriestu par izglītību.Tarkšķēt jau var.Un dažas pašvaldißas tiktiešām norāva skolotājiem algas! Ne jau ministra vaina.

  5. pazemojumi Alūksnē Atbildēt

    Es ļoti ceru, ka izglītības iestādes ir pietiekami tālu no partijas ķildām un koalīcijām.
    ———————
    Šadurskis dziļi maldās!Alūksnes novadā skolas ir tieši atkarīgas no pašvaldību partijām.Ja skolu atbalsta opozīcijas deputāti – skolu slēgs!
    Izpilddirektore kopā ar deputātiem rīko pazemojošas pārbaudes Alūksnes novada skolās, lai atrastu iemeslu slēgt skolu – piemēram nenojauktu putnu būri skolas elektrības stabā.Izpilddirektore ar piensaimnieces izglītību bez brīdinājuma ierodas skolotāju stundās un tās analizē!
    Pašvaldības rīkojas kā feodāļi viduslaikos, jo valdība nevar noteikt skolu tīklu.

  6. Alūksnes novada Liepnas vidusskolā – 1-12. klasēs 70 bērnu, Malienas pamatskolā 50- 60, ieskaitot Alūksniešus.Lepni dzīvojam!
    blata sistēma

    Da Alūksnē Dome un Izglītības pārvalde būs drīz visus izdzenājusi, atstājusi tikai blatņikus.Malienai līdz Alūksnei 7 km, bet skolu avārijas stāvoklī tur, un vēl bērnus pieved no Alūksnes, šķēŗdējot Valsts budžetu.
    Tajā pašā laikā slēdz skolas, kurās investēts pusmiljons

  7. baisa valsts…

  8. ” Ja skolu slēgs, labumu gūs cita pašvaldība, kas dabūs gan skolēnu, gan naudu. Tā ir netaisnība, kas būtu jānovērš.”
    Kāpēc tad jāveic skolu skaita samazināšana pirms atrisināta šī problēma?
    Ja vecāki jau tagad var izvēlēties sūtīt bērnu skolā no sešiem gadiem un arī turpmāk varēs nesūtīt , ja bērns “nebūs gatavs”, kāpēc vajadzīga kaut kāda masveida pāreja uz apmācību no sešu gadu vecuma?

  9. Neļaujiet man būt pesimistam!

  10. Kāds nolūks pilotprojektiem? Lai bez analīzes ieviestu stulbumu!

  11. Lozungu skaitāmā ūdensgalva, kas ignorē sen zināmo, pirms kaut ko dari, apdomā galu!

  12. Nespēja kaut ko mainīt valsts galvaspilsētā, bet eksperimentēt ar tā jau apdalītajiem, nav stipruma pazīme.

  13. Domādams neizdomāsi, ko vēl var sagaidīt no šī ministra. Laiks laikam tā kā būtu atkāpties

  14. Kāda jēga no pilotprojekta, ja jau iepriekš viss ir izlemts, negaidot nekādu pieredzes apkopojumu un izvertējumu. Acu aizmālēšana un naudas izšķiešana.

Draugiem Facebook Twitter Google+