Uncategorized

Laukos un dārzos masveidā savairojušies dažādi kaitēkļi 0

Jāņogulāju stiklspārnis. Foto: VAAD

Sausie un karstie laikapstākļi, kas Latvijā dominē jau mēnesi, veicinājuši kaitēkļu masveida savairošanos un izprovocējuši atsevišķu kaitēkļu parādīšanos pat divas nedēļas ātrāk nekā iepriekšējos gados.

Pilsētās iedzīvotāju uzmanību pievērš dažādas tīklkodes – kokos satīklojumos mītošie kāpuri un to radītie bojājumi – nograuztās lapas. Rīgas mikrorajonos ievu tīklkode (Yponomeuta evonymella) savu kaitējumu jau ir paveikusi, uz ievām palikuši tikai tīkli un kāpuri vairs nav manāmi. Šobrīd ievu tīklkodi ir nomainījušas citas tīklkodes – augļu koku tīklkode (Yponomeuta padellus) un ābeļu tīklkode (Yponomeuta malinellus). Šo tīklkožu ēdienkartē ietilpst vairāku sugu koki un krūmi – ābeles, plūmes, bumbieres, ķirši, aronijas, vilkābeles u.c., tādēļ tie, visdrīzāk, nenograuzīs visas minēto koku un krūmu lapas, kā to paveica ievu tīklkode.

Tāpat šogad neierasti agri VAAD nekarantīnas kaitīgo organismu speciālisti kultūraugu apsekojumos dažādos Latvijas novados konstatējuši jāņogulāju zāģlapsenes kāpurus, jāņogulāju stiklspārņa un ābolu tinēja izlidošanu. Tāpēc VAAD aicina ogulāju un ābeļu stādījumu saimniekus rūpīgi sekot šo kaitēkļu attīstībai savos dārzos un izvērtēt nepieciešamību pielietot ierobežošanas pasākumus.

Savukārt laukaugu sējumos izplatības ziņā līderi ir tauriņziežu smecernieki ar 100% izplatību lauka pupu sējumos. Lauku pupas šobrīd ir sasniegušas piecu īsto lapu līdz deviņu īsto lapu attīstības stadiju un smecernieki uz tām novēroti visos Latvijas reģionos. Krustziežu spīduļu izplatība ziemas rapšu sējumos maija vidū vidēji bija 94%, bet kaitējumu rapša ziedpumpuriem tas nodarīja maz, jo rapsis strauji attīstījās. Šobrīd, kad sākusies pāksteņu attīstība, rapša sējumu saimnieku uzmanība pievēršama krustziežu sēklu smecernieka un krustziežu pāksteņu pangodiņa izplatībai un, izvērtējot situāciju konkrētā laukā, iespējams, jālemj par to ierobežošanu.

Labību sējumos konstatēti labību lapgrauži – gan kāpuri, gan pieaugušie īpatņi, atsevišķos vasarāju labību sējumos sasniedzot 30% izplatību. Nelielā daudzumā labību sējumos novērotas arī laputis un tripši.

Galda biešu sējumus apsēduši biešu spradži, kuru bojājumi siltā un sausā laikā ir nozīmīgi. Vidējā biešu spradžu izplatība šonedēļ sasniegusi 21%. Tas var būtiski ietekmēt galda biešu attīstību, jo tām ir izveidojies tikai pirmais lapu pāris.

Slimību izplatībai un attīstībai pietrūkst mitruma, bet atsevišķas slimības sējumos un stādījumos tomēr ir sastopamas, īpaši tajos reģionos, kuros kaut nedaudz, bet ir uzlijis lietus.

Labību sējumos izplatītākā ir dzeltenplankumainība ar vidējo izplatību 10%, tomēr dažos Latgales reģionos, kuros nolija lietus, tās izplatība sasniegusi pat 42%. Uz vasaras un ziemas miežiem izplatās arī miežu lapu tīklplankumainība ar vidējo izplatību 8%. Stiebrzāļu gredzenplankumainība novērota uz rudziem un tritikāles ar vidējo izplatību 12%. Saglabājoties sausam laikam, slimību izplatība nav sagaidāma.
Foto: VAAD

Galerijas nosaukums

LA.lv
LE
LETA
Uncategorized
“Rīgas dzirnavnieks” jaunās iekārtās plāno ieguldīt 396 000 eiro
25. oktobris, 2018
LE
LETA/LA.lv
Uncategorized
Maizes un konditorejas ražotājs “Canelle Bakery” modernizēsies par 420 000 eiro
25. oktobris, 2018
LE
LETA
Uncategorized
Konkursā skolēniem “Šodien laukos” klašu grupā uzvarējusi Priekuļu vidusskola
24. oktobris, 2018

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Latvijā jāsargā demokrātija, vairoties no graujošā populisma
4 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Arhibīskaps Vanags Latvijas iedzīvotājiem simtgadē vēl vairāk uzņemties atbildību un novērtēt sasniegto
2 stundas
RO
Regīna Olševska
Veselam
Pēc iespējas vairāk kustēties! Pārliecināta 101 gadu vecā Alise Lauva
1 stunda
LA
LA.lv
Latvijā
Noskaties! Kā Somija sveic Latviju simtgades svinībās
21 minūtes
LA
LA.lv
Kultūra
Filmas “Dvēseļu putenis” aizkadrā: strēlnieku grims un kostīmi
35 minūtes