Laukos darbs ir 0
Kā lauku uzņēmēji vērtē Labklājības ministrijas ideju lauku bezdarbniekiem piešķirt pārcelšanās pabalstus darba un labākas dzīves meklējumiem pilsētās? Kāda situācija ir ar darbarokām?
Vladimirs Lisicins, kokapstrādes uzņēmuma “Arnis” īpašnieks Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, dod darbu 80 cilvēkiem, alga – līdz 500 latiem mēnesī uz rokas: “Man ir gandarījums, ka maksāju lauku cilvēka cienīgu algu, iespējams vēl virsstundās piepelnīties. Maksātu vēl vairāk, diemžēl ārzemju pasūtītāju diktētās cenas to neļauj. Lielākā daļa cilvēku ir pastāvīgi darbinieki, tikai kādi desmit ir tādi, kas mainās, nāk un iet. Tagad ir meža ogu laiks, kas man ir kā sērga. Uzreiz vairāki cilvēki “saslima” – dakterim iedot slimības lapu uz desmit dienām ir špicka. Kā nedosi, ja pacients apalvo, ka mugura sāp? Bet slimnieks desmit dienas mežā ogas lasa. Atbrauc pie sirgstošā uz māju, bet tas slēpj rokas kabatā, jo melnas no mellenēm… Bezdarbs laukos ir formāls, mūsu liberālā politika ir radījusi tādu trūkumcietēju slāni, kas būtībā ir profesionāli slaisti, kas tādi būs arī pilsētā. Protams, es nerunāju par patiesi slimiem cilvēkiem, invalīdiem.”
Ivars Pundiņš, lauksaimniecības uzņēmuma “Baldones lauki” īpašnieks Baldones novadā, dod darbu 12 cilvēkiem, vidējā alga – 300 latu uz papīra: “Strādnieku pagaidām netrūkst, bet, kad kādu vajag, atrast grūti. Es jau sen sapratu, ka šeit, Pierīgā, būs darbaroku problēmas, un pirms pieciem gadiem uzsāku uzņēmuma modernizāciju, jaunu tehnoloģiju ieviešanu. Tagad ir sasniegts līmenis, ka man ir trīs reizes mazāk darbinieku nekā citiem tāda paša profila un lieluma uzņēmumiem. Neticu paradīzei pilsētās. Ja cilvēks grib atrast labu darbu, arī laukos tas ir. Laukos bezdarbnieki ir tāpēc, ka viņi negrib apzinīgi strādāt.”
Ilmārs Vecgailis, bruģakmens ražotnes “Raunas bruģakmens” īpašnieks Raunas novadā, dod darbu 65 cilvēkiem, vidējā alga – 200 latu uz rokas: “Pārcelšanās pabalsts būs nākamais valdības muļķīgais lēmums. Valdība netver ekonomisko situāciju valstī kopumā, neko nedara, lai stimulētu ekonomiku, viss kļūst tikai sliktāk, cilvēkiem naudas ir arvien mazāk. Latvijā nav bezdarbnieku, tikai cilvēki, kas negrib strādāt. Tie, kas grib strādāt, darbu atraduši vai aizbraukuši uz ārzemēm. Ļaunākais, ko valdība pēdējā laikā izdomāja, ir simtlatnieku programma. Kāpēc cilvēkam strādāt par divsimt latiem mēnesi, ja viņš no pašvaldības par nekā nedarīšanu var saņemt simts latu? Manā kolektīvā lielākoties ir jauni cilvēki, patrioti, ar kuriem lepojos. Pat neturpināju vienu Somijas projektu, jo puiši teica: mēs gribam palikt Latvijā, ja būtu gribējuši strādāt ārzemēs, sen jau būtu aizbraukuši.”
Edvīns Ūzuls, mežizstrādes uzņēmuma “VIA Mežs” īpašnieks Ķeguma novadā, dod darbu 16 cilvēkiem, vidējā alga – 400 latu uz papīra: “Kas tad pārcelsies uz tām pilsētām? Visi, kas gribējuši, jau pārcēlušies vai aizbraukuši uz ārzemēm, palikuši tikai dzērāji un pusdzērāji. Daboniet man laukos normālu autovadītāju! Valdība tikai degradē valsti ar savu nodokļu politiku un stulbām idejām. Pusi no ministru ierēdņiem vajadzētu padzīt. Sēž tur, saņem tūkstoš latu mēnesī un aiz neko darīt ģenerē nenormālas idejas. Ko tad tie laucinieki pilsētā darīs? Nav tā kā dzirdēts, ka pēdējā laikā kāda jauna rūpnīca būtu palaista.”
Uzziņa Bezdarbniekiem, kuri no ekonomiski neaktīviem reģioniem ir gatavi pārcelties tuvāk darbavietām, no nākamā gada varētu piešķirt finansiālu atbalstu transporta izmaksu vai pārcelšanās izmaksu segšanai. Mobilitātes pabalsts attiektos arī uz ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas iedzīvotājiem. |
