Jauna ārste no Salaspils pārceļas uz attālo Dagdu 9
Olga Golube no Dagdas pērn atzīta par labāko jauno ģimenes ārsti laukos.
Pirms diviem gadiem Olga Golube (30) kopā ar ģimeni pārcēlās uz Dagdu, lai atvērtu tur savu ģimenes ārsta praksi. Jaunā un enerģiskā daktere ātri iemantoja iedzīvotāju uzticību, un tagad praksē jau reģistrēti vairāk nekā divi tūkstoši pacientu ne tikai no Dagdas, bet arī no Svariņu, Bērziņu, Asūnes, Konstantinovas un Andrupenes pagastiem. Pērn viņa saņēma godalgu, kuras mērķis ir veicināt jaunu latviešu ārstu darbu laukos.
Ar neatlaidību veidota prakse
Olga Golube ir viena no pieciem praktizējošiem lauku ģimenes ārstiem, kas ir jaunāki par 35 gadiem.
Ārste atzīst, ka arī viņai pieņemt lēmumu par pārcelšanos no Salaspils kopā ar vīru un bērnu uz dzīvi laukos nav bijis viegli. Taču Rīgā un Pierīgā brīvu prakses vietu nebija, bet Dagdā tā tieši atbrīvojusies. Izšķirties par labu Latgalei palīdzēja arī tas, ka Olgas vecāki dzīvo netālu no Ezerniekiem, bet vīrs dzimis Andrupenē – abas šīs apdzīvotās vietas atrodas Dagdas novadā.
“Gribēju, lai manai praksei būtu atsevišķas telpas un pašai savs procedūru kabinets, kas nebūtu jādala ar vēl trim ārstiem. Ilgi runāju gan ar veselības centra, gan pašvaldības vadītājiem, līdz man prakses vajadzībām piešķīra un izremontēja papildu telpu, bet lielo istabu pārdalīja divās daļās, lai arī medicīnas māsai būtu atsevišķs kabinets. Ar pašvaldības atbalstu esmu ieguvusi tādu darba vidi, kādu arvien esmu vēlējusies,” viņa saka.
Par laimi, 2011. gada nogalē valsts vēl piešķīra finansiālu atbalstu – līdz pat 10 000 latiem jeb 14 000 eiro tiem ģimenes ārstiem, kuri iekārto sev jaunu darba vietu un pie kura reģistrējušies vismaz 600 pacientu (kopš 2013. gada šādu palīdzību jaunas prakses atvēršanai vairs nesniedz), bet pērn par ERAF līdzekļiem un pašvaldības līdzfinansējumu Olgas Golubes un vēl četru veselības un sociālo pakalpojumu centrā “Dagda” izvietoto ģimenes ārstu prakses tika arī pie jauna medicīniskā aprīkojuma, datoriem un modernām mēbelēm.
“Uzskatu, ka pilsētā ģimenes ārstam daudz vieglāk ieslīgt rutīnā, kad pacienti nāk tādā kā konveijerā. Man ikdienā tomēr gribas lielāku dažādību, vairāk emociju, biežāk pašai pastrādāt ar rokām, ieviest jauninājumus, piemēram, izrakstīt elektroniskās receptes,” atklāj ģimenes ārste. Priecē tas, ka praksē reģistrējas arvien vairāk jaunu cilvēku, bērnu, arī jaundzimušo. Starp citu, šajā pavasarī Dagdā pēc ilgiem laikiem dzimstība atkal pārsniegusi mirstību.
Neatsverams palīgs ikdienas darbā ir pieredzējusī medicīnas māsa Lidija Lipiņa, kura ne tikai pazīst vaigā gandrīz visus praksē reģistrētos pacientus, bet labi pārzina arī veselības aprūpes sistēmas prasības. Kopš šī gada sākuma Olgas Golubes komandā ir arī ārsta palīgs, kas vajadzības gadījumā var viņu aizvietot. Līdz šim ārstes prombūtnes laikā pacientiem bija jāmēro 12 kilometri pie cita ģimenes ārsta.
Cieš no sociālām slimībām
Jaunajai ārstei ikdienā visbiežāk nākas ārstēt cukura diabētu, hroniskas sirds asinsvadu un vairogdziedzera slimības. Visas šīs kaites viņa dēvē par sociālām saslimšanām, kuru norisi lielā mērā ietekmē gan bezdarbs, gan nestabilā ekonomiskā situācija. “Pacienti bieži vien nespēj nopirkt visus nepieciešamos medikamentus, nevar atļauties veikt izmeklējumus. Kad izrakstu nosūtījumu, viņi vispirms domā, cik būs jāmaksā par ceļu līdz medicīnas iestādei, un tikai pēc tam, cik maksās pats izmeklējums,” stāsta Olga Golube.
Pirmdienas un piektdienas praksē ir ļoti noslogotas, jo autobuss, ar kuru dažu pagastu iedzīvotāji var nokļūt pie savas dakterītes, kursē tikai divas reizes nedēļā. Cilvēki brauc agri no rīta, lai iepirktos, nokārtotu darīšanas novada domē, aizietu pie ārsta un uz aptieku. Šajās dienās pieraksts piepildās ļoti ātri, turklāt daudzi pagastu iedzīvotāji praksē iegriežas arī bez brīdinājuma, tādēļ pacientiem, kas dzīvo Dagdā, parasti piedāvā pierakstu citās nedēļas dienās. Lai pacientiem nebūtu jābrauc vairākkārt, viņi turpat veselības centrā var doties pie ķirurga vai LOR ārsta, nodot analīzes, veikt rentgenu vai elektrokardiogrammu.
Daudzu pacientu veselību jau savulaik iedragājis pārmērīgi smagais darbs lauksaimniecībā, kā arī dzīvesveids, uzturs, nekvalitatīvi pārtikas produkti. Nereti pacienta asins analīzes liecina par mazasinību, kuras iemesls ir nepilnvērtīgs uzturs, jo ikdienā pārāk reti tiek ēsta gaļa, veikalā pirkti tikai vislētākie, uzturvielu ziņā nepilnvērtīgi pārtikas produkti, piemēram, makaroni. Ja pacientam turklāt ir slima sirds vai cukura diabēts, sarunām par dzīvesveida izmaiņām nākas veltīt daudz laika.
“Grūti pierunāt lauciniekus ēst savādāk, iekļaut ēdienkartē vairāk dārzeņu un putru. Visgrūtāk cīnīties ar trekno piena produktu lietošanu. Kad pūlos iestāstīt, ka nevajag dzert trekno govs pienu, pacienti bieži teic, ka tādā gadījumā pienu nelietos vispār. Bet tas taču ir vislabākais dabiskā kalcija avots! Arī ar fizisko aktivitāti daudzi saprot rušināšanos savā piemājas dārzā, neapzinoties, ka no tā iegūs vien sāpes mugurā,” viņa stāsta.
Pie praksē reģistrētajiem astoņdesmitgadīgajiem un vēl vecākiem pacientiem ģimenes ārste labprāt dodas mājas vizītēs kaut uz pašu attālāko novada galu pat gadījumos, ja izrādās, ka pacients tikai vēlējies aprunāties ar dakteri. Pēc ārstes domām, saruna arī ir terapijas veids. Piemēram, kāda viņas paciente ziemā dzīvo pie meitas Rīgā, bet vasarā tuvinieki atved viņu uz lauku mājām Dagdas novadā. Tiklīdz sirmgalve ieradusies, viņa piesaka mājas vizīti. Galdā tiek celta tēja, īpaši ģimenes ārstei sagādāts cienasts. “Ja jau esmu šurp atbraukusi, man taču vajag uz jums vismaz paskatīties!” pensionāre atklāj ārsta izsaukuma patieso iemeslu.
UZZIŅA
* No 1374 Latvijas ģimenes ārstiem tikai 79 jeb 5,7% ir jaunāki par 39 gadiem.
* Visvairāk ģimenes ārstu – 561 jeb 40,8%, ir vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem.
* Pērn Rīgas Stradiņa universitāti beidza 20 jauni ģimenes ārsti.
