Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
10. marts, 2015
Drukāt

Lauki tukšojas par spīti politikai. Saruna ar VARAM vadītāju Kasparu Gerhardu (35)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Kad pēc partiju stīvēšanās un šīs valdības sastādīšanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) tomēr palika Nacionālās apvienības rokās, jaunais “vecais ministrs” Kaspars Gerhards “LA” kā galveno konceptuālās atšķirības iezīmi nosauca Latvijas reģionālo attīstību ne tikai attīstības centros, bet visā teritorijā. “Lai ikvienu cilvēku aizsniedz pakalpojumi, nevis viņš, visādu mobilitātes programmu veicināts, pamet savas mājas. Ja laukos cilvēks ir gatavs ko darīt, viņam jābūt iespējām to paveikt,” rudenī teica ministrs. Kā sokas šo ideju iedzīvināšanā, pēc mazliet vairāk nekā 100 dienām atbild Kaspars Gerhards.

– Jūs iestājaties par to, lai laukus cilvēki nepamestu un lai tur būtu ko darīt. Statistika rāda pretējo. Pērn laukus pameta 13,7 tūkstoši, tas ir, divarpus reižu vairāk iedzīvotāju nekā gadu iepriekš.

Kaspars Gerhards: – Jā, mums ir vēlme, lai cilvēki paliktu laukos. VARAM šajā virzienā strādā ne jau pirmo gadu. Darbojas gan ES struktūrfondu modelis, gan VARAM pārziņā esošie fondi, gan sadarbība ar citām ministrijām. Jā, atzīstu, skaitļi liecina par pretējo. Tagad tendence tiem cilvēkiem, kas līdz šim dzīvoja laukos, ne tik daudz braukt uz ārzemēm, kā pārcelties uz reģionālajiem centriem. Pēc sarunām ar Jēkabpils un Cēsu pašvaldību vadītājiem sapratu, ka tie, kuri uz darbu, piemēram, mežsaimniecībā tos desmit divdesmit kilometrus brauca no savas viensētas vai ciemata, tagad labāk uz mežu tikpat tālu brauc no pilsētas. Jo tur labāka infrastruktūra – veikali, pakalpojumi, kultūras dzīve. Cilvēku vēlme pēc ērtākas sadzīves ir saprotama.

Pievienot komentāru

Komentāri (35)

  1. Vienīgais ko varu pateikt,šim kungam nu vismazāk bija jābūt ministra krēslā !!Paceļat arhīvus KO parakstīja/kādu/ līgumu Gerhards pēdejā !! dienā pirms viņu patrieca no SM amata !? Krimiķis!!

  2. Šiem auniem, ko sauc par ministriem jau grūti ko ieteikt, jo viņi jau nevienā neklausās. Viņi iedomājušies, ka ministra amats vien jau nodrošina gudrību. Bet cilvēka gudrību rāda vienīgi viņa darbi, ne jau amats vai pat zinātniskie nosaukumi un grādi. Lasu un brīnos: šis ministrs stāsta, ka agrāk, lai laukos cilvēks būtu pārticis, pietika ar 40 ha zemes, bet tagad vajagot 1000 ha! Pats dzīvoju un strādāju laukos jau sen, man ir 40 ha l/s zemes, 20 ha meža, audzēju gaļas liellopus bioloģiskām metodēm un neuzskatu, ka dzīvoju badā vai no rokas mutē. Protams, ar džipu nebraucu, bet ar daudz lētāku auto, toties dzīvoju bez lieka stresa un galvenais, bērni tiek audzināti pie darba, dzīvo un aug veselīgā vidē. Šie pilsētas tipa ministri ir ļoti tālu no īstās realitātes laukos. Tāds pats ir zemkopības ministrs Dūklavs, kas domā, ka kapitālismā der tās pašas kolhoza tipa saimniekošanas metodes, kas bija sociālismā. Tieši pateicoties lielražošanas uzspiešanai laukos, tagad tie ir palikuši tukši no cilvēkiem, bet lielās piena fermas – tuvu bankrotam. Bet kā panākt, lai cilvēki tomēr dzīvotu laukos? Recepte ir gaužām vienkārša: ar nodokļu politikas, finansu un citām ekonomikas svirām ir jārada tādi apstākļi, lai laukos dzīvot būtu izdevīgāk nekā pilsētā. Eiropas nauda un fondi, tos prasmīgi izmantojot, to visu var nodrošināt. Vajag tikai tādu sīkumu, kā gudrus ministrus un ierēdņus, kas to realizē. Un punkts.

  3. Kas tas par stulbumu: “Un tad, kad ārvalstnieks ir iegādājies šo dzīvokli, tad braukā pa Eiropu, bet dzīvokli izīrē latviešiem. Tas palielina cenas spiedienu uz Latvijas iedzīvotāju, jaunajām ģimenēm ar bērniem, kuras meklē, kur dzīvot.” Realitātē ārvalstnieku (līdz šim pamatā – Krievijas) ieinteresētība iegādāties šeit dzīvokļus vai mājas dod iespēju daudzām Latvijas ģimenēm pelnīt sev iztiku, strādājot šajā celtniecībā. Pretējā gadījumā sanāk, ka ne dzīvokļi tiek uzbūvēti, ne kāds to finansē, ne arī celtnieks turpina ar ģimeni dzīvot Latvijā, bet pārceļas tur, kur ir darbs. Ministra amatā vajag arī smadzenes iedarbināt! Šad tad!

  4. Ministra kungam Ir vēlme,tāpat kā 2008.gadā,palielināt vēl PVN pārtikai,lai Latvija apdzītu pat Dāniju un būtu nevis otrajā,bet pirmajā vietā pasaulē?

  5. Lauki tukšojas nevis par spīti,bet pateicoties politikai-ačgārnajai nodokļu politikai!

  6. Kāda jēga kaut kādiem plāniem, ja laukos nav iespējams nekur tikt – ceļi ir neizbraucami, dzelzsceļš daudz kur vairs nekursē un nav satiksmes, nav medicīnas(kas Latvijā ir kļuvusi maksas) un nav izglītības iespējas, kas piesaistītu bērnu vecākus laukiem.

    Ideja par Rīgu, kā pirmskaŗa cilvēku piesaistītāju ir galīgi aplama un aprobežota… ministram nav ne jausma, ka Lietuvai Viļnu atņēma Polija un tā nevarēja piesaistīt iedzīvotājus… Lietuvā cilvēki devās prom ne tikai tāpēc, ka tā bija nabadzīgāka, bet arī tāpēc, ka bija militārs kašķis ar Poliju – tāda situācija nekādu stabilitātes sajūtu nevarēja dot.
    Ja kas, tad viens no maniem seņčiem no Rīgas Latvijas neatkarības laikā pārcēlās uz laukiem… tā ka kaut kāda īpaša lepnuma par Rīgu man nav… vienīgais vēlējums, kaut tā ātrāk nogrimtu, jo ir skaidrs, ka patlaban izvēle ir vai nu Rīga vai arī latviešu tautas eksistēšana. Bez tam – Rīga Latvijas neatkarības laikā nekad nesasniedza Krievijas impērijas laikā esošo iedzīvotāju skaitu un būtu labi, ja mūsdienu valstsvīri spētu analizēt pagātni lai negvelztu aplamības.

    Kas attiecas uz mūsdienām, tad cilvēku aizplūšana no laukiem sākās jau sen un liela daļa devās uz lielpilsētām un turpināja arī apmesties Rīgas-udensgalvas teritorijā. Tā nebūt nav ka tikai Rīgā ir audzis iedzīvotāju skaits… pēdējo 25 gadu laikā Rīga ir zaudējusi 200 000 cilvēku un vienīgais pieaugums bija tikai(!) pagājušo gadu.
    Uz ārzemēm patlaban nebrauc tāpēc, ka ir palicis grūtāk ar darba atrašanu – ja to būtu atrast vieglāk un būtu iespējams nopelnīt arī tik daudz lai var atvest atpakaļ, tad jau sen Latvijas iedzīvotāju statistika būtu pie 1,5 miljoniem – daļēji arī dēļ sagaidāmā kaŗa draudiem.

    Vienīgā iespēja kaut ko darīt ir palaista jau sen garām un kaut kādu cilvēku piesaisti reģionos vēl varēja decentralizējot valsts aparātu, jo Rīgā un Pierīgā visi apmetas dzīvot tāpēc, ka tur ir koncentrētas tik daudz valsts darbavietas, bet šinī gadījumā ir velti dzesēt muti, jo ja ministriem vai valstvīriem pārceļoties no austrumu puses interesē būvēt māju Pierīgā vai pie jūŗas, tad kāda jēga arī prasīt no pārējiem iedzīvotājiem ieinteresētību. Tas pats par ārzemēm, uz kurām vietējā elite sūta savus bērnus un kur iegādājas īpašumus. Vai arī uz rietumiem emigrējušo politķu atvases Latvijā tirgo īpašumus ārzemniekiem… paši zāģē savu koku un droši vien būs vieni no pirmajie, kas skries bučot krievu tankus, tiklīdz atkal būs Latvijā.

  7. Rakstu nelasīju . Nav jēgas.Paskatoties uz to ģīmi viss skaidrs. Lasīju komentārus. Patiesi. Tautas veselo saprātu tik viegli neiznīdēt. Ja tie ministri neko nejēdz,būtu palasījuši ko cilvēki raksta.

  8. Iesaku VARAM pārvietot uz Rēzekni.

  9. Ak dievs , cik tālu šis korupcijas pilārs ir no reālās dzīves . Pretīgi to visu lasīt , zinot kā mums “gerhardējās ” miljoni naudas

  10. <Alberts:"(..) Patiesība ir tāda, ka lielākā daļa cilvēku nespēj paši izveidot savu biznesu."
    – Statistika ir tāda, ka tikai 5% spēj izveidot veiksmīgu biznesu, bet pārējie var nobankrotēt un visu atlikušo dzīvi nodzīvot kredīt-parādos. Tā tas ir visā Rietum-krātijā, Latvija nav kāds izņēmums. Grieķijā jau visasāk to tagad apjēdz – cenšas izrauties no apburtā loka.

  11. Kalpa zēns PEKSISS Atbildēt

    Jā jau jā,gudrie no austrum,rietum zemēm.Ar galviņu vajaga domāt,ne ar resno galu. ..
    bars ENTĀ PAKĀPĒ.

  12. Patiešām, laukos ar dažiem ha zemes ģimeni uzturēt nevar, izņemot, ja tā ir specifiska nozare – stādaudzētava, dārzeņu audzēšana plēves siltumnīcās, viesu māja u.tml. Taču lauku sēta var būt ļoti laba ģimenes dzīvesvieta, ar nosacījumu, ka tuvējā mazpilsētā 15- 20 km attālumā ir darbs. Šo attālumu var viegli veikt ar mašīnu, bet labā laikā sportisks cilvēks – arī ar velosipēdu. Papildus algai ģimene sev varēs izaudzēt augļus un dārzeņus, varbūt pat turēt kādu lopiņu. Bērni dzīvos pie dabas un svaigā gaisā.
    Patiesība ir tāda, ka lielākā daļa cilvēku nespēj paši izveidot savu biznesu. Taču lielākā daļa ir labi darbinieki (paskatīsimies uz tautiešiem ārzemēs!). Taču mazpilsētās ražošana tiek likvidēta.
    Nesen braucām pa Latgali, Dagdas novadu. Redzējām desmitiem māju, kurās neviens vairs nedzīvo un tikai kādas pāris, kas uzceltas no jauna. Lūk, tāda proporcija! Daudzās lauku mājās dzīvo veci cilvēki. Kad kļūs pavisam vārgi, pārcelsies pie bērniem uz pilsētu vai ciematu. Kad nomirs, bērni māju ar zemi pārdos. Zemi, lielāku par 10 ha, tagad drīkst pārdot tikai lauksaimniekam! Kam viņam tāda lauku viensēta! To ar buldozeri nošķūrēs! Un būs mums Latvijas ainava kā Ukrainas stepēs…
    Gerhardam amata pienākums liek RUNĀT par lauku atdzīvināšanu. Bet neuztraucoeties, reāla darbība tam nesekos, tā ir tikai tukša muldēšana. Līdzīgi kā L.Čigānei, kura grib likt bišu stropus uz Saeimas jumta…

  13. “…Bet nācijas identitātes intereses prasa saglabāt tradicionālo lauku dzīvesveidu, tātad tur nepieciešams palikt 25-30% nācijas (vidēji Rietum-krātijā 3-5%).” E.Grinovskis, 1996.
    ================================================================
    Ja Latvijas elites vairākums turpinās sekot neo-liberālisma ideoloģijai, tad latviešu nācijai esošajos sociāldarvinisma apstākļos gaiša nākotne nespīd.
    Izdzīvo stiprākais,- un pāri lauku ļaudīm pārullēsim vēja ātrumā:
    Straujuma: atteikties no «Rail Baltica II» nav iespējams…..(BNS, 10.03.2015.)

  14. Komisārs Reksis Atbildēt

    Manuprāt, runa ir par dzīvesveida atsķirībām laukos un pilsētā. Ja VARAM spētu iedvesmot cilvēkus pievērsties tradicionālajam Latvijas lauku dzīvesveidam, kas ir tieši pretējs patērētāju dzīvesveidam, tad tieši tā būtu ekskluzīva iespēja – dzīvot laukos un veselīgi. Veselīgi tādā nozīmē, ka nevis nopirkt eko produktus, bet gan cilvēkam dabiski attīstīties, strādājot un gādājot pašam par savu maizi, pienu, dārzeņiem. Dzīvot laukos – tas var būt skaisti! Bet lielās lauku saimniecības tiek orientētas uz peļņu, nevis uz harmonisku cilvēka dzīvesveidu, diemžēl. Ja nauda nolikta pirmajā vietā, cilvēks nīkst ārā…

    • Rīgas bibliotekāre ar minimālo algu Atbildēt

      Hehe. Ar iedvesmu un plikiem saukļiem ir par maz.
      Labprāt dzīvotu laukos, bet vai VARAM man nopirks 20ha zemes, uzbūvēs nelielu mājiņu, nopirks automašīnu un nelielu traktoriņu?
      Daudzi nedzīvo laukos, jo laukos dzīvot ir DĀRGI, ja vien neesi saņēmis mantojumā zemi, puslīdz labu lauku māju ar saimniecības ēkām un darba tehniku. Ja visu jāpērk pašai, tad kādus 100 000 eiro vajadzēs.

    • Komisārs Reksis Atbildēt

      Tur jau tā lieta, ka vajadzīgs gudrs atbalsts, lai cilvēki varētu dzīvot laukos. Arī aizbraukušie latvieši varbūt atgrieztos Latvijā, ja valsts saviem pilsoņiem piedāvātu priekšrocības zemes iegādei – tas taču būtu gudrāk, nekā tirgot termiņuzturēšanās atļaujas ārzemniekiem. Ļoti negribās redzēt Latvijas laukus izmirstošus vai ar lielsaimniecību rūpnieciskajiem apmēriem apsaimniekotus. Kāpēc Slovēnijā katrs var audzēt sev vīnogas, darīt vīnu, cept maizi, mācīt tradicionālās prasmes saviem bērniem? Tas tiks aizstāts ar “Fermu” Draugos.lv ? 🙂 Pilsētas dzīvesveids ļoti atšķiras no dzīves laukos.

      • Cilvēks ir galvenais. Kā jūtas cilvēks – pilsētnieks? Ja jau latviešu tauta pieaugtu skaitliski, kā arī vairākums laucinieku kļūtu laimīgāki pilsētās, tad par lauku iztukšošanos satraukties nevajadzētu.

  15. Tas ir daudzu gadu debīlās Dombrovska valdību genocidālais, suņa padevības un debilisma rezultāts! Ko brinies Gerhard, ats kau nēmi aktīvi dalību savas taitas genocīdā! Divkosīgie sumpirņi!

  16. Ministrs tikai konstatē, ka iepriekšējie plāni izgāzušies. Un tai pat laikā sola, ka turpinās ieguldīt naudu, tas ir, turpinās izgāzties. Vai nevajadzēja pajautāt pašiem lauciniekiem, ko viņi gribētu, lai nevajadzētu braukt prom? Tad sanāktu lietderīgāks naudas izlietojums un galvenais – tāds, kas neizgāztos, jo uz vietas dzīvojošie labāk redz, nekā augstās iestādēs strādājošie. Skumji, ka nav ne labāka redzējuma, ne lietderīgāka naudas tērējuma.

    • Tak ministra birojā un pašā ministrijā biezā slānī strādā gan laucinieki, gan čangaļi – tie tad ar mazu Rīgas smārdu un pelējumu apvilkušies pastāsta Gerhardam to, “ko viņi gribētu, lai nevajadzētu braukt prom”. Tāds klerks reizi mēnesī aizbrauc gostos pie senčiem vai vismaz 1 reizi gadā aizbrauc uz kapusvētkiem – un klerkam skaidra bilde par dzīvi laukos, problēmām un zemākā līmeņa laucinieku vajadzībām.
      Ja Gerhardam būtu sajēga par valsts pārvaldi un, ja viņš būtu latviešu nacionālists, tad viņš tieši šo ministriju pārceltu uz laukiem,piemēram, Rēzekni.

  17. Mans iespaids par šo ministru – tapa, kura der visiem caurumiem. Viņš ir “superspējīgs” – vienu dienu vada Satiksmes ministriju, tad Ekonomikas, tad Vides un reģionālo, tad Zemkopības, tad Aizsardzības, tad Izglītības. Viņam vienmēr viedoklis ir par visu, bet kā ar zināšanām??
    Tādu Gerhardu dēļ nav vērts balsot par NA.

  18. Šorīt vīrs ar dēlu aizbrida uz autobusu,jo ar mašīnu pašvaldības ceļš vairs nav izbraucams- vakarrīt mašīna iestiga putrā un noslāpa.Tas viss tādēļ,ka pašvaldība 19.oktobrī atļāva ralliju pa šo ceļu. Ceļš tika burtiski uzarts,pēc tam pielīdzināja virsu un viss.No grants seguma vairs ne vēsts,ir tikai melna un sarkana putra,pa to mīcījāmies līdz salam,tagad viss turpinās,kļùst arvien sliktāk,kaimiņi jau aizbēga uz pilsētu,mums pasaka,ka tādu kā jūs,mums ir daudz,bet mēs nelūdzām ceļu sabojāt! Tādi,lūk,pašvaldībā saimnieciņi-izsaimniekotāji!

    • pavaldiibas ir vienas lielas privatas bodiites. ko grib to dar. skat muusu pusee algas sacela tadas ka privatais lidz netiek. kaadi vel tur celi. labi ja priekseedis lidz savi vai radu maajai satais.

  19. Patreiz izskatās, ka lauksaimniecības Latvijā tikpat kā nebūs. Patreizījā virzīšanas uz lielsaimniecībām ir bez perspektīvas, jo Latvijas podzola zeme nav piemērota lielsaimniekošanai bez lopkopības. Savukārt lopkopība lielsaimniecībās ir neparocīga lielo transporta izdevumu dēļ. Nepilnu desmit gadu laikā izputēs lielākā daļa lielsaimniecību, jo nemēslotie lauki būs palikuši neauglīgi. Lai lauksaimniecība saglabātos ir nepieciešamas milzu subsīdijas, kā tas ir Vācijā. Tākā Latvijā šo subsīdiju nebūs, tad nebūs arī lauksaimniecības. Pazudīs daudzas apdzīvotas vietas, pat visai lielas.

  20. Un kāda tad ir tā politika Gerhard? Ka PVN pārtikai jāpaaugstina,nevis jāsamazina (2008.),ka jāpārrok Daugava(2010.)? Pat slimokases nespējam atjaunot vienīgi Latvijā! Igaunijā un Lietuvā tās darbojas jau četrpadsmit gadus!

  21. Lauki tukšojas PATEICOTIES valdīklu politikai.

  22. Kamēr valsts ļaus lauku pašvaldībām pārvērsties par dažu ģimeņu SIA un piesavināties privātām vajadzībām gan ES struktūrfondu, gan VARAM pārziņā esošo fondu līdzekļus, tikmēr lauki turpinās izmirt.

  23. Tā jau sanāk, kad plānus kaļ sēžot uz mākoņa maliņas.

  24. Tas nav nekāds brīnums, it īpaši jaunie cilvēki brauks projām no laukiem, jo bērnudārzu nav, skolas aizver, kurš tur paliks. Paliks veci cilvēki. Tā nav perspektīva. Problēmas risinājums būtu samazināt līdz 10 procentiem ienākuma nodokli tiem, kas uzņēmējdarbību attīsta tālāk par 100 km no Rīgas un tiem, kas pārceļas dzīvot uz lauku teritorijām tada pat attālumā, paredzēt kādas kompenācijas vai nodokļu atlaides noteiktā laika periodā. Lūk, tas būtu risinājums nevis tukša muldēšana.

  25. labprāt gribētu dzīvot laukos nekā tajos putnu būros pilsētā.

    • es arī gribētu dzīvot laukos,bet ja tev nav lielas saimniecības,tad nomirsi badā,jo neviens par šnabīša pudeli tev neko nedarīs un ja nav pašam brīvi līdzekļi tad tur nav ko darīt!!!!!!!!!!!!!!

    • ar laukiem ir cauri, to ir paveikušas visas Latvijas valdības.

Draugiem Facebook Twitter Google+