Laukos iedzīvotāju trūkums ir jūtams 0
Nesen Centrālā statistikas pārvalde paziņoja, ka Latvijā ir divi miljoni pastāvīgo iedzīvotāju. Tautas skaitītāji secinājuši, ka visvairāk iedzīvotāju sarucis lauku rajonos.
Demogrāfi gan aicina nepriecāties par tautas skaitīšanas datiem, jo daļa iedzīvotāju satikti nevis mājās, bet pieskaitīti, izmantojot dažādas datu bāzes. To, vai Centrālās statistikas pārvaldes dati šķiet ticami, vaicāju lasītājiem, kas “Latvijas Avīzei” ir uzticīgi kopš tās pirmā numura.
Lidija Rubule Madonas novadā stāsta, ka laukos tiešām jūtams cilvēku skaita samazinājums. “Iespējams, samazinājums ir pat lielāks, nekā to atklāj Centrālās statistikas pārvaldes dati. Domāju, daļa no datu bāzēm pieskaitīto nemaz neatrodas Latvijā,” piebilst L. Rubule. Visvairāk jūtama jauniešu pazušana no laukiem. Liela daļa pabeidz skolu un drīz vien dodas prom uz lielpilsētām vai citām valstīm. Tādēļ laukos, pēc kundzes novērojumiem, palikuši tikai gados veci cilvēki. Lasītāja uzskata, ka valstij vajadzētu atbalstīt jauniešus. Tas rosinātu viņu palikšanu Latvijā, bet aizbraukušie atgrieztos tēvu zemē. “Ja viņiem piešķirtu īpašumu, kurā varētu sākt saimniecisko darbību, daudziem nevajadzētu braukt strādāt uz citām valstīm, lai nomaksātu rēķinus. Nevienam nav noslēpums, ka Latvijā trūkst darba vietu, kas ir lielākais emigrācijas iemesls.”
Indulis Danbergs Viesītes novadā, vērtējot paziņojumu, ka Latvijā vēl ir divi miljoni pastāvīgo iedzīvotāju, skeptiski nosaka: “Gribas jau ticēt šiem datiem. Taču redzot, kas notiek laukos, ticība pazūd.” Kā piemēru viņš min Saunas pagastu. Kādreiz tajā bijusi skola, tagad vairs nav. Iepriekš mājas cēla vienu pēc otras, visas bijušas pilnas, tagad stāv tukšas. Gada laikā nomiruši 26 cilvēki, bet piedzimis tikai viens. “Šķiet, ka viss iet tikai postā. Tiešām pesimistisks skats,” saka I. Danbergs. Uz jautājumu, kā situācija būtu labojama, lasītājs atbild: “Tiešām nav ne jausmas, kas varētu glābt latviešus no izmiršanas. Un vai vispār var vairs glābt?”
Tamāra Grigase Krāslavas novadā uzskata, ka tautas skaitīšanas dati ir objektīvi un arī tie iedzīvotāji, kas pieskaitīti no dažādām datu bāzēm, atrodas Latvijā.
“Zinu, ka daudz iedzīvotāju bija skeptiski par tautas skaitīšanu. Viņi tautas skaitītājus apzināti nelaida mājās, jo zaudējuši ticību valstij, tādēļ neuzskata, ka būtu jāpiedalās šādos pasākumos,” stāsta lasītāja. Viņa gan uzskata, ka īstermiņā nav iespējams panākt, lai atgrieztos lielākā daļa aizbraucēju.
“Kad balsojām par iestāšanos Eiropas Savienībā, viens no argumentiem bija tas, ka mēs varēsim bez problēmām doties strādāt uz citām valstīm. Tagad atklājies, ka darba iespējas citās valstīs ir lielākais bieds latviešu nācijas izdzīvošanai,” uzsver T. Grigase. Viņasprāt, būtiski jāmaina dzīvošanas apstākļi valstī. Ar to, ka politiķi tikai aicinās latviešus atgriezties dzimtenē vai dzemdēt bērnus, palīdzēts nebūs. “Ir nepieciešams radīt apstākļus, lai ikviens, strādājot Latvijā, varētu uzturēt ģimeni.” Liela daļa laukos dzīvojošo ir bez darba, viņi pārtiek tikai no dažādiem pabalstiem. Tas bijis arī iemesls, kādēļ emigrācija visvairāk skārusi tieši lauku rajonus. “Latgalē lielākais darba devējs visbiežāk ir pašvaldība,” piebilst T. Grigase.
Uzziņa Latvijas iedzīvotāju skaits 2011. gada 1. martā bija 2 067 887. Iedzīvotāju skaits kopš 2000. gada tautas skaitīšanas samazinājies par aptuveni 309 000 cilvēku. Visvairāk – par 21,1% – kopš 2000. gada iedzīvotāju skaits samazinājies Latgalē. Avots: Centrālā statistikas pārvalde |
