Laukaugu konkurētspēja ar nezālēm 0
Laukaugu augšanu un ražu var būtiski samazināt konkurence ar nezālēm par barības vielām, ūdeni un gaismu. Tāpēc nezāļu ierobežošana ir viena no aktuālākajām augkopības problēmām, sevišķi bioloģiskajās audzēšanas sistēmās, kur ķīmisko herbicīdu izmantošana ir aizliegta.
Tomēr arī konvencionālajā augkopībā herbicīdi izmantojami apdomīgi, jo nezālēm laika gaitā var izveidoties rezistence pret lietotajiem herbicīdiem.
Jāizvēlas nezāļizturīgas šķirnes
Gan iepriekš minētie iemesli, gan arī jaunu reģistrētu herbicīdu trūkums ir veicinājis interesi par alternatīvām nezāļu ierobežošanas stratēģijām. Kā daļa no integrētās nezāļu ierobežošanas sistēmas, lai mazinātu arī videi nedraudzīgo herbicīdu izmantošanu, varētu būt tādu laukaugu šķirņu izvēle, kas var nomākt vai paciest nezāļu konkurenci.
Kā graudaugi, piemēram, mieži, spēj nomākt nezāļu augšanu, ir uzskatāmi redzams lauka izmēģinājumos (skat. 1. att.), kur vienā gadījumā nezālēm ļauts augt apstākļos bez laukauga konkurences, bet otrā – konkurējot ar miežiem. Graudaugiem normāli sadīgstot (ziemājiem – arī pārziemojot) un attīstoties, nezāļu augšana tiek veiksmīgi ierobežota. Tomēr dažādiem graudaugu genotipiem var būt atšķirīga konkurētspēja ar nezālēm.
Pat viena laukauga šķirnes var būt ļoti atšķirīgas pēc to attīstības – to morfoloģiskajām (piemēram, cera forma, auga garums u. c.), kā arī fenoloģiskajām (dažādu attīstības fāžu iestāšanās laiks) īpašībām (skat. 3. att.). Šīs dažādās pazīmes arī nosaka laukauga šķirņu atšķirīgo konkurētspēju ar nezālēm. Konkurētspēju nenosaka kāda atsevišķa laukauga īpašība, bet gan vairāku īpašību kopums. Viskonkurētspējīgākās šķirnes apvieno īpašības (lielāks augu garums, agra sadīgšana, strauja augšna, liels lapu virsmas laukums), kas padara konkurētspējīgāku jebkuru augu. Turklāt augu konkurence notiek arī sakņu līmenī. Taču, lai gan laukaugu īpašības, kas veicina to konkurētspēju ar nezālēm, ir zināmas, tomēr nav pilnībā skaidrs, kuras no daudzajām īpašībām būs noteicošās specifiskos laukauga–nezāļu konkurences apstākļos, piemēram, sausuma vai slapja pavasara gadījumā. Tāpēc būtiski ir uzturēt pieejamo šķirņu daudzveidību, lai būtu iespēja izvēlēties katriem audzēšanas apstākļiem atbilstošāko.
Nezāļu kontroles kritiskais periods
Nozīmīgs apsvērums alternatīvu nezāļu ierobežošanas stratēģiju izstrādē ir nezāļu kontroles kritiskā perioda noteikšana dažādiem laukaugiem. Nezāļu kontroles kritiskais periods attiecas uz to laukauga augšanas sezonas daļu, kurā nezāles obligāti ir jālikvidē, lai izvairītos no nezāļu konkurences radītiem ražas zudumiem. Nezāļu ierobežošanas kritisko periodu būtiski noteikt, lai zinātu optimālo nezāļu ierobežošanas laiku. Tomēr tas nebūt nav viegli izdarāms. Pētnieki kritisko periodu mēģina noteikt eksperimentāli, salīdzinot izmaiņas laukaugu ražas apjomā atkarībā no tā, vai laukaugs audzis, konkurējot ar nezālēm, vai arī šī konkurence tikusi novērsta. Ne visiem laukaugiem nezāļu ierobežošanas kritiskais periods eksistē vai arī to ir iespējams noteikt. Kritiskais perioda ilgums dažādās vietās var atšķirties arī vienām un tām pašām nezāļu sugām. Nezāļu kontroles kritiskā perioda laiku var ietekmēt dažādi vides faktori – tādi kā laukauga suga un šķirne, laukauga sēšanas laiks, laukauga un nezāļu sadīgšanas laiks, blīvums un augu telpiskais izvietojums, nezāļu sugu struktūra, gaismas intensitāte, augsnes temperatūra, mitrums un auglīgums.
Visi augi un vides faktori, kas ietekmē laukaugu un nezāļu konkurētspēju, var ietekmēt arī nezāļu kontroles kritisko periodu. Vājāka konkurētspēja agrajās augšanas stadijās būs laukaugiem, kas tiek stādīti ar lielākām rindstarpām vai kuru vainags sakļaujas vēlu. Sevišķi iepriekšminētais ir raksturīgs dārzeņiem. Piemēram, kartupeļi ir īpaši jutīgi pret konkurējošām nezālēm periodā no kartupeļu sadīgšanas līdz laikam, kamēr laksti ir sakļāvušies. Graudaugi ir pieskaitāmi pie konkurētspējīgajiem laukaugiem, bet ar nosacījumu, ka tie ir labi sadīguši un ziemāji – arī pārziemojuši. Katrā ziņā, nezālēm sadīgstot pēc laukauga, konkurences priekšrocības ir laukaugam. Savukārt nezāļu sadīgšana pirms laukauga var radīt smagu konkurenci un lielus ražas zudumus. Ražas samazinājums ir atkarīgs gan no nezāļu sugām, nezāļu populācijas blīvuma, relatīvā sadīgšanas laika un izplatības, gan arī no augsnes tipa, augsnes mitruma, augsnes reakcijas un auglīguma.
Audzēšanas apstākļiem piemērotu un konkurētspējīgu laukaugu šķirņu izvēle var samazināt papildu izmaksas, kas būtu nepieciešamas nezāļu ierobežošanas pasākumiem.
Raksts publicēts žurnālā ” Agro Tops”.
