Mobilā versija
Brīdinājums +5.1°C
Leonīds, Leonīda
Piektdiena, 20. oktobris, 2017
11. oktobris, 2017
Drukāt

Pārcēlās prom no Latvijas, jo nezināja krievu valodu. Saruna ar Valdu Liepiņu (63)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Valda Liepiņa ir uzaugusi Austrālijā, strādājusi tur par žurnālisti un Latvijas atmodas laikā bijusi viena no Latvijas Tautas frontes nodaļas dibinātājām Melburnā. Pēc neatkarības atjaunošanas pārcēlusies uz dzīvi Latvijā un septiņus gadus strādājusi dažādos projektos. Uz Luksemburgu Valda aizbrauca laikā, kad šeit krievu valodas nezināšanas dēļ nav varējusi atrast savai pieredzei piemērotu darbu.

Luksemburgā Valda strādā Eiropas Komisijas tulkošanas ģenerāldirektorātā, vada angļu tulkotāju nodaļu, taču pirmos piecus gadus vadījusi latviešu tulkotāju nodaļu. Valda ir bijusi klāt pie asociācijas “Luksemburga – Latvija” dibināšanas, un mūsu saruna ritēja tieši par to.

Izlasīju asociācijas “Luksemburga – Latvija” mājas lapā publicēto aptauju “Kuri asociācijas pasākumi ir vissvarīgākie?” un uzzināju, ka valsts svētku kopīgu svinēšanu par vissvarīgāko uzskata 60 procenti aptaujas dalībnieku, pulcēšanos Līgo vakarā – 11,7 procenti; tikpat daudzi izvēlējušies atbildi “Ziemassvētku pasākums visai ģimenei” un “Kora Adventa/Lieldienu koncerts”, bet katrs divdesmitais – atbildi “cits pasākums”. Bet kādi bija asociācijas paši pirmie veikumi?

V. Liepiņa: Pie asociācijas dibināšanas ierosinātājiem jāmin ES eksperts statistiķis Pēteris Veģis, kas izveidoja pirmo biedrības kodolu, kā arī Latvijas goda konsuls Luksemburgā Anrijs Dītrihs, kurš vēlējās veicināt sadarbību starp luksemburdziešiem un latviešiem. Tika iecerēts, ka asociācija “Luksemburga – Latvija” rīkos dažādus kultūras un ekonomikas pasākumus. Kad 2008. gadā mums bija doma dibināt nedēļas nogales skoliņu latviešu bērniem, Anrijs Dītrihs aizlika labus vārdus pašvaldībā, un telpas varējām īrēt par ļoti draudzīgām cenām. Tika nodibināta arī folkloras kopa “Dzērves”. Biedrības paspārnē noritēja arī balsošana Saeimas vēlēšanās. Kopš 10. Saeimas vēlēšanām, kad Luksemburgas latvieši pirmo reizi varēja tur balsot, esmu bijusi iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēde. Goda konsuls mums atvēlēja savas mājas garāžu, pirms vēlēšanu dienas uz turieni atbrauca darbinieki no Latvijas vēstniecības Briselē pārbaudīt iecirkņa drošību. Urnas vēlēšanām Anrijs Dītrihs sagādāja no vietējās pašvaldības. Pie mums sabrauca balsot arī latvieši no Freiburgas, no Strasbūras.

12. Saeimas vēlēšanas jau notika citur. Mūsu kora “Meluzīna” mēģinājumi norit Luksemburgas Skautu zālē, un bija iespēja tās telpas noīrēt arī Saeimas vēlēšanām.

Asociācija īsti aktīva kļuvusi pēdējos trīs gados. Tās vadītāja un Eiropas Latviešu apvienības priekšsēža vietniece Elīna Pinto ir ļoti sekmējusi biedrības virzību. Mēs esam atraduši labu darbības modeli – strādājam projektu grupās. Tā, piemēram, viena grupa rūpējas par līdzdalību Ziemassvētku labdarības tirdziņā. Luksemburgā pirmās Adventes nedēļas nogalē darbojas liels labdarības tirdziņš, kur ir ap 60 stendu. Baltieši piedalās kopā vienā stendā, tur tiek pārdotas arī no Latvijas atvestās preces. Ap Sieviešu dienu ir Rozas Luksemburgas vārdā nosaukts tirdziņš un arī kāds koncerts. Ir arī Austrumeiropas kinofestivāls “Cineast”, kur rāda filmas par Latviju, par to rūpējas cita projektu grupa.

Kādas Latvijas preces luksemburdziešiem tirdziņos patīk pirkt?

Labi kotējas Vecpiebalgas porcelāns, un šīs krūzes tagad pārdod arī Luksemburgas veikalos. Tāpat cilvēki pērk “Laimas” šokolādi un dažādas lietiņas Ziemassvētku dāvanām. Mūsu mērķis ir popularizēt latviešu kultūru Luksemburgā, taču reizēm tajā ņudzeklī diezgan grūti to izcelt. “Dzērves” parasti piedalās, koklē, taču, ja zāles otrā galā novietots krievu stends, kur cienā par brīvu ar šņabi un spēlē akordeonu, sacensties ir diezgan grūti.

Lasīju, ka asociācija rīko arī vasaras nometnes jauniešiem.

Jā, pagājušogad mani uzaicināja, lai pastāstu, kā uzaugu ārpus Latvijas Austrālijā un kā mēs tur rīkojām politiskās demonstrācijas.

Nākamgad Dziesmu svētkos piedalīsies arī koris ar interesanto vārdu “Meluzīna”. Ko tas nozīmē?

Meluzīna luksembur­dziešu teikā ir noburta princese ar skaistu balsi, viņa katru sestdienas vakaru pārvērtās par nāru. Mums ir tuva Baltijas jūra, un vēl kora nosaukumā vēlējāmies parādīt arī saikni ar Luksemburgu. Jo valsts ir bijusi pret mums tiešām labvēlīga. Kori izveidojām pirms Latvijas 2013. gada Dziesmu un deju svētkiem. Korī ir ap 50 – 60 koristu, kuru vidū ir arī citu tautību cilvēki. Vispirms jau tie ir vīri, kuri apprecējuši latviešu meitenes, taču ir arī cittautieši, kuriem vienkārši patīk dziedāt. Repertuārā ir pārsvarā latviešu melodijas, un vienu otru dziesmu dziedam arī luksembur­dziešu valodā. Cittautieši ļoti gaida Dziesmu svētkus. Nav jau pasaulē daudz nāciju, kam ir šādi svētki.

Austrālijā esmu korī dziedājusi kopš 12 gadu vecuma. Kad pirms pāris gadiem apciemoju savu kādreizējo diriģentu Viktoru Bendrupu, palūdzu, vai viņš var iedot “Meluzīnai” notis dažām Ziemassvētku dziesmām. Interesanti, ka dažas dziesmas, ko tiku dziedājusi pirms 45 gadiem, tagad atgriezušās Latvijas koru dziesmu repertuārā. Piemēram, “Mūsu tēvs debesīs”, “Tev, dārgā Tēvija”. Par to ir ļoti liels gandarījums.

Ko tu novēli Luksemburgas latviešu sabiedrībai nākotnē?

Savā darbavietā bieži vadu komandas saliedēšanas pasākumus. Viens no veidiem ir mudināt: “Ļaujieties domas lidojumam bez ierobežojumiem un stāstiet, ko jūs vēlētos!” Ja tu jautā ko līdzīgu, novēlu, lai piepildītos sapnis par baltiešu namu Luksemburgā, kur būtu mēģinājumu zāle, birojs, varbūt veikaliņš. Tāpat kā Austrālijā Melburnā un citās lielākajās pilsētas ir latviešu nami, kur ienākot ikviens apzinās – tas ir mans nams! –, es vēlētos, lai arī Luksemburgā būtu tāds nams, kas simbolizē “Mazo Latviju” un “Mazo Baltiju”.

Publikāciju projektā "Globālais, tomēr latvietis" finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Publikāciju projektā “Globālais, tomēr latvietis” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (63)

  1. No ASV to Dr. Aiskule Atbildēt

    Kriev valoda bij uzspiest Latvijaa ka officiala valod no 1944 likdz 1991. 50 gadus latviesh valodu tik mazak lietot kas ir slikt prieksh valodu. Svareeg ka valodu ir lietot jo valoda ir dzive un mainas mazulietu vislaik. Mani vecakii uzaug breeva Latvija un vini neprot krievisk. Man ir vien masica kas macijas krievisk unverstata bet savadak neesmu satic mana gimene — startp onkoliem, tantam utt nevien kas varej runat krievisk. Papras citam bet es neesmu satikus starp trimdas latvieshiem cilvek kas runaa krievisk. Laikam bij kads kas runaj bet vesel paaudze dzimus neatkareegos laikos teeshprat nemacijas krievisk jo bij atbreevot no imperijas. Mana gimene vini runaj francisk jo gaj uz franchu lycee un vacisk. Tapec Dr. Aiskule, Jus informacija nav pavisam pareize.

    • No ASV: Latvieši ne tikai runāja krieviski, būdami Krievijas cariskās imopērijas Baltijas guberņas sastāvā [sen PIRMS 1939./1940. gada pārmaiņām], bet vēl 19.-ajā gadsimtā, kad un ja bija izdevīgi, pārgāja PAREIZTICĪBĀ! Un arī tie, kuri uzauga starpkaru Latvijā, prata krieviski. Tā kā – nevajag tēlot, ka starpkaru Latvijā, saproties, visi latvieši apmeklēja franču licēju un savos smalkajos kulturēlajos salonos savā starpā sarunājās klusinātā, bet perfektā franču valodā!

  2. Šajā stāstā izlaista svarīga nianse: PAT, ja šī Austrālijas latviete būtu zinājusi krievu valodu, vai viņa Latvijā spētu nopelnīt TIKPAT, CIK LUKSEMBURGĀ??? Un, vai alga Latvijā ar visām krievu val. zināšanām atbilstu viņas algai Austrālijā??? Otra svarīga nianse: cik tieši perfekta un nevainojama ir šīs Austrālijas latvietes LATVIEŠU VALODA? – Mēs te zinām vismaz vienu ASV latvieti un vienu Kanādas latvieti, kurām ar to latviešu valodu tā ir, kā ir, lai gan ne vienai, ne otrai nav aizliegts uzstāties masu plašsaziņas līdzekļos! Treša svarīga nianse: latvieši ir runājuši krieviski vēl ilgi PIRMS 1939./1940. gada pārmaiņām valstī. Daudzi devās bēgļu gaitās uz Krieviju, daudzi – Krievijā studēja vai dienēja.

  3. … … …taču, ja zāles otrā galā novietots krievu stends, kur cienā par brīvu ar šņabi un spēlē akordeonu, sacensties ir diezgan grūti. —- kādā sakarā šāds stends? Varat paskaidrot?

  4. Tas ir vairāk kā nožēlojami, ka latvieši spiesti pamest savu zemi tikai tāpēc, ka neprot krievu valodu.

    • Cik izdevīgs attaisnojums tam, ka latvieši pamet Latviju, ne? – Varbūt tomēr pamet Latviju, ka citur var vairāk nopelnīt – PAT nezinot vietējo valodu un strādājot darbos, kur valodas zināšanas nav nepieciešamas, proti, lasīt sēnes, plūkt vistas, mazgāt traukus, u.t.t. [un es te nebūt nenoniecinu šīs nodarbošanās, kas mums pārējiem sagādā ērtības!]

    • Ja kundzīte nezināja krieveļu valodu, varēja braukt uz Kuldīgu. Te ir pieci krievi un visi runā latviski. Noteicošais jau laikam bija atalgojums un to īstenajai latvietei vajadzēja godīgi pateik.

  5. Tas jau nav tikai ārzemju latviešiem. Arī jaunai paaudzei tā ir problēma jau. Man jaunāko brāli ar daudzas vietas Rīgā izbrāķēja jo nemācēja tekoši krieviski. Tas ka bez problēmām runā angliski un vāciski – tas nevienam neinteresē. Kas cits atliek – valsts iestādes pa 400 … 500 uz rokas vai ārzemes.

  6. ak ta lomu darba vietas valsts izvēlē nespēlēja atalgojuma līmenis, bet gan RU valodas nezināšana?:) nu to jau tagad var labot, tajās institūcijās ir daudzveidīgi kursi, arī RU

  7. Es vairs nevar izsturet. Ja cilvek spej izlaseet rakstu aveeze, vai nevaret atstat kommentu latvisk lai es ar varetu saprast. Savadaak ir loti kaitinosh.

    Esmu dzimus Amerikaa Latviesh vecakiem. Nebij uz latviesh skolu jo nebij latvieshu skolu kur uzaug (bij tikai kad 25 cilveki ieskaitot manu gimeni. Dzivoj 3 gadus Francija un Italija un runa tas valodas diezgan lab un ar pavadeeju 6 menesh Vacija un spej ar mazliet runat vacisk. Es nevar iedomat kautkur braukt pat ciemoties ja nezinat kaa pieklajeegaa veidaa kommunicet ar iedzivotajiem. Es nemaz neiet ara no hotelu un pat nekapt ara no lidmasheenu. Tie kas spej taa dzivot! bez tautu valodu eestneeba nedzivo tai tauta kur vini atrodas bet pa gais kaut kada fantazeeja.
    Pie tam — lielaka dal latvieshi nerunaj krievisk pirms viniem bij piespiest kad kriev okkupacija sakas. Manaa gimenei runaj vacisk un francisk. Nekad nesatik latviete Amerikaa kas runaj krievisk. Varbut bij kads bet tad vinam nebij ar ko runat un taa neviens nemaz nezinaj ka vini runaj krievisk. Varbut bij kads. Es viniem nepraseeju. Bet katra gadejuma var apsoleet ka bij kautkas loti neparast.

    • Especially for the reader from America. Forgive me, but it is noticeable that you did not go to the Latvian school. The fighters for the purity of the Latvian language are sure to get hooked to you because of grammatical errors. I also did not go to the Latvian school and prefer to write comments in my native language to avoid unnecessary quibbles. So you better write in English. You were born and grew up in America and you have a lot of stereotypes. Yes, it’s normal for America to not know the Russian language. And for Latvia, Russian is not a foreign language, so that our concerned nationalists are not talking about this. Russian language on this territory existed for centuries!

      • Russian was used between 1710 (occupation of Riga after the Swedes lost the Northern war) until 1918, roughly for two centuries. Livonia never used Russian before 1710; neither did Latvia after 1918. Historically two centuries are quite insignificant. But now mother Russia cries for her prodigal sons scattered across foreign countries and not knowing where they belong, and what is their mission.

        • Moderatori – kozli! Zdesj bil moj kommentarij! Nu i gde on? Istorija Livoniji dlja vas teperj toze tabu?! A danj kto platil polockim knjazjam?
          Russkij jazik zdesj prisutstvoval mnogo vekov, etogo vam skritj ne udastjsja!

  8. Latvijas avīze,kad sāksit domāt par latviešiem,par mūsu valodu,par mūsu Latviju?Vai jums visiem neliekas,ka sen jau bija laiks šīm šaurajām pierītēm iemācīties mūsu valodu?Kādi kangari ir jūs nopirkuši?Kas maksā jums aldziņu?

    • Nagovarivaete vi na gazetu. Da oni toljko o vas i dumajut!

      Kstati, a pochemu vi schitaete, chto Latvija prinadlezit toljko vam? Chto, drugije ljudi zdesj ne zivut? Ili vi ne schitaete ih ljudjmi?!

    • Iemācīties es spētu, bet es esmu fanātisks krievnacists.

      • A ti sam to kto? Razve ne fanatik? Razve ne nacist?! Ti vedj imenno takoj!

        Prekrati vorovatj chuzije niki, suka! Ne ustanu povtorjatj!

      • Es domāju, ka viņa var iemācīties, bet tas sava veida protests. Un to dara daudzi latvieši, tāpat krievi. Bet ir atšķirība, viņi dzīvo Latvijā. Un kad aizbrauc uz ārzemēm tad sauc sevi par latviešiem. Jo krievijā viņus arī vairs viņu neuzskata par krieviem. Ja nu vienīgi kiseļova raidijumā. Paši latvieši savā ziņā esam vainīgi ,jo ir daudzi kuriem skolā vienkārši iesista tā valoda galvā un neko citu viņš nemāk. Daļai krieviem tas pats, vispār nekas. Un tad te sākās. Bet latvietis ir tolerants un līdz ar to sākas visas problēmas. Kad vecais padomju gada gājums aizies arī problēma atrisināsies. Un krievijas tirgus ir liels ,bet neprognozējams. Tads pats tirgus ir otrā pusē, bet daudz maz prognozējams. Un kurš būs ar laiku vinētājs, spriediet paši.

  9. Nu dārgie drugari,būs vien jūs kaut kur jāsūdz,jo tas jau ir par traku.Cenzors mainījies?

  10. Varēja jau Bolderājā par kādu namu apsaimniekotāju vai Latvijas dzelzsceļā..tur nu pilnīgi mierīgi var iztikt bez tās okupantu valodas!

    • Na LDZ bez russkogo nikak! Otraslivije standarti nado znatj i uchitjsja postojanno, esli hochesh bitj professionalom! Sorry, no specialjnaja literatura na russkom. Uzas pravda?!

      Prekrati vorovatj chuzije niki, suka! Ne ustanu povtorjatj!

  11. Vai Valda tiešām ir tik liela zaķu pastala, ka no vaņkām nobijās, jeb īstenība viņa ir naudas kāra un to lietoja tikai kā iemeslu?

  12. A v Avsralii eta baiba viucila jazik avstralijskih aborigenov?

  13. Nu i bļuznī!

  14. Nu i bļuznī, piedodiet!

    • Nekas nav izdomāts-pilnīgi ticu,jo jaunieši līdz 25.gadiem,slikti zin krievu valodu,tādēļ darbu atrast gandrīz neiespējami,absurds-Latvijā jāzin krievu valoda labā līmenī.Šai kundzei arī ir problēmas,sviests.Vēl krievi d….,ka viņi ir apspiesti.

      • Svetochka! Eto prosto dialektika takaja, nichego lichnogo – toljko biznes. Kogda u vas rjadom takoj ogromnij rinok – eto prosto trebovanije rinka. Hoteli kapitalizm – poluchite!

  15. “Mūžu dzīvo – mūžu mācies !” Ja pat Austrālijas pamatiedzīvotāji aborigēni nekur no dzimtenes projām nepārceļas, jo spēj iemācīties angļu valodu, tad tak’ arī Liepiņ’ madam varētu nedaudz smadzenes pakustināt. Acis darba izbijās – galva darba nebijās. Pie darba, madams un kungi, pie darba Tēvzemei un brīvībai, nevis globālismam un amerikanizācijai.

  16. Pretīga LA politika Atbildēt

    LA redakcija neļauj parādīties nevienam viedoklim par patriotiskām tēmām (piem: raksts”Politologs: “Vienotība” ar valodas ideju turpina ieturēt ceļu “pa skuju taku;”” raksts “Pēc trim gadiem vidusskolām būs jāpāriet uz mācībām latviešu valodā” – tika pārtraukta viedokļu izteikšana utt), bet tanī pašā laikā atļauj kaut kādam garīgi slimam svešzemniekam (Anonymous, grafists) rakstīt kaut kādā nesaprotamā valodā bez tulkojuma (gan ar latīņu burtiem, gan kiriloicā)!? Vai jūs – “patriotiskie” LA darbinieki – neesat sev pretīgi? Vai šis slimais ārzemnieks (Anonymous, grafists), kuŗš regulāri piesmej mūsu valsts valodu, ir drošības dienestu “sabiedrības temperatūras mērīšanas projekts(?),” ja jau jūs netiekat galā ar šo slimnieku? Ja šis , smadzenēs slimais (Anonymous, grafists), nav drošības dienestu projekts, tad tas ir jūsu pašu izlolots, lai kacinātu tautu un pelnītu klikšķus. Pretīgi un baisi, ja cilvēki, kuri sevi sauc par patriotiem,” īstenībā ir naudaskāri kampēji, kuriem nospļauties par kultūrām, par identitāti. Pretīgi!

  17. Vai jus, LA redakcija, sev neesat pretīgi, kad skataties spogulī? Atbildēt

    LA redakcija neļauj parādīties nevienam viedoklim par patriotiskām tēmām (piem: raksts”Politologs: “Vienotība” ar valodas ideju turpina ieturēt ceļu “pa skuju taku;”” raksts “Pēc trim gadiem vidusskolām būs jāpāriet uz mācībām latviešu valodā” – tika pārtraukta viedokļu izteikšana utt), bet tanī pašā laikā atļauj kaut kādam garīgi slimam svešzemniekam (Anonymous, grafists) rakstīt kaut kādā nesaprotamā valodā bez tulkojuma (gan ar latīņu burtiem, gan kiriloicā)!? Vai jūs – “patriotiskie” LA darbinieki – neesat sev pretīgi? Vai šis slimais ārzemnieks (Anonymous, grafists), kuŗš regulāri piesmej mūsu valsts valodu, ir drošības dienestu “sabiedrības temperatūras mērīšanas projekts(?),” ja jau jūs netiekat galā ar šo slimnieku? Ja šis , smadzenēs slimais (Anonymous, grafists), nav drošības dienestu projekts, tad tas ir jūsu pašu izlolots, lai kacinātu tautu un pelnītu klikšķus. Pretīgi un baisi, ja cilvēki, kuri sevi sauc par patriotiem,” īstenībā ir naudaskāri kampēji, kuriem nospļauties par kultūrām, par identitāti. Pretīgi!

  18. Man sapnis ir redzēt krievu valodu gandrīz izzust no Latvijas. Tad varētu atgriezties tādi cilvēki, ka Liepiņas kundze, kas būtu nesalīdzināmi lielāks ieguvums, ka visi tie, kas spītējas un atsakās lietot/iemācīties latviešu valodu.

  19. stulbiem cenzoriem!!!!! 😀

  20. rakstā nekas nav paskaidrots par virsraksta apgalvojumu. Varbūt apzināti meli.

  21. skaidrs, kādā tieši jomā šī izglītotā kundzīte darbu dēļ krievu valodas nezināšanas nevarēja atrast????? Vai tad lai darbotos ar angļu valodas lietām Rīgā obligāti krievu valoda ir neapejami vajadzīga?????? Kārtēja “īsteno dzintarlatviešu” viltus ziņa visā savā stulbumā, laikam! Ja portālā tikai daļa no raksta, tad virsraksts ir fascinējoši stulbi maldinošs!!!!! Jo neko neizskaidro, kādēļ, kādā jomā un apstākļos nekādi darbu nevarēja atrast (ja tā vispār ir taisnība……).

  22. …… Immigranti vsegda ostajutsja immigrantami, ….
    Tieši tā ,krievs, un tu esi uzskatāms pierādījums.

    • Nu a ti togda – zivoje dokazateljstvo vashego presmikanija perd vsem zapadnim! Baba Vaira toze ne znaet russkogo jazika, i nichego, ej normaljno.

  23. Ah, ah, kakaja tragedija. Babushke ne dostalosj mesta sredi chinovnikov, uzas, uzas. Immigranti vsegda ostajutsja immigrantami, uvi. I russkij jazik zdesj ni prichom!

    • Un kas tad būtu pats vectētiņš grafists vai, precīzāk, ģeds grafists, ja ne migrants vai migranta atvase? Valda runā gan angliski, gan latviski, turklāt brīvi runā, citādi nevarētu vadīt latviešu un pēc tam angļu tulkotāju nodaļu. Un tas liecina par viņas attieksmi gan pret Austrāliju, gan Latviju. Bet ģeds grafists nav papūlējies iemācīties tās valsts valodu, kuras portālā grib kaut ko žultainu iekomentēt. Lai gan no kiriļicas ir pārgājis uz laķiņicu))

      • Vot ze tupoj! A kak ze ja chitaju vashi kommentariji?! Bez znanija latishskogo jazika? Vihodit, vsjo taki znaju. A na latinicu pereshol potomu, chto vi, suki, russkij jazik zabanili, padli!

    • Mēs, letiņi, esam lingvistikas ģēniji! Jo spējam saprast nezināmā valodā ar nepareiziem burtiem rakstīto. Tas laikam ir instinktu līmenī. Un kamēr mēs ar to leposimies, utaiņu impērija mūsu galvās būs goda vietā …

      • Muusu karogs ir vaajonis ar pakaapenisku pampalizeeshanos.
        Krievu valoda ir viena no ANO …. OFICIALAJAAM VALODAAM … un tas ir normaali, ka, jo vairaak valodu cilveeki zin, jo tuvaak civilizaacijai – a shite navajag – vaajoniski-changaliski, un partkoms visu, kas aarpusee, bauriem izskaidros.

        • Tāmnieks/luterānis Atbildēt

          Šoreiz Tu šauj ar lielgabalu pa mušām!
          Latviešu valoda ir viena no oficiālajām ES valodām, turklāt viena vecākajām indoeiropiešu saimē!!!

          • Uvazaemij! Razve kto to oskorbljaet vash jazik? Net. Naoborot. Zdesj polno napadok imenno na russkij jazik!

Draugiem Facebook Twitter Google+