Kārlis Šadurskis.
Kārlis Šadurskis.
Foto: Karīna Miezāja

“Ļaujiet man būt optimistam!” LA saruna ar izglītības ministru Kārli Šadurski 20

Jaunā mācību gada priekšvakarā sarunājos ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

Vai var teikt, ka nākamais mācību gads būs pēdējais mierīgais posms pirms 2018. gada 1. septembra, kad ieviesīs jauno izglītības saturu, sāks skolot sešgadniekus?

K. Šadurskis: Nākamais mācību gads patiesībā ir ļoti svarīgs. Tas būs sagatavošanās posms pirms pārmaiņām, kas bija vajadzīgas jau sen. Kā ir strādāt ar kompetenču saturu, to pilotprojektā jau nākamajā mācību gadā izmēģinās 100 skolas. Nākamā mācību gada laikā gatavosimies vēl kādām pārmaiņām, kuru īstenošana jau stipri nokavēta. Un tā ir skolu tīkla kārtošana. Jānovērš šī dīvainā situācija: Latvija no visām ES valstīm iegulda no valsts budžeta vislielāko procentu izglītībā, bet vienlaikus te skolotājiem ir viszemākās algas visā ES.

CITI ŠOBRĪD LASA

Taču nākamajā mācību gadā lielākā daļa skolēnu un skolotāju šo sagatavošanos uz savas ādas nejutīs. Tātad lielā mērā skolas vēl dzīvos pa vecam?

Tādu lielu normatīvu pārmaiņu, kas skartu skolēnus, tiešām attiecībā uz gaidāmo mācību gadu nav. Ir nelieli precizējumi attiecībā uz pedagogu algām, mērķ-dotāciju sadali utt. Lielākas pārmaiņas attiecas tikai uz skolotājiem, jo būs jauna kārtība kvalitātes pakāpju piešķiršanā.

Skolotāji atkal sūdzas par to, ka nezina, cik viņiem jaunajā mācību gadā maksās.

Kamēr ir spēkā princips “Nauda seko skolēnam”, pedagogi precīzi savu algu uzzina tikai tad, kad ir zināms skolēnu skaits skolā, kur pedagogs strādā. Indikatīvi gan summai vajadzētu būt zināmai, jo skolām ir zināmas skolēnu skaita prognozes, kas gan reizēm atšķiras no realitātes.

Kādas ģimnāzijas skolotājs ierosināja jums kā matemātikas doktoram pavaicāt, kā tas tā var būt, ka skolēnu skaits konkrētajā ģimnāzijā pieaug, slodze palielinās, bet alga samazinās?

Lai atrisinātu šo matemātisko uzdevumu, ir jāzina konkrētāki dati. Pieaugot slodzei, būtu jāpieaug arī atalgojumam, ja vien naudas sadale atalgojumam skolā vai pašvaldībā ir taisnīga. Pašvaldībā arī nākamajā mācību gadā vēl varēs skolotāju algām piešķirto valsts naudu pārdalīt starp skolām, taču ne vairāk kā sešus procentus no mērķdotācijas apjoma. No 2018. gada gan skolas saņems precīzi tik, cik tām pienākas, ņemot vērā skolēnu skaitu katrā skolā. Taču jau tagad pieņemti noteikumi par mērķdotāciju sadali, kas nosaka, ka visa mērķdotācija pašvaldībai jātur atsevišķā kontā un nauda no šā konta var plūst tikai uz izglītības iestādi. Tur nevar būt nekādas aizņemšanās, izlietošanas citiem mērķiem un pēcāk atdošanas. Tāpat noteikts, ka pašvaldības drīkstēs uzkrāt ne vairāk kā vienu procentu no mērķdotācijas. Gribam, lai mērķdotācija precīzāk atspoguļojas skolotāju algā.

Reklāma
Reklāma

Ministrija līdz šim neesot zinājusi, kā pašvaldība iztērē uzkrājumu. Vai tiešām tā var būt, ka jūs ilgstoši nezinājāt, kur paliek daļa no skolotāju algām paredzētās naudas?

Mēs neko nevaram izmainīt savā pagātnē, jo īpaši tajā laikā, kad es nebiju šajā iestādē. Tiklīdz problēmu identificējām, to risinājām.